čiepstiens
čiepstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čiepstiens | čiepstieni |
| Ģen. | čiepstiena | čiepstienu |
| Dat. | čiepstienam | čiepstieniem |
| Akuz. | čiepstienu | čiepstienus |
| Lok. | čiepstienā | čiepstienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → čiepstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš reaģē reti un arī tad trallina pāris melodijas un čiepstienus.
- – Ne tāpēc es tevi vedu cauri pasaulei, lai tu klausītos putnu čiepstienos vai ķīvētos ar to skuķi.
- Viņš gan mirkli pastāvēja pie mana būrīša ar portvīna glāzi rokā, taču neko neteica un uz maniem čiepstieniem neatsaucās.
- Kino kritiķis, protams, sekoja teātra kritiķes čiepstieniem, jo, lai kaut ko varētu pilnvaroti nicināt, tas vispirms ir jāizlasa.
- Tā viņas sazinās un pauž savu noskaņojumu, sākot ar maigiem čiepstieniem, veltītiem potenciālajam partnerim, un beidzot ar skaļu, agresīvu riešanu aizstāvoties.