klukstiens
klukstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klukstiens | klukstieni |
| Ģen. | klukstiena | klukstienu |
| Dat. | klukstienam | klukstieniem |
| Akuz. | klukstienu | klukstienus |
| Lok. | klukstienā | klukstienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → klukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču, kad no knābja laukā vajadzēja sperties pirmajam vistas klukstienam, tas izrādījās nevis klukstiens, bet...
- Tas nebija vistas klukstiens, tāpēc, ka tas, kas izlauzās no mazā knābja, bija visīstākā gulbja klaiga.
- Ar skaļiem klukstieniem vista sasauc cālīšus, ja atrod kaut ko ēdamu.
- Izmatojot izdevību, sākot atdarināt visu zināmo dzīvnieku rukšķienus, klukstienus un māvienus mēģinot noskaidrot , kas mums ir pasniegts otrajā ēdienā.
- Viņa Boņuku iestūķē sniegā, apvaino viņa vīrišķo pašcieņu, un kā viņš tur cenšas izdomāt vārdus, kā nolamāt savu draudzenīti: teļa pukstiens, vistas klukstiens.