skatoloģija

1.Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.

2.Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.

3.Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.

Avoti: PL

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

"tajā tiks aizskarti tādi temati kā nekrofilija, skatoloģija, kanibālisms, un, treškārt, ka tiks lietota necenzēta leksika. "
Tas droši vien nav nejauši, jo, kā zināms, neviens cits komponists cilvēces vēsturē nav bijis tik atklāti aizrāvies ar skatoloģiju un pirdienu jokiem kā Mocarts.
vilks Latvijas sabiedriba, piemēram, īpaši uzņēmēji un politiķi ir īpaša tēma, tur retorika un leksika ( precīzāk skatoloģija) nebūt nav bērnišķīga koķetērija par emocijām un jušanām.
Rablē un Svifta priekpilno un sulīgo skatoloģiju nomainīja ievērojami bezpersoniskāks skatījums, izraidot kakāšanu no tai piedienošās vietas sabiedrības apziņā.
Bez šaubām, Los Caprichos var uztvert arī Lielās Franču Revolūcijas gaismā kā izsmalcinātu politisko karikatūru, kur zemapziņā atklājas nežēlība, un satīrisks pamflets tiek papildināts ar detaļām no skatoloģijas arsenāla.