dūrējs
dūrējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūrējs | dūrēji |
| Ģen. | dūrēja | dūrēju |
| Dat. | dūrējam | dūrējiem |
| Akuz. | dūrēju | dūrējus |
| Lok. | dūrējā | dūrējos |
dūrēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūrēja | dūrējas |
| Ģen. | dūrējas | dūrēju |
| Dat. | dūrējai | dūrējām |
| Akuz. | dūrēju | dūrējas |
| Lok. | dūrējā | dūrējās |
1.Darītājs → durt.
2.Smecernieks.
3.sarunvaloda; parasti formā: daudzskaitlis Asas, durstošas sāpes.
4.žargonisms Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
Avoti: LLVV, Vng, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No naža dūriena cietušais vīrietis hospitalizēts, bet pats dūrējs aizturēts.
- Dūrējam sānā var būt arī citi iemesli, piemēram, pārslodze.
- Mani vairs neuztrauca pat sirds dūrēji — biedē taču tikai paši pirmie.
- Būt dūrējam un durtam tapt, tā arī ir visa skarbā rituāla jēga.
- Dūrējs parasti parādās vienā sānā zem ribām fiziskas slodzes laikā, liekot cilvēkam apstāties.