duniens
duniens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duniens | dunieni |
| Ģen. | duniena | dunienu |
| Dat. | dunienam | dunieniem |
| Akuz. | dunienu | dunienus |
| Lok. | dunienā | dunienos |
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dunēt1.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dunēt2.
3.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dunēt3.
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dunēt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ik pa laikam ezers izdvesa biedējošus dunienus, kas nešķita īpaši iedvesmojoši, bet vienozīmīgi skaists plašums.
- Kad aizeju aplūkot minēto strautiņu, sadzirdu lejā spēcīgāku dunienu nekā iepriekš.