gleznot
gleznot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | gleznoju | gleznojam | gleznoju | gleznojām | gleznošu | gleznosim |
2. pers. | glezno | gleznojat | gleznoji | gleznojāt | gleznosi | gleznosiet, gleznosit |
3. pers. | glezno | gleznoja | gleznos |
Pavēles izteiksme: glezno (vsk. 2. pers.), gleznojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gleznojot (tag.), gleznošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gleznotu
Vajadzības izteiksme: jāglezno
Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā.
PiemēriUn Māra, nu tā meita, gleznoja, ne nu ko pārdot varēja, nekā.
- Un Māra, nu tā meita, gleznoja, ne nu ko pārdot varēja, nekā.
- Beigu beigās viņš no kādas kabatas izvilka arī tukšu burku ar sveci, lai būtu gaišāk gleznot.
- Tas tāpēc, ka neproti gleznot.
- Viņš ir mantojis sava slavenā tēva spējas un turpina gleznot, kaut arī ilgus gadus strādājis rūpniecībā.
- Vajadzēs gleznot dubultportretu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit