Paplašinātā meklēšana

Meklējam ti.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ti dau

Atrasts skaidrojumos (9999):

kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
agrot "agri" pastiprinājums
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
prikolotsja "Pierakstīties".
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
PA "Press Association Ltd".
fille de joie "prieka meita", prostitūta.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
lorbakāties (Ar valodu) niekoties
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
aizspļaudīt (Atkārtoti) aizspļaut
apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei
pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
urbstīt (atkārtoti) urbt
saklesīties (ātri) saklesēties
(būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
drāvēt (Citus) stipri nodarbināt
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
(dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
(ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur)
(ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
(ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
(iz)vicināt dūres (iz)kauties
(sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
(uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
(ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
(ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
aizģist (Pēkšņi) atcerēties
(runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā
(aiz)iet postā (Sa)bojāties
(pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction")
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation")
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest
prosekūcija (tiesas) vajāšana
pro hac vice (tikai) šim gadījumam
(uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
(pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
atminēt [atminēties]{s:743}
elektrobuss [autobuss]{s:2535}, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
gult [klāties]{n:2}
krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
latvji [latvietis]{s:2153}
līvi [lībietis]{s:2145}
lībji [lībietis]{s:2147}
leiši [lietuvietis]{s:2151}
lieliski [ļoti]{s:2325}
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
terciārs [terciārietis]{s:2632}
gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
viendienīte [viendienītis]{s:1945}
1 zelta mārka = 16 lotes = 24 karāti = 96 grāni = 288 grēni.
1 Rīgas mārka = 8 ēres = 24 ārtigi = \~208 g = 8 unces = 16 lotes = 64 kventņi.
flāmu mērrīkste = 8 olektis = 16 pēdu = \~430 cm.
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
terabaits 1099511627776 baiti = 2^40^ baiti (divi 40. pakāpē baiti).
terabits 1099511627776 biti = 2^40^ biti (divi 40. pakāpē biti).
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
mazā bolce 20-25 olektis.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
lielā bolce 57-58 olektis.
meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
ā pas ā, paskaties taču!
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus"
parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā
abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
divi Abi minētie
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
Laspeyresia pomonella ābolu tinējs
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
abzolūti Absolūti
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
absolūtists Absolūtisma piekritējs
absolotismus Absolūtisms
abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
atgarozēties Abstrahēties
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai
dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
in abstracto abstrakti, vispārīgi
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
klasteris Abstrakts datu tips
klasters Abstrakts datu tips
simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
abutilons Abutilone
kanatņiks Abutilons
abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
diacetēmija Acetetiķskābe asinīs
diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu
acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
diacetāts Acetetiķskābes sāls
salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam
aspirīns Acetilsalicilskābe
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi
Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
kantīts Acs kaktiņa iekaisums
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana
asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru
miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums
acuplakstiņi Acs plakstiņš
acuplaksts Acs plakstiņš
blikstens Acs plakstiņš
kulba Acs plakstiņš
blikstene Acs plakstiņš, skropstas
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
blakstiņi Acu plakstiņi
blikstiņi Acu plakstiņi
plākstene Acu plakstiņš; plākste
plākstens Acu plakstiņš; plākste
plākstins Acu plakstiņš; plākste
plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš
tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs
strace Acumirklis, brītiņš
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem)
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā
adamīts Adamīti
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
elastoma Ādas elastisko audu audzējs
juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā
fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju
tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā)
ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
asterias Adatādaiņu tipa ģints
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia")
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
adatnieks Adatu izgatavotājs vai tirgotājs
Mycena acicula adatu sēntiņa
oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa
popis Adatu spilventiņš
filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem)
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
aizada Adījuma valnis vai raksti; aizadi
aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm
untraļi Adīti roku sildītāji
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē
adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm
adjektivizēties Adjektivēties
kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
adrenalīnūrija Adrenalīna klātiene urīnā
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju
netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.)
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
adventisti Adventisma kustības dalībnieki
adverbiēties Adverbializēties
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts
veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
airasols Aerosols (parasti insekticīds)
atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi
akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus
paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
afrikānists Afrikānistikas speciālists
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
Ziemeļāfrika Āfrikas kontinenta ziemeļu daļa
melnais kontinents Āfrikas kontinents
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
afterparty Afterpārtija
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
agapanthus Agapanti
agathis Agati
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
ageratum Agerāti
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski
aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju
aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām
idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
agnostiķis Agnosticisma piekritējs
agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
suselnieks agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
liegums agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu
šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
agha agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms
agroties Agri nogatavoties
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
achromatisks Ahromatisks
centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme
dzirū Aicinājums govīm padzerties
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
aizsaukt Aicināt, likt ierasties
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
ailanthus Ailanti
augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima")
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
ainavtips Ainavas tips
ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem
āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
tullis Aira platais gals, lāpstiņa
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paairēties Airējot pavirzīties
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
irties Airējot virzīties (kurp); airēties
airēties Airējot virzīties (kurp); irties
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
aizairēties Airējoties attālināties
daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
apairēties Airēties apkārt
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu
mazļipīte Aita ar īsu asti
aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma)
vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu
aitāda Aitas āda (parasti kažokāda)
aitcepetis Aitas gaļas cepetis
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
aitiņas Aitiņa
biriņa Aitiņa
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
Dictyocaulus filaria aitu diktiokauls
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu
rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas
sknarbas aitu tievās zarnas
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
uz (kāda) pamata aiz (kāda) iemesla; ar (kādu) motivāciju
maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
vilāt aiz matiem raustīt, plūkāt
ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
sadirt aiz noguruma sarauties
gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
mērgavot aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku
zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
aizvārtē aiz vārtiem
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem
pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
aizaairēties Aizairēties
aizairēt Aizairēties
daairēties Aizairēties, pieairēties
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet)
aizamesties Aizāķēties
dasakabināties Aizāķēties
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni)
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa
kropka Aizbāznis (parasti pudelēm)
prapis Aizbāznis (parasti pudelēm)
šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.)
aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
pabēgties Aizbēgt, patverties
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā
vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm
šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
aizplenderēt Aizblandīties
nosajaukties Aizblandīties
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
aizabļauties Aizbļauties
aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizbrāzt Aizbrāzties
aizgraut Aizbrāzties, skanēt
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
aizabultēties Aizbultēties
aizcilas Aizceļami vārtiņi
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
aizadambēties Aizdambēties
nodambēties Aizdambēties
nodurties Aizdambēties
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti)
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
aizjādelēties Aizdauzīties
aizklaņģēt Aizdauzīties
aizkleņģēt Aizdauzīties
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
aizadegties Aizdegties
iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes
aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts
pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
risonuķ Aizdomīgi skatīties
smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā
aizlingot Aizdoties
aizšaudīties Aizdoties
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties
aizlinot Aizdoties, aizdiet
aizmaisīties aizdoties, nozust
aizadrāzties Aizdrāzties
aizdrāzt Aizdrāzties
aiznesties Aizdrāzties
nodugot Aizduļķoties
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties
aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!"
aiztirdīt Aizdzīt kaitinot
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
aizaelsties Aizelsties
dusulēt Aizelsties
pārelsties Aizelsties
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
aizgāzelēt Aizgāzelēties
aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs
baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
aizgrīļot Aizgrīļoties
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
aizagulēties Aizgulēties
aizčučāties Aizgulēties
aizčučēties Aizgulēties
dasagulēties Aizgulēties
aizgult Aizgulties
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
latvisms aizguvums no latviešu valodas; letisms
aizseperēt aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt)
aiztesties aiziet (parasti ātri)
aizstaigāt aiziet (parasti lēnām)
aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
aiznākt aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu)
iziet aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ
aizjārēt aiziet ālējoties, plosoties
aprikties aiziet aplam, apmaldīties
aizmīņāties aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
aizšļaukāties aiziet goroties
aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
atdalīties aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem)
aizstierēt aiziet pastaigājoties
emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
aizdīdīties aiziet plosoties
aizblozīties aiziet prom lēni gāzelējoties
aizvadīties aiziet prom, pārvākties ar visu mantu
aizrindot aiziet rindām (sakārtotiem rindās)
aizšmignēt aiziet smejoties
aizčamdīties aiziet taustoties
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
piezvanīt šefam aiziet uz tualeti
aiziet savās darīšanās aiziet uz tualeti
aiziet pa savām darīšanām aiziet uz tualeti
aizberēties aiziet, aizdoties prom
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
aizsūdīt aiziet, aizsteigties
aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizkustēties aiziet, aizvirzīties
aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
aizstorēt aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm
aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
aizklambāt aiziet, streipuļojot, grīļojoties
aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizsiērēt aiziet; pastaigājoties aiziet
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā)
aizkacēties Aizkabināties
aizkaite Aizkaitinājums
aizkaitība Aizkaitinājums
aizgabīt Aizkaitināt
aizkaitināti Aizkaitināts
pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi
klape Aizkars; durtiņas; vāks
aizkāsīt Aizkāsēties
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ)
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
aizakavēties Aizkavēties
aizamarudzīties Aizkavēties
tormoziķ Aizkavēties
tormozīt Aizkavēties
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji
aizaplēsties Aizklāties ar ko
aizšausties Aizklāties, aizsegties
viepties Aizklāties, maskēties
aizklengot Aizklejot, aizblandīties
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties
aizmauties Aizklīst, aizdauzīties
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.)
