parocenis
parocenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | parocenis | paroceņi |
| Ģen. | paroceņa | paroceņu |
| Dat. | parocenim | paroceņiem |
| Akuz. | paroceni | paroceņus |
| Lok. | parocenī | paroceņos |
1.Parocis.
2.Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš uzliek rokas uz apjomīgajiem paroceņiem un pārmet kāju pār kāju:
- Paroceņi bija tik augstu, ka beidzās viņam gandrīz pie pleciem.
- Mela ir gatava uzsprāgt, viņa sēž, iekrampējusies krēsla paroceņos.
- Paroceņi bija nodiluši un sašvīkāti, tos klāja sarežģīts dziļu skrāpējumu raksts.
- – Pie pēdējā vārda Čiekurs strauji cirta ar lineālu pa krēsla paroceni.