daiļrakstniecība
daiļrakstniecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | daiļrakstniecība | daiļrakstniecības |
| Ģen. | daiļrakstniecības | daiļrakstniecību |
| Dat. | daiļrakstniecībai | daiļrakstniecībām |
| Akuz. | daiļrakstniecību | daiļrakstniecības |
| Lok. | daiļrakstniecībā | daiļrakstniecībās |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikraksts “ pateica vienu otru svaigāku domu, kā arī deva straujākus impulsus mūsu daiļrakstniecībai”, tomēr noturējās tikai līdz decembra sākumam, pieredzot 63 numurus.
- Iespēju, ka „ Mērnieku laiku” autors varētu būt Kronvaldu Atis, P.Blaus atspēko ar to, ka „ daiļrakstniecībā viņš gan nav neko rakstījis” ( Blaus 1927, 4)”, bet A. Avens Zvaigznītes un Kronvalda autorības neiespējamību skaidro sekojoši: „ Laiku, kad notika mērīšanas darbi abās Piebalgās ( Slātavā un Čangalienā) – no 1867.-1873.g., kas rādīts „ Mērnieku laikos”, Zvaigznīte nevarēja attēlot jau aiz tā iemesla, ka viņš mira 1867.g., kad mērīšana bija pašā sākumā, kad vēl nebija ne izveidojušies tādi varoņi, ne norisinājušies tādi notikumi [..] Mūža pēdējos gadus Zvaigznīte Piebalgā nav nemaz dzīvojis.
- Iz augšējiem īsiem aizrādījumiem var jau noredzēt, ka poļu daiļrakstniecība neieņem pēdējo vietu civilizēto tautu literatūru starpā.
- Drāma turklāt esot arī ne vien kultūras stāvokļa parādītāja, bet arī pašas kultūras virzinātāja līdzi citiem daiļrakstniecības zariem.
- Vispārējais spriedums, tā runātājs teica, esot tas, ka mūsu drāma atrodoties zemā stāvoklī, kamēr citi daiļrakstniecības veidi jau diezgan attīstījušies.