atšūt
Lietojuma biežums :
atšūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
1.1.Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri