dūciens
dūciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūciens | dūcieni |
| Ģen. | dūciena | dūcienu |
| Dat. | dūcienam | dūcieniem |
| Akuz. | dūcienu | dūcienus |
| Lok. | dūcienā | dūcienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dūkt1.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dūkt2.
3.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dūkt3.
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dūkt4.
5.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dūkt5.
6.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dūkt6.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dobjš, elektronisks dūciens.
- Tad apdomājas, vēlreiz ievelk elpu un iedūcas trim īsiem dūcieniem – tātad zvanītājs pie Padomju bulvāra otrā nama 3. dzīvokļa ārdurvīm tikko ir ieraudzījis otro plāksnīti no augšas: Grīnbergi 3x – Grīnbergiem zvanīt trīsreiz.
- Es dzirdu jaunās eglītēs baložu „ rukkukū-rukkukū” dūcienus; es redzu gandru, kas cēli it kā zēns uz sarkanām koka kājām staigā purvā, un es zinu, ka nekas nav skumjāks par iznīcību un līksmāks par dzīvību.
- Tas noslēpums, kas lūpām zināms, ausīm malds, Viens mirklis bezgalīgs, kā bites dūciens salds, Tas lūpu skārienā ļauj dvēsli izgaršot!”
- Pēc apmēram 20 skaļiem dūcieniem seko augstas frekvences metāliska skaņa, kas atgādina ķēdes žvadzoņu.