dobulis
dobulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dobulis | dobuļi |
| Ģen. | dobuļa | dobuļu |
| Dat. | dobulim | dobuļiem |
| Akuz. | dobuli | dobuļus |
| Lok. | dobulī | dobuļos |
1.Dobums3 (acīm).
2.lieto: pareti Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
Stabili vārdu savienojumiAcis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem.
- Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem frazēma — saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A.Dobulis - Aizsardzības ministrijas Jūras novērošanas projekta nodaļas vadītājs".
- Es sarāvos — pīle skatījās uz mani ar tukšajiem acu dobuļiem.
- Atradās brašuļi, kuri galvaskausus nokrāsoja un acu dobuļos ierīkoja lampiņas.
- Lode ietriecās bullim acī, izskrēja cauri acu dobulim un iestrēga smadzenēs.
- Pat vemstīgā ūdens piegarša purva dobulī nebija darījusi viņu uzmanīgāku.