atšūt
atšūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atšuju | atšujam | atšuvu | atšuvām | atšūšu | atšūsim |
2. pers. | atšuj | atšujat | atšuvi | atšuvāt | atšūsi | atšūsiet, atšūsit |
3. pers. | atšuj | atšuva | atšūs |
Pavēles izteiksme: atšuj (vsk. 2. pers.), atšujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšujot (tag.), atšūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšūtu
Vajadzības izteiksme: jāatšuj
1.Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
1.1.Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šūsi — atšūsi, kamēr paliksi vecmeitās, — norūca Zenta.
- Dī viņu nicīgi atšuva, un abas daiļavas pazuda kāpņu telpā.
- Kāpēc viņa šo vīrieti atšuvusi, turklāt tik šerpi? „
- Atšuvām” potenciālos kokogļu ražotājus, kas to gribēja darīt Rūpniecības ielā.
- Jā, un pēc šī likuma sanāk, ka bērnus drīkst atšūt.