kvekšķēt
kvekšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvekšķu | kvekšķam | kvekšķēju | kvekšķējām | kvekšķēšu | kvekšķēsim |
| 2. pers. | kvekšķi | kvekšķat | kvekšķēji | kvekšķējāt | kvekšķēsi | kvekšķēsiet, kvekšķēsit |
| 3. pers. | kvekšķ | kvekšķēja | kvekšķēs | |||
Pavēles izteiksme: kvekšķi (vsk. 2. pers.), kvekšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvekšķot (tag.), kvekšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvekšķētu
Vajadzības izteiksme: jākvekšķ
Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja no citiem viņš pieprasa tūlītēju kļūdu atzīšanu, pa parlamenta gaiteņiem aiz saviem upuriem bizenējot ar minikameru rokās, un cenšoties kā tāds kvekšķošs duksis „ iekampt stilbos” sarunu partneriem, tad savu ārdīšanos Vecrīgas kafejnīcās un bezjēdzīgumu parlamentārieša darbā viņam pagalam nepatīk atzīt.
- Suņi nikni rej, un kvekšķot skrien gar krastu pavadot mūs.
- Daži krieveļi te kvekšķ , ka redz ukraina neesot latviešu darīšana , bet ir gan
- Tā kā , klusu , nekvekšķiet
- Labam pārdevējam ir jazin , ko piedāvāt , ja pienāk lameris un kvekšķ , ka vot viņam ir laiva , kur var pielikt motoru ne vairāk par X ZS jaudu