iztvanēt
iztvanēt 3. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztvanu | iztvanam | iztvanēju | iztvanējām | iztvanēšu | iztvanēsim |
| 2. pers. | iztvani | iztvanat | iztvanēji | iztvanējāt | iztvanēsi | iztvanēsiet, iztvanēsit |
| 3. pers. | iztvan | iztvanēja | iztvanēs | |||
Pavēles izteiksme: iztvani (vsk. 2. pers.), iztvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztvanot (tag.), iztvanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztvanētu
Vajadzības izteiksme: jāiztvan
1.intransitīvs Tvanēt un pabeigt tvanēt.
2.transitīvs Izdalīt (spēcīgu smaržu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izdzertais vīns iztvan no pieres, atstādams tur tukšumu un īgnumu.
- Dāma aizgāja un iztvanēja rūgtās smaržas.
- Un rožu dvēs les smaržā iztvanēja