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt
aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
aizsvelties Aizkrist, aizgāzties
timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti
amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē
retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību
ietrīsot Aizkustināt
iekustināt Aizkustināt, saviļņot
kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs
saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs
aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
savalkstīties aizķerties
aizaķerties Aizķerties
daķerties Aizķerties
kabelēties Aizķerties
kabīties Aizķerties
klemmēt Aizķerties
aizmesties Aizķerties (1)
pacipt Aizķerties (1)
aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
aizklemmēties Aizķerties, iesprūst
piekabināties Aizķerties, pieķerties
ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties
aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
aizalavīties Aizlavīties
palavīties Aizlavīties
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
aizlidināt Aizlidināties
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem)
aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
aizaliekties Aizliekties
aizsliekties Aizliekties (1)
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā)
aizlikt Aizlikties
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties
aizviņģot Aizlocīties
noluncīties Aizlocīties projām
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
aizamaldīties Aizmaldīties
damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai)
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
aizaloties Aizmaldīties, aizklīst
aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
aizlāboties Aizmānīties
aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast)
aizvirst Aizmesties
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist
mikņīties Aizmesties, aizķerties
atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
izskriet no prāta aizmirsties
gaist no miņas aizmirsties
aizšauties Aizmirsties
izkūpēt Aizmirsties
mirsties Aizmirsties
izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju)
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem
paņemt uz atdevām aizņemties
aizajemties Aizņemties
aizlienēt Aizņemties
aizpumpēt Aizņemties
aizpumpēties Aizņemties
aizsist Aizņemties
aiztapināt Aizņemties
iztapināt Aizņemties
laicīt Aizņemties
lonēt Aizņemties
nolienēt Aizņemties
palienēt Aizņemties
prihvatizēt Aizņemties
tapināt Aizņemties
pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
žicīt Aizņemties (no kāda)
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
(ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem
pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu
kakerēties Aizņemties, diedelēt
ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
(ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
aizspiest Aizņemties; piesavināties
pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
aizviņnakt Aizpagājušo nakti
aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem
aizplezdināties Aizplivināties
aizplidināties Aizplivināties
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām)
aiztarkšķēties Aizpļāpāties
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
aizapogāties Aizpogāties
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju
aizkupeņot Aizputināt
aizkupināt Aizputināt
aiznest Aizputināt
aizsliedēt Aizputināt
aizvillot Aizputināt
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu
norūķēt Aizrādīt, bārties
fanot Aizrauties (ar ko)
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
aizrēķināties Aizrauties rēķinot
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
aizarīties Aizrīties
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu
aizsāpēt Aizsāpēties
aizfantazēties Aizsapņoties
māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
aizastāvēties Aizsargāties
atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla
basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam
locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot
sietā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nosienot
šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām
aizkubināties Aizsegties
umpt Aizsērēt, aizsprostoties
aizaugt Aizsērēt, piepildīties
aizasēsties Aizsēsties
aizsēst Aizsēsties
aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas)
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
aizsilieši Aizsilietis (1)
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties
atakierēt Aizskart, aiztikt
pieskart Aizskārt, aiztikt
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt
aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot
aizkūvēt Aizskriet plosoties
aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot
aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti)
aizkniebt Aizskriet, aizsteigties
aizlēkt Aizskriet, aizsteigties
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
apstieņot Aizslēgt ar stieni
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem)
aizsmaržot Aizsmaržoties
aizsmelgt Aizsmelgties
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties
aizsnaust Aizsnausties
aizsniekties Aizsniegties
dasasniegties Aizsniegties
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi
aizsprausties Aizspraukties
aizsprūst Aizspriesties
aizspiesties Aizspriesties (1)
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
aizspundēties Aizsprostoties
noštopēties Aizsprostoties
sasaspraislāties Aizsprostoties
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties
aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties
štapēties Aizsprūst, aizsprostoties
nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā)
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
aizvietošana Aizstāšana, substitūcija
nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā)
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties
aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā
vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par
ērpēties Aizstāvēties
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā)
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
aizaskubināties Aizsteigties
aizkasīt Aizsteigties
aizķest Aizsteigties
aizkrutēt Aizsteigties
aizmitrīt Aizsteigties
aizpucēt Aizsteigties
aizsnāt Aizsteigties
aizsukāt Aizsteigties
aizžiglot Aizsteigties
aizsteigt Aizsteigties (1)
aizsteigt Aizsteigties (2)
aizplīst Aizsteigties (nicīgi)
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizleksīt Aizsteigties prom
aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri)
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
aizstaipaļāt Aizstiept
aiztaščīt Aizstiept
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.)
aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.)
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties
aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu)
aizsvelpties Aizsvilpties
aizsvilināties Aizsvilties
aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos
aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot
pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni
aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu)
aizataisīties Aiztaisīties
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku)
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām)
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem)
apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot)
ķebināt Aiztikt, aizkart
aizjemt Aiztikt, kaitināt
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
pielikt pirkstu aiztikt, pārmācīt, sist
piecipt Aiztikt, piegrūst
capstīt Aiztikt, turēt
aizčibināt Aiztipināt
aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet
aiztekāt Aiztipināt; aiztecēt
dašaut Aiztraukties
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
aiztrīcēt Aiztrīcēties
aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties
aizatupties Aiztupties
aiztupt Aiztupties
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta)
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
iesprauslāties Aizturēti iesmieties
iesprausloties Aizturēti iesmieties
nosprauslāties Aizturēti nosmieties
nosprausloties Aizturēti nosmieties
smurkšēt Aizturēti smieties
sprauslāt Aizturēti smieties
sprauslot Aizturēti smieties
spurgt Aizturēti smieties
triekšt Aizturēti smieties
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
aizupieši Aizupietis (1)
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju
aizklūgāt Aizvazāties
Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus)
aizvirināties Aizvērties
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu)
sasamiegties Aizvērties (par acīm)
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
sasarausties Aizvērties (par ziediem)
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs)
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu)
aizluncināt Aizvilināt luncinoties
aizdīrāt Aizvilkt, aizstiept
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
aizdalbīt Aizvilkties
apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
nolempēt Aizvilkties, aizvazāties
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm)
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem)
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni)
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
aizčūskoties Aizvīties
aizstigt Aizvīties
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi)
obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
o tempora, o mores! ak, laiki, ak, tikumi!
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
acanthus Akanti
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
atkārst Akārtoti kārst vilnu
bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam
neredzis akls cilvēks, kas vai nu neredz vispār vai redz tikai nedaudz
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
akrims Akmens, erātiskais laukakmens
štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
akmintēns Akmentiņš
akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens
akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri
valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata")
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
Arenaria interpres akmeņtārtiņš
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi
pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
kurbete akrobātisks lēciens
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
zvinguļot Ākstīgi uzvesties
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
ākšķoties Ākstīties
āvīties Ākstīties
mokškoties Ākstīties
mošķīties Ākstīties
pērtiķoties Ākstīties
uovētīs Ākstīties
vākstīties Ākstīties
žārbīties Ākstīties
žārgoties Ākstīties
žeikstīties Ākstīties
žeikstoties Ākstīties
mērkaķoties Ākstīties (1)
žākstīties Ākstīties (1); ālēties
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
žargalāties Ākstīties, blēņoties
žārgalēties Ākstīties, blēņoties
žarglāties Ākstīties, blēņoties
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
āžerēties Ākstīties, klīrēties
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
šagalēt Ākstīties, niekoties
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
šākstīties Ākstīties, žākstīties
šeikstīties ākstīties, žeikstīties
šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis
fops Āksts, vientiesis, modes āksts
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
larva Aktiera maska
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.)
