kāplis1
Lietojuma biežums :
kāplis apvidvārds
1.Pakāpiens, kāpņu daļa.
2.Dzeinis — meža dravniecības kokā kāpšanas ierīce.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augstāko kāpli, kura parasti atrodas iekšzemē no zemākās kāples, bet Pāvilostas apkaimē sasniedz jūras krastu, parastais augstums ir 12-15 m vjl, veido Baltijas ledus ezera smilts nogulumi.
- Atšķirībā no senākajiem nogulumiem, kurus veido Gaujas un Amatas svītu terigēnie nogulumi ( smilšakmeņi, aleirīti, māli), Pļaviņu un to pārsedzošo jaunāko svītu nogulumus pārsvarā veido karbonātiski ieži, kas ir samērā izturīgi pret dēdēšanu, un tādēļ atsevišķi svītas izplatības laukumi parādās kā pacēlumi, bet uz robežas ar Amatas svītas irdenajiem smilšakmeņiem Zemes virsmas reljefā veido kāpli, kas parādās upju gultnēs kā ūdenskritumi ( Ventas rumba, Īvandes rumba, appludinātais Pērses ūdenskritums u.c.).
- Dienvidos tā robeža ar Pieventas līdzenumu iet pa Abavas ielejas dienvidu malu, robeža ar Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini — gar Valdemārpils fāzes ledāja reljefa frontālo vaļņu pakāji, rietumos un ziemeļos robeža ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu — pa Baltijas ledus ezera abrāzijas kāpli un krasta akumulācijas formām.
- Tā kā blakus - lis ir sinonīms - slis ( sal. kāplis un kāpslis), tad varēja dažkārt arī blakus - kl- rasties - ksl- ( Endzelīns 1951, 353).
- Viņi uzsēžas tieši vidū , visseklākajā vietā , bet tad nostumjas un nobrauc pa to kāpli