čīkstiens
čīkstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čīkstiens | čīkstieni |
| Ģen. | čīkstiena | čīkstienu |
| Dat. | čīkstienam | čīkstieniem |
| Akuz. | čīkstienu | čīkstienus |
| Lok. | čīkstienā | čīkstienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → čīkstēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neesmu vēl paguvis kārtīgi izprātoties par Virzas dzejoli, kad mani iztraucē durvju viru čīkstiens.
- — tāds jocīgs čīkstiens atskan.
- Gribas paņemt žileti un ievilkt sānos dziļas švīkas, bet pie rokas nav nekā asa, ar nagiem neizdosies nekāds nospiedums, vien vārgs čīkstiens.
- Pat neredzot, acu priekšā nostājās glezna, kā spēlē iesirmais Papiņš, pakauša sānos nepaklausīgajai matu cirtai tricinoties, īsam un skaļam deguna šņācienam mijoties ar pedāļa čīkstieniem.
- Pēc tam, kad jau bija iestājusies dziļa nakts, jūs valstījāties no sāna uz sānu, ar ausīm uztverdami ierastos mājas čīkstienus, peļu skrubināšanos, vēja gaudas skurstenī un pūķu aukliņas strinkšķus.