figurants Aktieris bez vārdiem, statists
buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju
pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā
komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
aktierfilma Aktierkino filma
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
aktieransamblis Aktieru ansamblis
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros
aktierkomanda Aktieru komanda
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta")
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta")
purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea")
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
smaragdīts Aktinolīta pasuga
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints
micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints
micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints
microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints
akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai
akts Aktis - dokumentu kopums
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
aktivizācija Aktivācija
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
aktivizators Aktivators
aktivizētājs Aktivators
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
aktivizēt Aktivēt
transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko)
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur)
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur)
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
hujārīt aktīvi pārvietoties
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
ņirgt zobus aktīvi pretoties
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas
aktīvība Aktivitāte
izgājiens aktivitāte kādā jomā
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
iespējot aktivizēt funkciju
sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību)
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam)
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce
muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi
arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu
akustiķis Akustikas speciālists
akustene akustiskā ģitāra
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai)
akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
kņopēties Āķēties
aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
speine āķītis
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā)
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
strupala Ala, kurai ir tikai viena izeja
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
ADP Albānijas Darba partija
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
olderēties Aldarēties
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
ājāties Ālēties
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
žeirēties Ālēties, plosīties
dālēties Ālēties, trakot
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties
dāvīties Ālēties; plosīties
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
majuskuļi Alfabēta lielie burti
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
avanturjēri Algoti kareivji
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH
taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos)
nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē)
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
kārībnieks Alkatis
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos
antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks
dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops)
jade Alkoholiska dzēriena stiprums
jads Alkoholiska dzēriena stiprums
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados)
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu
vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
tirpt Alkt, ilgoties
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā
Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
heteropātija Alopātija
alopatigs Alopātijai piederīgs
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu
tārēt Aloties, maldīties
muldīt Aloties, maldīties, maldīt
muldīties Aloties, maldīties, maldīt
Erigeron alpinus alpīnais jānītis
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā
Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms
Lychnis alpina Alpu guntiņa
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca")
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos
altinieks Altists
bračists Altists
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē
plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem)
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
aļteņš alutiņš
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
amīši Amanīti
eimiši Amanīti
amiši Amanīti, eimiši
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus
ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amata rullis amatnieku cunftes vai ģildes statūti
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē)
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte
abutilon megapotamicum Amazones abutilone
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department")
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā)
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation")
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute")
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute")
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association")
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
Amerika Amerikas Savienotās Valstis
ASV Amerikas Savienotās Valstis
štati Amerikas Savienotās Valstis
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā
hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns
zadynuot amizēties
amizierēties Amizēties
amzēties Amizēties
amzierēties Amizēties
jaucēties Amizēties
mendžīties Amizēties
pakūvēt Amizēties
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus
mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība
ammonoidea Amonīti
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli
nelabi Amorāli, netikumiski
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu)
mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs
amortiņš amortizators; amortizācija
amortizierēt Amortizēt
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
blīva Āmrija, tinis
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs
pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus
metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu
autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem
aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
analgētiskās vielas analgētiskie līdzekļi
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
analītiskā terapija analītiskā psiholoģija
analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
anarchistiski Anarhistiski
anarchistisks Anarhistisks
mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās
jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
dagors Anastigmats
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām
izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni
pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu
ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu
gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu
ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem
cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu
baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g)
bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g)
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs
angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju
anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
andorieši Andoras Firstistes iedzīvotāji
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants
varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
aneirismoplastika Aneirismas plastiska operācija
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums
ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas
eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida
hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem
anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas
toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm
ahnfeltia Ānfeltijas
anfelcijas Ānfeltijas - jūras sārtaļģu ģints
Ahnfeltia plicata ānfeltiju suga
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem
hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem
hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks
komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem)
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress")
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls
testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
portlends Angļu pēru tituls
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
anigozanthos Anigozanti
mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes
fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme")
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations")
heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem
paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā
septets ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji
dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets
balsis Ansambļa partiju nosaukums
orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles
sātneris Antialkoholiķis
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes
antibiotiskās vielas antibiotikas
antibiotiķi Antibiotikas
humulons Antibiotiska viela apiņos
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras
antibiotiski Antibiotisks
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa
cefalosporīni Antibiotisku vielu klase
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks
priekšlaice Anticipācija
amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs
ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
antidote Antidots - pretlīdzeklis, pretinde
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību
antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību
antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību
antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos
antifone Antifona
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos
amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos
idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns
paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos
koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot
poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem
antigonon Antigonone
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam
elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā
hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
pretkristus Antikrists
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
antilopa Antilope
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām
amfotericīns Antimikotisks līdzeklis
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis
stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb
Sb Antimons (ķīm. elements)
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos
piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
Passiflora antioquiensis antiokvas pasiflora
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
antizemīts Antisemīts
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
antiseptiķis Antiseptiskais līdzeklis
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
rēzusa antiserums antiserums, kas reaģē ar vienu vai vairākiem rēzusfaktoriem
antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs
pretpieņēmums Antitēze
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antiantitoksīns Antitoksīna antiviela
autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas
antitoksiski Antitoksisks
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
pošmīzis antivakseris
imūnviela Antiviela
antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas
antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu
spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos
antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas
antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu
koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju
hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos
antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību
antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību
autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus
antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību
timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas
splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem
antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē
anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas
zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu
bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos
antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā)
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
vijoklis Ap mietu aptinušies stādi
pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju
rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds
puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums
bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
ķeksts apakšējais šķērsstienis uz nēģu lamatas
untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
apukšstilbs Apakšstilbs
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem)
baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām)
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
burbis Apaļīgs, simpātisks puisis
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai
apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
spidogrāfs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai
spidometrs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai
kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
prizmoptometrs aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas
skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā
aglutinoskops aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē
sfigmomanometrs aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci
oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
autogēns aparāts autogēnai metināšanai
automatogrāfs aparāts automātisku kustību reģistrācijai
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
dilātometrs aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa
ergometrs aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā
kardiometrs aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai
spirometrs aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai
spirogrāfs aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai
koercitometrs aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti
pneumometrs aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās
kompass aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai
inspirometrs aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai
aeropletismogrāfs aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai
homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
korelometrs aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai
gastrogrāfs aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai
fotokimogrāfs aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
dilatogrāfs aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai
ferozonde aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai
fermentators aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
onkometrs aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai
apertometrs aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai
fokometrs aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai
pletismogrāfs aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai
fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
algesimetrs aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai
iktometrs aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai
kardiofons aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem
kardiostimulators aparāts sirdsdarbības stimulēšanai
inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
fonometrs aparāts skaņas stipruma mērīšanai
kimogrāfs aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā
magnetofons aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
flebomanometrs aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai
pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
limnigrafs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā
limnimetrs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
inklinators aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai
inkubators aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā
dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei)
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa
rektifikators Aparāts, iekārta, kurā veic rektifikāciju
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos)
odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus
dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons
embosieris aparāts, kurš uzsit reljefus burtus vai attēlus uz plastikāta kartēm
kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis)
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu
multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā
paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā)
mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2)
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
glūmis Apātija
indolente Apātiski, vienaldzīgi
smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu
bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
čiegot Apaugļot (putnu mātīti)
čīgot Apaugļot (putnu mātīti)
nočīgot Apaugļot (putnu mātīti)
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām
apauglināt Apaugļoties
apvaisloties Apaugļoties
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
apņemt āžus apaugļoties (par kazām)
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu)
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
samatot Apaugt ar matiem
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks
uzauties Apaut sev kājas; apauties (1)
kāja Apauti apavi
apmaukties Apauties
apsaauties Apauties
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm)
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli
krāģis Apavu novilkšanas dēlītis
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
apsabārstīties Apbārstīties
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties Apbēdināties, noskumt
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
apbēnoties Apbērnoties
apbērnīties Apbērnoties
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
nopurināties Apbērties
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt)
apsmakoties Apbezdēties
apsuķēties Apbezdēties
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu
nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
apsabruņāties Apbruņoties
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
apsabružāties Apbružāties
ķīķināties apburt, valdzināt ar savu skatienu
ņikutis Apburts sainītis
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam
sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku
izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu)
apsacepties Apcepties
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem)
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
jemt ciet apcietināt
ņemt ciet apcietināt
saņemt ciet apcietināt
sašņorēt apcietināt
cietināt Apcietināt
pajemt Apcietināt
būt drošās rokās apcietināt, arestēt
nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt
iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais
balabas Apcietinātajam nododamie produkti
berdačs Apcietinātajam nododamie produkti
berdana Apcietinātajam nododamie produkti
berdičs Apcietinātajam nododamie produkti
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.)
ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos
profoss Apcietināto kareivju uzraugs
ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos
apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus)
pazāle Apcirtiens (2)
apspricēt Apčurāt (parasti par kaķiem)
nomīzties Apčurāties
nopelcēties Apčurāties
samīzties Apčurāties
sapelcēties Apčurāties
appižāties Apčurāties, aptaisīties
apmīzties Apčurāties; čurāt
būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot
apmergot Apdarināt ar rakstiem
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai)
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku)
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
dedzinātie kaļķi apdedzinātie kaļķi
nedzēstie kaļķi apdedzinātie kaļķi
neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi apdedzinātie kaļķi
apsadedzināties Apdedzināties
atčurināties Apdedzināties
sasadedzināties Apdedzināties
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis)
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti
strust Apdilt, novalkāties
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
apdirsnīties Apdirsties
apsadomāties Apdomāties
dūšāt Apdomāties, atpūsties
apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
applīsāt Apdriskāties
apsaburzgalāties Apdriskāties
apskrandāties Apdriskāties
apskrandoties Apdriskāties
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam)
apdrikšt Apdriskāties, apdilt
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu)
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
piezīmju blociņš apdrukātu vai neapdrukātu lapu grāmatiņa ar sastiprinātām izplēšamām vai neizplēšamām lapām
karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu)
aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
aizšaudīt Apdullināt, atkārtoti šaujot
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties
apsviķoties Apdzerties
satruļīties Apdzerties
apdzīvināt Apdzīvot; nometināt iedzīvotājus
piepilsēta apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
Aleksandrova apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Cirma apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Peisova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Auška apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Gailīši apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā
miests apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, ciemats (1))
Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Joškas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Kundrati apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Micpapi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Grūznis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Lutenāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Ranguči apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Rozenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Sāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Sudrabe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Vilkarūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Vuškusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā
Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Kubuļniški apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Lemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Lozdi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Magnusova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Nartiši apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Saldi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Sčedrati apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Sivergala apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Skudriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Sotņikova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Šumiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Vipalzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Vorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Konstantinovas pagastā
Avlasenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
Tolka apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Bancuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Dundas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kantinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Klementinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Romanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Sūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zīmeļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zirkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa
Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Kokāji apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Pušči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Seimuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Vecumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Vectilžas pagastā
Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Vestienas pagastā
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Zeltiņu pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Sēja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā
Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā
Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā
Ārktikvilidža apdzīvota vieta ASV (_Arctic Village_), Aļaskas ziemeļaustrumu daļā
Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
Atlantika apdzīvota vieta ASV (_Atlantic_), Aiovas štata dienvidrietumu daļā
Atika apdzīvota vieta ASV (_Attica_), Indiānas štata rietumu daļā
Heistingsa apdzīvota vieta ASV (_Hastings_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostina apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlina apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Betela apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dērbi apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.)
Fārmingtona apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Galatina apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Glastonberija apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Granbi apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotona apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.)
Mārtina apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Martinesa apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Monro apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orindža apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Konnektikutas štatā, 13950 iedzīvotāju (2014. g.)
Oksforda apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Votertauna apdzīvota vieta ASV ("Watertown"), Konnektikutas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestona apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Viltona apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinzora apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Konnektikutas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Belousfolsa apdzīvota vieta ASV, Ņūhempšīras štatā, Konnektikutas upes labajā krastā
Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Batērstinleta apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Kanādā, Nuavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Artisija apdzīvota vieta Bostvānā (_Artisia_), Khatlenas distrikta ziemeļu daļā
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Asparēna apdzīvota vieta Francijā (fr.: _Hasparren_, basku: _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
Baghdati apdzīvota vieta Gruzijā, Imeretijas mharē
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē
Arša apdzīvota vieta Gruzijā, Mcheta-Mianeti mhares ziemeļrietumu daļā
Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
Akēna apdzīvota vieta Haiti (_Aquin_), Dienvidu departamentā
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē
Borisokeina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē
Belina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperperi grāfistē
Ārdfinana apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē
Fetarda apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē
Kēra apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē; Kahera
Strandhila apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Atlantijas okeāna Slaigo līča krastā
Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā
Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
Kondīno apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Tjone di Trento apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Ronkone apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Storo apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
Dimāro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Fravjāno apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Pincolo apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Spjaco apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā
Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē
Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Banraeba apdzīvota vieta Kiribati Republikā, Klusā okeāna Taravas atola dienvidu daļā
Banana apdzīvota vieta Kiribati, Kirisimasi atola ziemeļaustrumu daļā
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila
Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Barguzina apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā
Bajangola apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidu daļā
Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Bemiža apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
Arhonska apdzīvota vieta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā
Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas
Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
Kinlohlīvena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Linhes līča
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
Brīkina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz austrumiem no Montrozas
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā
Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Barzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē
Barbera apdzīvota vieta Nīderlandes Antiļās, Kirasao salas ziemeļaustrumu daļā
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos
Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Lautakile apdzīvota vieta Somijā (_Huittinen_), Satakuntas reģionā
Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē
Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā
Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos
Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru
Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
konurbācija apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti
Leikplesida apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
aizēnota vieta apēnota, ļoti ēnaina vieta
aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā)
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu)
aptērēt Apēst, notiesāt
Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu
apgabaltiesa Apgabala tiesa
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem)
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem
pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku)
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās)
zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem)
cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē)
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
rampas gaisma apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu)
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
afirmācija Apgalvošana, apstiprināšana
sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties)
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies
afirmēt Apgalvot, apstiprināt
spirituoso Apgaroti, dedzīgi (mūzikā)
divoto Apgaroti, dievbijīgi
trasporto Apgaroti, jūsmīgi
apgrūstīt Apgāzt (atkārtoti)
apspārdīt Apgāzt, atkārtoti sitot (ar kājām), spārdot
apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu
apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties
apjāt Apgāzties
apjāties Apgāzties
aplikties Apgāzties
apsagāzties Apgāzties
apsasviesties Apgāzties
apsviesties Apgāzties
apvirst Apgāzties
apķepuroties Apgāzties ķepurojoties
apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties
apzvelties Apgāzties, apvelties
nokūņāties Apgāzties, nokrist
apgrūt Apgāzties, sabrukt
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
apglaustīt Apglaust, apglāstīt, glaudīt, nogludināt (atkārtoti visapkārt)
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu)
apgrūst Apgrauzdēties
apgrauzīt Apgrauzt (atkārtoti)
apgraužļāt Apgrauzt (atkārtoti)
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām
apgraušļāt Apgrauzt, apkrimst (atkārtoti)
krimslas apgrauztas lietas, pārtikas pārpalikumi
apgrēcināties Apgrēkoties
apgrēcīties Apgrēkoties
pārkāpties Apgrēkoties
apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties
verte Apgriez; skaties otrā pusē
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu)
kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību
apsukties Apgriezties
apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties)
vērtīties Apgriezties, vērsties
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
bagāža Apgrūtinājums
pekele Apgrūtinājums
agravēt Apgrūtināt
aiztušīt Apgrūtināt elpošanu
izklapastīt apgrūtināt izkļūšanu
dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu
sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu
inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums
distāzija Apgrūtināta stāvēšana
distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana
ciklodāmija Apgrūtināta vai nomākta acs akomodācijas spēja
dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija
ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās
aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās
strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze
dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt
dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums
apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm)
apgult Apgulties
dagulties Apgulties blakus
apslīgt Apgulties uz sāniem
pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt
piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
apsagulties Apgulties; arī aizmigt
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko)
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
davuikt Apgūt, iemācīties
iesakopties Apgūt, iemācīties
izvuikt Apgūt, iemācīties
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2)
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
ieņemties Apgūt; iemācīties
pakaļa apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu
dibens apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
dreskods apģērba [etiķete]{s:2470}; norādījumi vai ieteikumi apģērba izvēlei, apmeklējot kādu pasākumu
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums
staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita)
kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku
pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku)
sabūvēties apģērbties
apmauties Apģērbties
apsavilkties Apģērbties
apvilkties Apģērbties
uztērpties Apģērbties
satrausties Apģērbties (lēnām)
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli
apkankarēties Apģērbties kankaros
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
apsamaukties Apģērbties; apauties
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti)
tecēties Apieties, vaisloties
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst
apklaušināties Apjautāties
apprasīties Apjautāties
apsavaicāties Apjautāties
aptēgāties Apjautāties
apvaicāties Apjautāties
ieprasīties Apjautāties
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties
ieprasīt Apjautāties, iejautāties
ieprašņāt Apjautāties, iejautāties
ģedavāties Apjautāties, interesēties
tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi
miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums
standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga
elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.)
joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa
apsajozties Apjozties
piejozties Apjozties
uzjozties Apjozties
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis
Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi
nosnāties Apkaisīties, apbērties
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu
apkaldināt Apkalt (atkārtoti)
kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties
kabynuotīs apkampties
iesakabināties Apkampties
kabināties Apkampties
sasakabināties Apkampties
skaustīties Apkampties
apkabināties Apkarināties
apsakārstities Apkarināties
nokārstīties Apkarināties
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
malstīties Apkārt mētāties, slinkot
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs
sertuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
setoks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
setuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
nokarināties Apkārties
kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm
sabaušļoties Apkārties, ietīties
apkārstīties Apkārties, nokārties
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem)
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis
dižajos iziet apkaunot sevi (pārspīlējot vai lieloties)
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma
apklāties Apklāt sevi; apsegties
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp)
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai
apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu
apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
apsaklausīties Apklausīties
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu)
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā)
norauj ūdeni! apklusti; nerunā niekus!
Aizver pāksti! apklusti!
Piever žaunas! apklusti!
vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus)
demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi
apsakopties Apkopties
atkodas Apkosti, nokosti gabali
apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā)
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi)
aplādēt Apkraut lāstiem, apburt
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties
ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls
helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai
sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti
sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt
apķverties Apķerties
apsaķerties Apķerties
šerehnutsja Apķerties
apķert Apķerties (2)
noģaugties apķerties ap kaklu un kādu laiku samīļot
apčupt Apķerties kādam ap kaklu
apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
aptikt Aplaisties
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
nošļenderēties Aplaistīties
pārlieties Aplaistīties
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot
apsalaizīties Aplaizīties
apsalizgāties Aplaizīties
lakāties Aplaizīties
žambrāt Aplami, slikti ēst
žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
apdzenāties Aplekties (par dzīvniekiem)
āžoties Aplekties (par kazām)
apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam
apvadāties Aplekties, pāroties (par govi)
apiet Aplenkt; nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē
vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
aplidināt Aplidot, lidināties apkārt
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
certifikats Apliecība, sertifikāts
koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā
apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu)
parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu
dazīties apliecināt, atzīties
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību)
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
applausties Aplieties
apsalieties Aplieties
nošļirkstēt Aplieties
nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši)
Spoķiks aplikācija _Spotify_
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
ietvarot Aplikt salikumam tipogrāfisku ietvaru vai līniju
ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli
iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt
apkorēm Aplinkus, netieši
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks
apl. Aploksne (tikai skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos)
stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples
primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice
sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus)
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus)
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu)
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu
cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs
tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā)
rondelis Apļveida vai lokveida nocietinājums
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem)
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka)
katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai)
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā)
konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu)
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt
apmīties Apmainīties
mahnuķ Apmainīties
samitoties Apmainīties
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu)
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu)
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
pārsamainīties Apmainīties vietām
izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
maiņa apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3)
pārmaiņa apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2)
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts
apakšaudze Apmāktie un nomāktie koki mežā
aizamākties Apmākties
aizmākties Apmākties
apgult Apmākties
apmācīties Apmākties
apmākuļot Apmākties
apņemties Apmākties
apsamākties Apmākties
apsataisīties Apmākties
aptīpuļot Apmākties
dūkt Apmākties
dumt Apmākties
iemākties Apmākties
kumuļot Apmākties
mākoņoties Apmākties
mākoties Apmākties
mūrēties Apmākties
ņaukties Apmākties
nobiezēt Apmākties
noplēmēt Apmākties
nosamākties Apmākties
ozolot Apmākties
pietulzt Apmākties
sadugt Apmākties
samākt Apmākties
satīpuļot Apmākties
satumēt Apmākties
satumt Apmākties
tīpt Apmākties
tumuļāt Apmākties
tumuļāties Apmākties
tumuļoties Apmākties
piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
sasamākties Apmākties (par debesīm)
tumēt Apmākties (par debesīm)
kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem
piedunēt Apmākties pirms lietus
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties
duzt Apmākties, bojāties, skumt
apdūkt Apmākties, kļūt drūmam
apdumt Apmākties, kļūt drūmam
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
mauties Apmākties, nomākties
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm)
stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem
stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem
aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem
tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties
pazust apmaldīties
aizkļūdīties Apmaldīties
aizmaldīt Apmaldīties
apalēties Apmaldīties
apmuldēties Apmaldīties
apmuldīties Apmaldīties
misties Apmaldīties
šudīties Apmaldīties, noklīst
apaloties Apmaldīties, nomaldīties
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu
iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
ķīst Apmānīt, pārvērsties
apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
spalva apmatojums (parasti zīdītājdzīvniekiem)
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko)
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura)
apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu
iemesties Apmesties (1)
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās)
skradāt Apmesties ar kraupi
nosamesties Apmesties kur dzīvot
piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
apsamesties Apmesties uz dzīvi
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties
iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda)
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī
mesties Apmesties, piemesties; palikt
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga)
apspārdīt Apmētāt, atkārtoti spārdot
mētāt Apmetināt (1)
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē
pucgriesti Apmetuma griesti
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
apsamiegāties Apmiegoties
surogātapmierinājums Apmierinājums, kas tiek sasniegts ar aizstājējlīdzekļiem
kā muižu pārdevis apmierināti; bez rūpēm
drudēt Apmierināties
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko)
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem)
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt
apmiglāties Apmigloties
samīļot Apmīļot, parasti ļoti
appelcēties Apmīzties
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties
apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam
zudināties Apmulst, uztraukties
zudīties Apmulst, uztraukties
nozamblēties Apmuļļāties
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties
vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku)
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku)
klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt
atmēgties apnikt, noriebties
piegriezties Apnikt; apriebties
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu)
aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
apmalot Apņemt ar līniju, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu)
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko)
aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām)
apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu)
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām)
ķetēt Apņemties
nodzirties Apņemties
nogremties Apņemties
nogrozties Apņemties
prajemties Apņemties
uzdzirties Apņemties
noņemties Apņemties (1); sevī nolemt
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pasajemties Apņemties ko izdarīt
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt
paņemties Apņemties, nolemt
čausties Apņemties, sagatvoties
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
apoglēties Apogļoties
apohromatisks Apohromatisks objektīvs - apohromats objektīvs
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
apoloģija Apoloģētika (1)
apoloģisks Apoloģētisks (1)
apoloģisks Apoloģētisks (2)
imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā)
sasukstīties Apostīties
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
izbūzelēties Appērties (3)
appēķoties Appētīties
apbungāties Appirsties
applucināties Applaucēties
apsašmucināties Applaucēties
noplucināties Applaucēties
applaukāt Applūksnāties
applaukāties Applūksnāties
piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
nopogāties Appogāties
dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu)
paņemt Apprecēt (parasti sievieti)
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā)
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties
iedoties laulībā apprecēties
doties laulībā apprecēties
sakāzoties apprecēties
apkāzāties Apprecēties
apsaprecēties Apprecēties
apsaženīties Apprecēties
apvīroties Apprecēties
noprecēties Apprecēties
sakankaļāties Apprecēties
sasievoties Apprecēties
sapāroties Apprecēties (ar kādu)
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
apkārstīties Apprecēties (nicinoši)
apkankarēties Apprecēties (nievājoši)
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti)
iziet tautās apprecēties (par sievieti)
iziet par sievu apprecēties (par sievieti)
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti)
apsievoties Apprecēties (par vīrieti)
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
apsvainoties Apprecēties, saradoties
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē)
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni)
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni)
appuņķāt Appuņķot, appuņķoties
appuņķāties Appuņķot, appuņķoties
brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
bramas Appušķoti goda vārti kāzās
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
sagodīties Appušķoties, izrotāties
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu
nosaputināties Apputināties
ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
žmaugs Apraksta pliķa vai sitiena skaņu
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt
apbērt Aprakt; tikt apraktam (kam grūstot)
aprasāties Aprasoties
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
savēkšties apraudāties
apsaraudāties Apraudāties
staccato Aprauti, īsi, pretēji "legato"
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache"
martellato Aprauti; norādījums spēlēt līdzīgi "staccato"
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
sareibināties Apreibināties
dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja")
iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
iztilzāties Apreibināties, piedzerties
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem)
kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
aizabridzīties Apriebties
aizriebties Apriebties
apgarēties Apriebties
apnīgroties Apriebties
atriebties Apriebties
atsabridzēties Apriebties
ieriebties Apriebties
pieriebties Apriebties
sariet Apriet, parasti stipri
tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
nomierēties Aprimt, nomierināties
apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem
apripāt Apripot, apvelties (apkārt)
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam
izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām)
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
penka Aprobežots un izvirtis cilvēks
cietpaurains Aprobežots; truls; ietiepīgs
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam)
identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
noknābāt Aprunājot nokritizēt
aplikt Aprunāt, apsaukāt; rupji kritizēt
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties
lazināt Aprunāt, kaitināt
svīnīties Aprunāt, mēlnešoties
švīnīties Aprunāt, mēlnešoties
apčakarēt Aprunāt, nopelt, kritizēt
apkrāmēt Aprunāt, rupji kritizēt
apdirst Aprunāt; rupji kritizēt, nopelt
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
apsarunāties Aprunāties
apsatolkavāties Aprunāties
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas
sabazārēt Aprunāties, sarunāt
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt
apsalties Apsaldēties
ieaukstēties Apsaldēties
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā)
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
apkubināt Apsegties
apsasegties Apsegties
apšausties Apsegties
dasasegties Apsegties
nosnāties Apsegties
novāzties Apsegties
pārkubināties Apsegties
snāties Apsegties, ietīties
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
sēdēties apsēsties
apsasēsties Apsēsties
apsēdēt Apsēsties
apsēdēties Apsēsties
iezvilt Apsēsties
uzsēdēt Apsēsties
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apžērgt Apsēsties jāteniski
dasasēsties Apsēsties pie kā
dasēst Apsēsties pie kā
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
apsēst Apsēsties, nosēsties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
apseilāt Apsiekaloties
saslienāties Apsiekaloties
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri)
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora
apsasildīties Apsildīties
puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā)
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu)
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri)
ķīķēties Apskatīt, lūkoties
apsaskatīties Apskatīties
apsavērties Apskatīties
iečekot Apskatīties
apblenzt Apskatīties apkārt
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
apžaustīt Apskatīties ložņājot
apvērties Apskatīties, apskatīt
savērties apskatīties, saskatīties
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
apķerties Apskauties, apkampties
saskauties Apskauties, parasti cieši
atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt
apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
apskusties Apskūties, noskūties
apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt
mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt
noslapēties Apslacīties
nošļandēties Apslacīties, aplieties
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija)
novimbāties Apslienāties
sazamblāties apslienāties, apsiekaloties
aptepties Apsmērēties
apzviesties Apsmērēties
apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
noķirnāties Apsmulēties
noparzāties Apsmulēties
nozleķēties Apsmulēties
savaļāties Apsmulēties
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši
sasolīt Apsolīt (parasti daudz)
noteikties Apsolīties
pasolīties Apsolīties
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
ponti izmest apspalvoties
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus)
likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
nomiet Apspraust (ar mietiem)
nomietot Apspraust (ar mietiem)
izmiet Apspraust ar mietiem
sašļakstināt Apspricēties (daudz)
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē
apsaspriesties Apspriesties
pasaredīties Apspriesties
rēdīties Apspriesties
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
stāji Apstāji, zirga netikums
iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši
nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē)
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu
konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
sadurstīties apstāties
apsastāties Apstāties
apstāt Apstāties
apštopēties Apstāties
noštopēties Apstāties
pielaicīties Apstāties
staknīt Apstāties
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem)
stagnēt Apstāties attīstībā
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
piestāt Apstāties kādā virzībā
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
stomīties Apstāties, baidīties
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
sastakņīties apstāties, palikt stāvot
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
aizstiknīties Apstāties, sastingt
apstopēt Apstāties; apstādināt
applatīt Apstiept
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu)
poga "Labi" apstiprinājumpoga
konfirmējums Apstiprinājums
koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija
exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums
apstiprot Apstiprināt
konfirmēt Apstiprināt
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu)
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi)
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā
konfirmēt līgumu apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes institūcijā
apmienot Apstiprināt, apliecināt
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
affirmatīvs Apstiprinošs
afirmatīvs Apstiprinošs
iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu)
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs)
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi
pakablīt Apstrādāt ar cērti
smitēt Apstrādāt ar smiti
notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu)
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
priekšapstrāde apstrāde, kas tiek veikta pirms galvenās apstrādes
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti
