kvieciens
kvieciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvieciens | kviecieni |
| Ģen. | kvieciena | kviecienu |
| Dat. | kviecienam | kviecieniem |
| Akuz. | kviecienu | kviecienus |
| Lok. | kviecienā | kviecienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → kviekt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visdrīzak nāks vēl lielāki farsi un histēriski aizkautu cūku kviecieni.
- Mandolīna atkal ietrinkšķas, un atskan tāds kā maigs kvieciens:
- Drīz to ieraudzīs karavīri, un no viņas pāri paliks tikai kvieciens.
- Bet vēl pirms tam atskanēja neaprakstāmi, infernāli riteņu kviecieni.
- Savā starpā tapiri komunicē ar spalgiem kviecieniem un svilpieniem.