novārgt
novārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novārgstu | novārgstam | novārgu | novārgām | novārgšu | novārgsim |
| 2. pers. | novārgsti | novārgstat | novārgi | novārgāt | novārgsi | novārgsiet, novārgsit |
| 3. pers. | novārgst | novārga | novārgs | |||
Pavēles izteiksme: novārgsti (vsk. 2. pers.), novārgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novārgstot (tag.), novārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novārgtu
Vajadzības izteiksme: jānovārgst
1.Kļūt vārgam, nespēcīgam.
2.Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Speciālistu palīdzība jāmeklē, ja ronis ir ievainots vai acīmredzami novārdzis.
- Novārgušie lopi parasti guļ, staigājot tiem vērojami kustību koordinācijas traucējumi.
- Viņa atceras, kā savu pusdienas maizes klaipu atdevusi novārgušiem gūstekņiem.
- No tām ķildām ķermenis novārgst, un slimības vieglāk tiek klāt...
- Un jūra novārgusi no savām ilgajām vētrām ar nožēlu vēroja nāvi.