novārdzināt
novārdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novārdzinu | novārdzinām | novārdzināju | novārdzinājām | novārdzināšu | novārdzināsim |
| 2. pers. | novārdzini | novārdzināt | novārdzināji | novārdzinājāt | novārdzināsi | novārdzināsiet, novārdzināsit |
| 3. pers. | novārdzina | novārdzināja | novārdzinās | |||
Pavēles izteiksme: novārdzini (vsk. 2. pers.), novārdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novārdzinot (tag.), novārdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novārdzinātu
Vajadzības izteiksme: jānovārdzina
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs novārdzinātais bērns lāgā nespēj staigāt - viņas kājas iet krustā.
- Ap Ziemsvētkiem patversmē „ Ķepu ķepā” nonāca vairāki novārdzināti zirgi.
- Kalkūnu aprūpes centrā novārdzinātā Vika veselības stāvoklis ir krietni uzlabojies.
- Suni bija novārdzinājuši tā saimnieki, to turot badā un nežēlīgos apstākļos.
- Kareivīgi pēc velna, tomēr neieņēma pilskalnu, ko stutēja radījumi ar novārdzinātām dūšām.