cīga
cīga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cīga | cīgas |
| Ģen. | cīgas | cīgu |
| Dat. | cīgai | cīgām |
| Akuz. | cīgu | cīgas |
| Lok. | cīgā | cīgās |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bārda savelk pieri krunkās, cīga kūp, a pats saspringti domā.
- Bet Edīte pēkšņi ar knipi aizsit cīgas činčiku krūmos un sāk raiti stāstīt.
- Novilka līdz galam un aizpīpēja abas vēl pa cīgai.
- Kas aizšķīla cīgas vagonos vagonos vagonos, dragājot cauri sniegam pretī vientuļajām fermām vectēvu naktīs,
- Nākamajā nedēļā dodos pēc cīgām un tur mani sagaida tikai šī meiča.