baudījums
baudījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baudījums | baudījumi |
| Ģen. | baudījuma | baudījumu |
| Dat. | baudījumam | baudījumiem |
| Akuz. | baudījumu | baudījumus |
| Lok. | baudījumā | baudījumos |
Priekpilna nodošanās kaut kam; liela patika, tīksme.
PiemēriLielu profesionālu baudījumu ik reizi guvu, laikojot vakartērpus pie Vandas Kancānes.
- Lielu profesionālu baudījumu ik reizi guvu, laikojot vakartērpus pie Vandas Kancānes.
- Izsmēķēju vairākus papirosus, taču arī tas nesniedza nedz mierinājumu, nedz kādu baudījumu.
- Kventins bija gaidījis, ka skolotāja darbs sniegs zināmu apmierinājumu, taču nekādu baudījumu no tā gūt viņš nebija domājis.
- Varu teikt, ka šis koncerts būs mākslas mīļotājiem rets un patīkams baudījums.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit