klukstēt
klukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klukstu | klukstam | klukstēju | klukstējām | klukstēšu | klukstēsim |
| 2. pers. | kluksti | klukstat | klukstēji | klukstējāt | klukstēsi | klukstēsiet, klukstēsit |
| 3. pers. | klukst | klukstēja | klukstēs | |||
Pavēles izteiksme: kluksti (vsk. 2. pers.), klukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klukstot (tag.), klukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klukstētu
Vajadzības izteiksme: jāklukst
1.Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Apnicīgi runāt.
2.apvidvārds Pukstēt (par sirdi).
Avoti: LLVV, ME, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Ko tu vari klukstēt kā perētāja vista vienu un to pašu?
- Gailis ne tikai dzied, bet arī klukst, līdzīgi kā vista.
- Saēdos tā, ka pret vakaru pats jau sāku klukstēt.
- Viņa ne tikai nepiedalījās negantajā strīdus lietā, bet arī neklaigāja un neklukstēja.
- Vista pazūd zem skapja un paliek tur tupēt, skaļi un neapmierināti klukstēdama.