čīkstēt
čīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | čīkstu | čīkstam | čīkstēju | čīkstējām | čīkstēšu | čīkstēsim |
2. pers. | čīksti | čīkstat | čīkstēji | čīkstējāt | čīkstēsi | čīkstēsiet, čīkstēsit |
3. pers. | čīkst | čīkstēja | čīkstēs |
Pavēles izteiksme: čīksti (vsk. 2. pers.), čīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čīkstot (tag.), čīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāčīkst
1.parasti formā: trešā persona Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
2.parasti formā: trešā persona Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām); atskanēt šādam troksnim.
Stabili vārdu savienojumiČīkst kā veci vāģi.
- Čīkst kā veci vāģi apvidvārds, frazēma — saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, mehāniskie atsperu matrači ar laiku deformējas, mēdz čīkstēt.
- Šķiet, grūti iedomāties kaut ko nepatīkamāku kā ikdienā čīkstošas kāpnes.
- Standarta situācija – bērns sācis niķoties un čīkstēt kādā publiskā vietā.
- Kā mani kaitina, kad citi čīkst, ka nav darba!
- Var sēdēt un čīkstēt, bet var arī darīt un nopelnīt.