paroce
paroce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paroce | paroces |
| Ģen. | paroces | paroču |
| Dat. | parocei | parocēm |
| Akuz. | paroci | paroces |
| Lok. | parocē | parocēs |
parocenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | parocenis | paroceņi |
| Ģen. | paroceņa | paroceņu |
| Dat. | parocenim | paroceņiem |
| Akuz. | paroceni | paroceņus |
| Lok. | parocenī | paroceņos |
1.Parocis.
2.Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atspiedās uz kreisā elkoņa, kas stutējās pret krēsla kreiso paroci.
- Bet konstrukcija ir tik slikta, ka, ceļoties no krēsla, pret tā parocēm atkal parāvu jaunā uzvalka kabatu.
- Gar sienmali rindojās zema ādas kušete ar baltu spilvenu, bedraini izsēdēts klubkrēsls, pīts šūpuļkrēsls un parastais krēsls, no kura parocēm bija nolobījies lakojums.
- Svarīgi, lai tā atzveltne ir atbalstījusi mugurkaulu, elkoņa un apakšdelma, atrodoties uz paroces, radīja taisnu leņķi.