bīgls
Lietojuma biežums :
bīgls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
Avoti: SV99, MLVV
Korpusa piemēri