novārdot

novārdot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.joma: etnogrāfija Apvārdot (1).

1.1.Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.

2.sarunvaloda Apvārdot (2).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri