gleznums
gleznums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gleznums | gleznumi |
| Ģen. | gleznuma | gleznumu |
| Dat. | gleznumam | gleznumiem |
| Akuz. | gleznumu | gleznumus |
| Lok. | gleznumā | gleznumos |
1.Vispārināta īpašība → glezns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → glezns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pret mani pagrieztais kreisais vaigs vēl nebija zaudējis līniju gleznumu.
- taču J. Dravnieka " Krievu-latviešu vārdnīcā" vārds u.bjtcubiū ir tulkots kā T. maigs: 2. glezns, vvahrigs' ( D r a v n i e ks 1913. 476) un " Latvju-vācu vārdnīcā" glezns tulkots kā " zart ( maigs)', gleznums ' Zartheit ( maigums)'.
- Smiļģiņa ezers ar savu gleznumu, skaisto vietu un pludmali vilināja mani jau sen. Kādreiz pie šī ezera darbojās arī pionieru nometne.
- Viņa atnesa man ļoti smalkas sievišķas iezīmes, kuras es jau biju pazaudējusi pēdējā laikā: graciozumu, gleznumu, jūtu smalkumu, cita cilvēka un sevis smalkas sajūtas, to, kas man bija attīstīts mūzikā.
- Smalkas ķēdītes akcentēs smalku un neliela auguma meiteņu gleznumu.