ņurdiens
ņurdiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņurdiens | ņurdieni |
| Ģen. | ņurdiena | ņurdienu |
| Dat. | ņurdienam | ņurdieniem |
| Akuz. | ņurdienu | ņurdienus |
| Lok. | ņurdienā | ņurdienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → ņurdēt(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija viegls, dobjš ņurdiens, kluss, bet draudīgs.
- Man tiek bargs skatiens, ņurdiens par pļāpāšanu, jo neesmu tā veiklākā.
- galvgalā izdzirdu muzikālus Persija ņurdienus.
- Dzīvnieciņš var atbildēt tikai ar aizsmakušu ņurdienu, bet var arī sākt ritmiskas mīcīšanās kustības ar priekšķepiņām.
- Ātri to iztaustīju, nelikdamies zinis par Persija draudīgajiem ņurdieniem, un pārliecinājos, ka audzējs aug no jauna.