atšūpot
atšūpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atšūpoju | atšūpojam | atšūpoju | atšūpojām | atšūpošu | atšūposim |
| 2. pers. | atšūpo | atšūpojat | atšūpoji | atšūpojāt | atšūposi | atšūposiet, atšūposit |
| 3. pers. | atšūpo | atšūpoja | atšūpos | |||
Pavēles izteiksme: atšūpo (vsk. 2. pers.), atšūpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšūpojot (tag.), atšūpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšūpotu
Vajadzības izteiksme: jāatšūpo
Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) – par ūdeņiem, vēju u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un reiz, kad vagons atšūpoja miegu, lai viņš kaut sapnī ieraudzītu zilās acis, kurām vajadzēja tapt debesskaidrās laimes spoguļiem, piepešs satricinājums iztraucēja tā snaudu.