cukuriņš
cukuriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cukuriņš | cukuriņi |
| Ģen. | cukuriņa | cukuriņu |
| Dat. | cukuriņam | cukuriņiem |
| Akuz. | cukuriņu | cukuriņus |
| Lok. | cukuriņā | cukuriņos |
1.Dem. → cukurs1.
2.Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
3.Šīs ābeles auglis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Iemāciet viņai pateikt „ cukuriņ”, – viņa teica.
- ieliek burkā, pakaisa kārtām cukuriņu un stampā līdz sulai.
- Dzidrie āboli, cukuriņi, meža zemenes ar pienu...
- Jaunā šķirne ir radīta krustojumā ar “ Cukuriņu”.
- Uzber cukuriņu un hematogēns gatavs leksēšanai ar karotēm.