nogs
nogs apvidvārds
Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs.
Avoti: LE, MiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visus viņu zirgus pēc kojām otceros — Broka Orebu un Orienti, Ozola Nargusu un Greju, Klaipu, anglieti Vakarvēju — tam bija tik cieti nogi.
- — Par Ozolu mun pastostīja viņa tāvs, mēs kūpā sagodejāmies Ezerē, kur es griezu zirgiem nogus, a jis komūnistu lidlaukam zemi līdzinoja, — nokāsējas Ziemelis.
- Ordu apdzīvoja tatāru klejotāju ciltis mangiti, kungrati ( XV gs. otrajā pusē sevi sāka dēvēt par " nogajiem"), kipčaki, baškīri u.c. tjurku un mongoļu ciltis.
- Vispirms Anastasija izskrēja cauri komitejai, reibinot vīrus ar stiprām smaržām, katram, kas negribēja klausīties, paziņojot savu dienišķo — Oj, oj, galvi sap, nogi sap, ņevaru stradaķ!
- Nosaukums cēlies no reģiona pamatiedzīvotājiem - nogajiem.