baudkāre
baudkāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | baudkāre | baudkāres |
Ģen. | baudkāres | baudkāru |
Dat. | baudkārei | baudkārēm |
Akuz. | baudkāri | baudkāres |
Lok. | baudkārē | baudkārēs |
Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs domas karsēja asinis, viņā no jauna brieda baudkāre.
- Bet vispirms Sidartam parādījās kaislību, baudkāres un aptumšotā prāta valdnieks Mārs.
- — viņa plaukstas baudkāri rāpās pa sievietes vidukli, gūžām.
- — Otrā — gudrība, turība, baudkāre, valdonīgums...
- “Tava baudkāre ir tā, kas tevi piesaista man, dārgo Paiter.