ūbelis
ūbelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ūbelis | ūbeļi |
Ģen. | ūbeļa | ūbeļu |
Dat. | ūbelim | ūbeļiem |
Akuz. | ūbeli | ūbeļus |
Lok. | ūbelī | ūbeļos |
1.Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs.
2.Ūbele.
Avoti: ME