čiepstoņa
Lietojuma biežums :
čiepstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čiepstoņa | čiepstoņas |
| Ģen. | čiepstoņas | čiepstoņu |
| Dat. | čiepstoņai | čiepstoņām |
| Akuz. | čiepstoņu | čiepstoņas |
| Lok. | čiepstoņā | čiepstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → čiepstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā čiepstoņa un čirpstoņa arī ir viņu valoda!”
- “Vai es tev prasīju par čiepstoņu?”
- Dievs, lielais druvu, atmatu un akmeņainās zemes Dievs, saules atspulga cīruļa acīs Dievs, kā arī mirušu koku Dievs, lauzto stumbru un sauso zaru pinuma pelēkajās debesīs Dievs, kā arī melnā putna augstu debesīs virs eglaines, salā kūpošo dzīvnieka silto mēslu krāsas, visu smaržu un smirdoņu, un alksnāju sūruma Dievs, zem to mizas, kadiķa ogā, koka tupeļu siltumā paslēpušos, akā un sievietes gurnu izliekumā, viņas padusu sīvumā un atkušņa palāsēs, putniņu žēlajā čiepstoņā, ziemas nakts ilgumā, visniecīgākajā cerībā, labsirdībā un nopūtā dzīvojošais, kā arī visas pasaules pārvērtību no netīrā — par baltu, no balta — par skaistāku, no skaistākā — par viszaļāko.
- Ne par velti noklausījos, kā Līgatnes dabas taku darbinieki savā starpā pārsprieda urālpuiša Čiepstoņa vienas nakts izdarības - ko tik tur nebija salauzis, ko darījis un cik aktīvs pēkšņi kļuvis!