pēcapstrāde apstrāde, kura tiek veikta pēc galvenās apstrādes
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi
apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu)
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
apveitēt Apsutināt
nosveikties Apsveicināties
noveselāties Apsveicināties
sasveikties Apsveicināties
saveseloties Apsveicināties
nosvilināties Apsvilināties (1)
iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes)
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
apķesties Apšķiesties, apsmērēties
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
apsašļakstināties Apšļakstīties
sašļakstīties Apšļakstīties
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem
nopļekāties Apšļakstot notraipīties
sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties
apšļākāt Apšļākt, apslacināt atkārtoti (ar roku)
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
Eilema complana apšu ķērpjlācītis
Byctiscus populi apšu tinējsmecernieks
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1)
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits
slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta
taukt Aptaukoties
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast)
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt)
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
aptieka Aptieciņa (1)
apķieķeris Aptieka
apteka Aptieka
aptēķeris Aptieka
aptieķis Aptieka
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma
aptikeriene Aptiekāra sieva
apķieķerene Aptiekāre
aptikerka Aptiekāre
apķieķeris Aptiekārs
aptieķeris Aptiekārs
aptieķnieks Aptiekārs
aptikeris Aptiekārs
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles
skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls)
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles)
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs)
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
aptapt Aptikt
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
aprežģīt Aptinot samežģīt, samudžināt
viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu)
apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
aptipāt Aptipināt, apskriet sīkiem solīšiem apkārt
apsatirities Aptīrīties
sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās)
apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti)
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti)
nosaitēties Aptīties
notiņāties Aptīties
notīņāties Aptīties
aprotināties Aptīties apkārt
aprutināties Aptīties apkārt
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
notoņāties Aptīties, satuntulēties
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
apsasmulēties Aptraipīties
apsmērēties Aptraipīties
gānīties Aptraipīties
nošmurgulēties Aptraipīties
šņurgāties Aptraipīties
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties)
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem
saķezināties Aptraipīties, apbružāties
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt)
oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim
aptumst Aptumšoties (3)
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
aptupt Aptupties
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā)
puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1)
puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts
rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
pārsimt Aptuveni divi simti
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti
pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti
pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma
daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars
minējumaprēķins Aptuvens aprēķins, pamatots tikai uz minējumiem
pusstilbs Aptuvens stilba vidus
investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni
pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam
petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
pasavaicāties Apvaicāties
ieklaust Apvaicāties pēc
appeiķoties Apvaicāties, apprasīties
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu)
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums
ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt
abižoties apvainoties
uzmest kūkumu apvainoties
uzmest burbuli apvainoties
apsabežīties Apvainoties
apsavaiņāties Apvainoties
apvaiņoties Apvainoties
iebilsties Apvainoties
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties
sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties
sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
apvaislēties Apvaisloties
apvaišļoties Apvaisloties
uzdzenāt Apvaisloties
ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi)
aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties
apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām)
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
apnēsāties Apvalkāties
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
apviļāties Apvārtīties
apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam
apsavelties Apvelties
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu)
apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu)
uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu)
roversivo Apvērsti
apsavērsties Apvērsties
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus)
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris
Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski
inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
federācija apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas
brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu
grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.)
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
ADF Apvienotā demokrātiskā fronte (DĀR)
AZP Apvienotā zemnieku partija (Polijā)
AKI Apvienotais kodolpētījumu institūts
ARE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts trīsburtu kods
samesties kopā apvienoties
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku)
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas
sajūgties apvienoties, arī apprecēties
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2)
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
biedroties Apvienoties, organizēties
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
apbiedrēties Apvienoties, savienoties
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation")
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe")
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880. g.; 3. - 1888. g.; 4. - 1895. g.; 5. - 1910. g.; 6. - 1926. g.; 7. - 1931. g.; 8. - 1933. g.; 9. - 1938. g.; 10. - 1948. g.; 11. - 1950. g.; 12. - 1955. g.; 13. - 1960. g.; 14. - 1965. g.; 15. -1970. g.; 16. - 1973. g.; 17. - 1977. g.; 18. - 1980. g.; 19. - 1985. g.; 20. - 1990. g.; 21. - 1993. g.; 22. - 1998. g.; 23. - 2003. g.; 24. - 2008. g.; 25. - 2013. g.; 26. - 2018. g.; 27. - 2023. g.
dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā
plēvēt Apvilkties ar plēvi
tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem
tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem
apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus)
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
apgriezties apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1)
pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt)
apķibināties Apvīties
apsatīties Apvīties
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt)
apveitēt Apvītināt, apžāvēt
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
mezenteriopeksija Apzarņa nostiprināšana tā plīsuma gadījumā
apsvaidīties Apziesties, ieziesties
tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē
ritu Apzīmē jebkuru ritošu kustību, parasti atkārtojumā
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz
personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu
puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi
A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums
apustuliskie tēvi apzīmējums 2. gs. baznīcas tēvu rakstiem
angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
nesistemātisks Apzīmējums ikvienam tipogrāfiskam salikuma materiālam, kam pamatā nav tipogrāfiskā punkta
tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas
autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus
VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati
lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association")
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko
vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
dieviņš Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam
perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
burtapzīmējums apzīmējums, kurš veidots no burtiem
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus)
aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem
aizkleimavāt Apzīmogot (parasti kokmateriālus)
vafize Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
valīze Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action")
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni
mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem)
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
literārā valoda apzināti izkopta un normēta valodas forma
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas)
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana
evocēts Apzināti izraisīts
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
notārpināt apzināti kavēties
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
jaukt prātu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību
apmuļķot apzināti maldināt; piemānīt
apmānīt Apzināti maldināt; piemānīt
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
stāvēt pāri Apzināti neievērot, ignorēt
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu)
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
aizklupt Apzināti nogāzties (aiz)
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
tīšu prātu apzināti, ar nodomu, tīšām
dēka Apzināti, ar nolūku, pēc savas gribas
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai
apsazināties Apzināties
atzīt apzināties (ko); apliecināt
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli)
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi
zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
justies Apzināties sevi (par ko)
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
dazīties apzināties, atpazīt
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti
personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā
amplifikācija Apziņas paplašināšana terapeitiskā ceļā
apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana
pažaudēt Apžāvēt (parasti dūmos)
sažēlot apžēloties
žēlināt Apžēloties
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti
cībante Apžmaugs (parasti metāla)
mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus
uzdukņīt ar (dūres) sitienu uzmodināt no miega
lekcija ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu
atkarot ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt
jaukt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt
maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
sajaukt ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt
politiski ar [politiku]{s:2370} saistītā, uz politiku attiecināmā, politikai raksturīgā veidā
Eiselmērs ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa
oftalmisks ar aci jeb acīm saistīts, uz acīm attiecīgs
ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem; daudzos materiālos tas rada fluorescenci, līdz ar to tie sāk izdalīt jau redzamu starojumu
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos
puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
bocca ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
salīst ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
noturēt ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11)
uzbrukt ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē
iekarot ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
apkarot ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties)
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli)
aloplastisks ar aloplastiku saistīts
smalkāda ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība
šrapnelis ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā
tiporota ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
smarti ar apetīti
nolupīt ar apetīti apēst
ņabot ar apetīti ēst
nogardināties ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu)
ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens
suaheļi ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā
vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
apsmiet ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet
apvilnīt ar asti izraisīt viļņveidīgu kustību
rektifikācija ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru
(ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
(ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
nobadīt ar pirkstiem ar atklātu nosodījumu, naidīgu attieksmi, pārmetumiem radīt kādam neciešamus apstākļus
notekūdens ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs
barikinētisks ar atlētisku miesasbūvi apveltīts
ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
skaņot ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis
taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
pārvadīt ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā
daiļspiestuve ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai
pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
pieņemt ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā)
norakstīt ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos
norakstīt ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs
stornēt ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos
uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
satvert ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām)
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
mīstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru
maistīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt
mīkstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt
augstkrastains ar augstiem krastiem
augšcilpām ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
augšcilpiem ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
augstcilpiem ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
augšlēkām ar augstiem lēcieniem, ātri
augstpapēžu ar augstiem papēžiem (par apaviem)
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
telesalikums ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai
atbadīt ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu
pilnmutīgs ar bagātīgu, piesātinātu garšu
baltraibs ar baltiem plankumiem
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
iedzīt ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme)
diseitrofs ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm)
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
basātne ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās
izpačāties ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu
našķēties ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu
rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
aizblākšēt ar blākšķi aizvērties
aizblākšķēt ar blākšķi aizvērties
atbrēkties ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
brizelaiņi ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
buldozertanks ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos
bumbains ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelām)
bumbaiņš ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelēm)
iečūdīt ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot
uzburties ar burvestību palīdzību pieķerties
pāžļoties ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties
impampa ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
impampis ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
dobes ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai
kakalžņains ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts
quantum sufficit ar cik pietiek
taisnīgums ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu
pikets ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai
nosacirsties ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam
uzcirst ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu)
uzcirst ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu)
kopsolis ar citiem gājējiem saskaņots solis
jam ar cukuru ietaisīti augļi: augļu marmelāde
cukurains ar cukuru notriepts (parasti trauks)
cukuraiņš ar cukuru notriepts (parasti trauks)
četrslīpju ar četrām slīpēm (parasti par jumtu)
iekokļāt ar čīkstošiem ratiem iebraukt
dagerotips ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums
darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs
solidarizēties ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1)
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā
pūdele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
pundele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
ikri ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā
operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
acains ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem)
daudzkomponentu ar daudziem komponentiem
ar šķību (biežāk pilnu) padusi ar dāvanām, cienastiem
amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā
ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
skultēt ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu)
partikulārisms ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem
divslīpju ar divām slīpēm (parasti par jumtu)
divmastu ar diviem mastiem
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
izdukņāt ar dūres sitieniem izgrūst ārā
duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
nošņākt ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2)
ar suņa godu ar dusmām, necieņu, tikpat kā padzenot
pastāvīgs aploks ar dzeloņstieples žogu norobežots aploks
seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
ortzonds ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos
atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu
klausīties ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto)
sadzirdēt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu)
saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
pianola ar elektrību darbināmas klavieres (piano), ar tempa un skaņu stipruma regulāciju
fermentatīvs ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs
fiksēt ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra
polaroīdfotogrāfija ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
ar saviem desmit pirkstiem ar fizisku darbu (iegūt ko, tikt pie kā)
iekarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu)
izkarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot
imūnfluorescence ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos
fotoplate ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai
plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
fotografika ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais
aizvējot ar gaisa plūsmu attālināties
uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
atlidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp
ielidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
nolidot ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko)
pneimatūrija ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās
gaišmatains ar gaišiem matiem (par galvu)
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
garmatains ar gariem matiem (par galvu)
pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
šveikāt ar garu rīksti sist
peldpūslis ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts
gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
laidums ar gāztiem kokiem klāts laukums
aplīpināt ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas
atglāstīt ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
pieprasavāt ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz)
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties)
godināt ar goddevību pieminēt (kādu notikumu)
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
grafītplasti ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve
aizgrandēt ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu)
grantaine ar granti klāts laukums; grantēts ceļš
dziedzerkuņģis ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana
sagrožāt ar grožiem stingri saturēt (zirgu)
atgrūsties ar grūdienu atvirzīties nost (no kā)
ietriecināt ar grūdienu iekustināt
piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
atvairīt ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ)
izgrūst ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem)
nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
atkamāties ar grūtībām atnākt, atvilkties
atsvempt ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu)
atšļaukāt ar grūtībām atvilkties
rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa)
svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
bukāties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
bukstīties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
ņurīt ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi)
iedreselēties ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu)
iecīnīt ar grūtībām iemācīties
izpīties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
sasaukt ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā
stilpt ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept
noņurīt ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi)
peņķēties ar grūtībām ņemties
izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām
izķeburoties ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem)
izlauzt ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
lauzt ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
aizkārpīties ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
nokūznīties ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu
pārdzīties ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri)
pamuit ar grūtībām pavirzīties uz priekšu
uzkūļāties ar grūtībām piecelties
uzkūlināties ar grūtībām piecelties
uzkūļināties ar grūtībām piecelties
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
rampties ar grūtībām rāpties
sacērtalēt ar grūtībām sapļaustīt (parasti ar neasu izkapti)
iekaparoties ar grūtībām sasniegt kādu mantisko stāvokli
pārķeberēties ar grūtībām tikt mājās
uzkušņāties ar grūtībām un neveikli uzrāpties
iesprantēties ar grūtībām un spēku iespiesties
uzspīrināties ar grūtībām uzkalpoties
uzpūlēties ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā)
uzžākarēties ar grūtībām uzrāpties
dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
atkležot ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties
kaikarēties ar grūtībām vilkties
piesvempēties ar grūtībām vilkties
spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem)
mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem)
ķildināt ar grūtībām virzīties uz priekšu
pāršļaukties ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri
pieklēžot ar grūtībām, lēnām tuvoties
uzgorīties ar grūtībām, negribīgi piecelties
izvelties ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam
pārvelties ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam
ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
žarbīties ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā)
attrausties ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties
atpenterēt ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties
pārvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu)
(kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa
nokulties ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
atsapērties ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu
izlauzīties ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu)
pievurināt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
pievurinēt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
uzspirināties ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties
izvilkties ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
nogružoties ar gružiem samaisīties
uzgudrēties ar gudrību spēt pacelties
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
hennas māksla ar hennu veidoti raksti un simboli uz roku un kāju ādas; mehndi
hesihastisks ar hesihasmu saistīts, uz hesihasmu attiecināms
regulēt ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms
nesaderība ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
bambale ar humoru tiek attiecināts uz meiteni
nokrāmēties ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties
ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi
-tipija ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija)
šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
imūn- ar imunitāti saistīts
imuno- ar imunitāti saistīts
uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
pieķerties ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko)
sastiprināt ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā
pārbaudīt ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai
saistīt ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus)
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju
izrotājums ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms
triecienzivs ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu
aizsargāties ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu)
saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā)
uzstrādāt ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam)
biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
rīdīt ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam
brīnumsvecīte ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo
īsļipainis ar īsu asti, vēzis
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
burbuļsakta ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta
izkombinēt ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko)
sakombinēt ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1)
pļaut ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas
anastigmatisks ar izlabotu astigmatismu
administratīvā kārtā ar izpildu varas institūciju lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu
pušķot ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt
planciski ar izstieptām rokām un kājām
vaņķēt ar izstieptu roku zīmes rādīt
kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi
ikstins ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu
kabalistika ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli
kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu
apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
con brio ar kaisli, ar degsmi, pacilāti
kalapīt ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko)
kārpīt ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem)
pamina ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira
mīt ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.)
krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
atdukurēt ar kārti atgrūst nost
dunkāt ar kārti dzīt zivis tīklā
gričalāt ar kārti griezt uz ledus ragavas
uzdalbāt ar kārti izdzīt zivis no pacerēm
uzdukurēt ar kārti rakņājot, bakstot atrast
uzkārtīt ar kārtīm nostiprināt (jumtu)
anticipācija ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās
atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
ielauzties ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā)
izdzīt ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt
izsist ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu)
piepazīties ar kaut ko iepazīties
nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
dūderēt ar kaut ko nodarboties
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
sakliegties ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem)
žartavāt ar klūgām siet plosta stiprinājuma kārtis
klugāt ar klūgu nostiprināt, sasiet
klūgāt ar klūgu piestiprināt, sasiet
izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
knairīties ar knābi knosīties spalvās
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
knobāties ar knābi vai zobiem kasīties
kalt ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
gods ar ko lepoties; lepnumam, greznumam
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
izdedzināt ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu
kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
albertoli ar kolofonija esteriem modificēti fenolaldehīdu sveķi
komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
prognoze ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu
tarēt ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības
krampiski ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem
aizpulkāt ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt
aizpuļķot ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt
čeģelīties ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku
maļavāt ar kosmētiskiem līdzekļiem izdaiļot (seju vai tās daļas)
uzsvaidzināt ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet
gimpe ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
grīdums ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
ICL ar kristieša sveicienu
skruķiski ar kruķiem (pārvietoties)
kruķēties ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu
aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
šūsts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs diegs (piķa drāts)
saliekt ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas
ievelties ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā)
izvelties ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties
saķērkties ar ķērcieniem sazināties (par putniem)
atķērkt ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
pievadžot ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt
piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
garši ar labpatiku
rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru
mīlēt ar labpatiku lietot (ko)
nosaēsties ar labpatiku paēst (ko garšīgu)
gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
gardi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
garšīgi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert)
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
plēgžņāt ar lakatu plātīties; locīt
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
atlēkt ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atlakstīt ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai
palēkties ar lēcienu pavirzīties (uz augšu)
uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
ledusceliņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš
ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
ulksnēt ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt
izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves
vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam
aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt
iedrenēt ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt
izstiknīties ar lielām pūlēm mēģināt izglābties
acains ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru)
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti
ielocīt ar lielu apetīti apēst
lopsīt ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst
ķepsēt ar lielu apetīti ēst
knecēt ar lielu apetīti ēst
ļepēt ar lielu apetīti ēst
mizāt ar lielu apetīti ēst
siksnāt ar lielu apetīti ēst
tūkāt ar lielu apetīti ēst
vicāt ar lielu apetīti ēst
veķēt ar lielu apetīti ēst (ko biezu)
ķesēt ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām)
vickāt ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko)
ķepsīt ar lielu apetīti ēst; ķepsēt
iztest ar lielu apetīti izēst
izzēvelēt ar lielu apetīti izēst
izveķēt ar lielu apetīti izēst (ko biezu)
izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
nocirst ar lielu apetīti noēst
notēst ar lielu apetīti noēst
noveķēt ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā
paveķēt ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
paveķēties ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
pikāt ar lielu apetīti, steidzīgi ēst
galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā
kārs ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību
ar aizturētu elpu ar lielu interesi, uzmanību, saspringti
uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
kārs ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu
mīļuprāt ar lielu patiku, ļoti labprāt
lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu)
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija
ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
apkārt ar līkumu (doties)
nelikumība ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība
nelikumīgs ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
budžeta gads ar likumu apstiprināts budžeta darbības periods
aplīkumot ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
ieliekties ar līkumu ievirzīties (kur iekšā)
ievēlējamība ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā
monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
nolikums ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai
etalons ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas
atkāļām ar līkumu, netieši
aplinkiem ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu
LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
lakūna ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
kliedējums ar līni nostiprināts darvota buru auduma tinums ap virvi vai trosi
plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
smukstināt ar lūpām čūpstināt
smukšķināt ar lūpām čūpstināt; smukstināt
satvert ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem)
noviedēt ar ļaunu skatienu kaitēt
noskatīt ar ļaunu skatienu noburt
viena lējuma ar ļoti līdzīgām īpašībām
muļķis palikdams ar ļoti lielām pūlēm, bet bez panākumiem
iecirst ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā)
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs
apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
kodolmagnētisks ar magnētisko rezonansi saistīts
karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija
glaust ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu)
glāstīt ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku)
glausties ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu
vizēt ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
vizmot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
vizuļot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
izolīt ar mājas darbiem pietiekoši nogurt
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomaskēt ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomaskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko
nomānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
samanīt ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu)
skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
iebauze ar matiem nosegtā galvas daļa
sikāt ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties
pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
ģuģināt ar mazu bērnu runāties vai to mierināt
aurinārijs ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā
sviedums ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida)
muraiņš ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām)
figurācija ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra
aizmentēt ar menti padzīt prom
uzmentēt ar menti samaisīt
mekšķēt ar menti vilkt ārā vai meklēt
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu
sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
novadīt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā
uzplūdināt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām
gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats)
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko)
nodibināt ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju)
izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko)
izkārtoties ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus
izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu
virzīt ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu)
sūdains ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs
rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
aizmest ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizmest ar metienu attālināt
atmest ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest
atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
iemest ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1)
izmest ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1)
izmest ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
nomest ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
nomest ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1)
izmest ar metienu novietot
pamest ar metienu novietot
pamest ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2)
nomest ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2)
pārmest ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3)
pārmest ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1)
pamest ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1)
piemest ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1)
nomest ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzmest ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2)
uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
raidīt ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā
apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
lauce ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm
robotrāpulis ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā
robotroka ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama
robotkājas ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus
robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī
spoks ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs
autiņbiksītes ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā
stils ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums
uzvensties ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu
aizmocīties ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt
izencēties ar mokām izķepuroties
muities ar mokām izsisties cauri
poliribosoma ar mRNS saistīti ribosomu agregāti, kas ir ribosomu aktīvā forma translācijas procesā
rahiopāgs ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū
adosēt ar muguru atzvelties
musketieris ar musketi apbruņots kareivis
šlapstīt ar muti taustīt, grābstīt, izmeklējot dzeramo un ēdamo
šļamstināt ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
purslāties ar muti vai degunu šņaukāties
grebzdi ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi
uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
aizņurīt ar neasu instrumentu censties nogriezt, nocirst
ņurlīt ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt
iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko)
iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas)
izdīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt
iedīdīt ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
šmucīgs ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts
iekušņāties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekušņoties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekuzināties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekužināties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekužņāties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
sprunguļceļš ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš
aizšņakstināt ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties
sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
izmučīt ar nepatiku (ko) izdarīt
smulēt ar nepatiku ēst
ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
nokrept ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
amzotonisks ar nevienādu spriegumu; ar nevienādu osmotisko spiedienu
ķarzāties ar niekiem nodarboties
datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt
nepatiesība ar nolūku sagrozīta patiesība; meli
kvēni ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā
nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
vadīt ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka transportlīdzeklis pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu
savienība ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma
turkains ar noteiktiem raibumiem
patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
šķelt ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās
iefiltrēt ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku)
jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm
valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
empīrisks ar novērojumiem un eksperimentiem iegūts, piem., empīrisks konstatējums
ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
izziņa ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām
gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas
zelteris ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem
sulfoogle ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās
grauzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts
olupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
zvirgzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
projicēt ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna
natalits ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem
saost ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko)
iekalnis ar paaugstinājumiem
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā
vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati
izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
ierakstīt ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi
parādprasība ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā
indemnitāte ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
FLAIR ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research")
irag ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos
irāg ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos
iriek ar partikulu "-iek" pastiprināts "ir" jautājuma teikumos
jeb ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus
atsvībināties ar pātagas vicināšanu aizstāvēties
pamielot acis ar patiku apskatīt, aplūkot
pasvaidelēties ar patiku atkārtoti svaidīt (ne tālu)
izrēpt ar patiku izēst
cienīt ar patiku lietot (ko)
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
šļepstināties ar patiku un apetīti ēst
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
labprāt ar patiku; arī neiebilstot
šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem
pekāt ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
jukaimi ar pelavām sajaukti salmi
pulsēt ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm)
konformisms ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību
ņummāt ar piebāztu muti ēst
ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
uzvaidēt ar piepūli novaidēties
knibināt ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko)
piesniegties ar piepūli sasniegt (pastiepjoties)
noveikt ar piepūli tikt galā (ar ko)
uzžurgāties ar piepūli uzrāpties
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
bucīt ar pierēm sagrūsties
duksnīties ar pieri grūstīties
saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas
izsist ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi)
sist ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu)
uzsist ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu)
uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
pietinkšķināt ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās
mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
pleno iure ar pilnām tiesībām
pilnmutēm ar pilnu muti
mulmēt ar pilnu muti ēst
valbāt ar pilnu muti ēst
jamāt ar pilnu muti ēst (par bērniem)
slāt ar pilnu muti runāt
sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst)
žammāt ar pilnu muti, skaļi ēst
pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
māgāt ar pirkstiem grābt bļodā
mikrosfigmija ar pirkstiem grūti sataustāms pulss
izknakstīt ar pirkstiem izrakņāt
knabināt ar pirkstiem klabināties
nagāt ar pirkstiem maisīt, rakņāt ēdienu
nagāties ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
notrimšķināt ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas
kņīdzgāt ar pirkstiem plūkāt, plucināt
īpāt ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa)
knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
plānmatains ar plāniem matiem (par galvu)
talmijs ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums)
plastikāts ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls
pļakāties ar plaukstām sisties
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk
appogāt ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt)
mistērija ar prātu neaptverams ticības noslēpums
atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
baudīt ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam)
maucīgs ar prostitūciju saistīts; prostitūcijai raksturīgs
grūtai ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties)
nožurnīt ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu)
aizķīnēt ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām
aizcīnīt ar pūlēm aizvilkt, aizstiept
izēsties ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem)
apdricināt ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam
atkratīties ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.)
atkluburēties ar pūlēm atvilkties
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
mangalēt ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt
zorģēties ar pūlēm darboties, rīkoties
dasakulties ar pūlēm iegādāties, izgādāt
izsisties ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.)
ielauzīties ar pūlēm iemācīties
ierūdīt ar pūlēm iemācīties
iebulderēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
iebuldurēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
izkulties ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām)
nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
noķert ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli)
piestutēties ar pūlēm piecelties, uzslieties
blenkt ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt
mujāties ar pūlēm sisties cauri
mūjāties ar pūlēm sisties cauri
apurķēties ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot)
apmocīties ar pūlēm tikt garām, aptikt apkārt
apkruities ar pūlēm tikt kaut kam apkārt
uzstīvēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
uzstūķēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
mūdīties ar pūlēm virzīties, kustēties
ietošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā)
iztošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur)
tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
nagažāties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nagažoties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
stīpāties ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties
atstibīt ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu)
atstīvēt ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu)
mangoties ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz
ielumdīt ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu)
iesalauzīties ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties
iesalumdīties ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties
atsakulties ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma
skrapāties ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties
ķeksēties ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas)
ieblīvēt ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1)
uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
izskrapāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur)
izkošņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
izkušņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt
aizanesties ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet
atsatamīties ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko
noskrapāties ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties
patamzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
patomzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
pārmocīties ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri)
stīvēt ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4)
pārsakulties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties
pārskrapāties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri)
piedzīties ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uztoškāties ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties
uzskrapāties ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties
uzskruķēties ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties
izatrausties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties
uzrampties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties
uzstūkāties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst
uzstūķēties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst
uzšķūrēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
uzstīvēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
uzmocīties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
saskriet ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt
ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
notusnīties ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2)
notusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2)
uztusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt
atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
aizkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
kulšņāties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties
kulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties
pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
pērties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties
papūlēties ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko)
sapulkat ar pulkām sastiprināt
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
uzlēžāt ar ragaviņām (no kalna) slidināties
lepuškāt ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu)
soļkompilators ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem
gaisma ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma
tēls ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols
skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
saredzēt ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē
gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus
jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai
gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze
noriebt ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu)
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
nošķermulēties ar riebumu novērsties un nopurināties
šķermulēties ar riebumu vērsties projām
naikāties ar rīksti atgaiņāties
traicēt ar rīksti dzenāt, trenkāt
ieknozāt ar rīksti iepērt
šķinot ar rīksti sist
žeikāt ar rīksti sist, pērt
savelt ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko)
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
grūtdzirnavas ar rokām grūti griežamas dzirnavas
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
māķoties ar rokām plātīties, žestikulēt
māties ar rokām plātīties, žestikulēt
žankāties ar rokām plunčāties pa ūdeni
trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums
taktēt ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt
piesist ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei)
piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
neorokoko ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā
bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
grieztuve ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde
manuskripts ar roku rakstīts (parasti sens) teksts
rokraksts ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē)
planets ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai
šļakāt ar roku šļakstīties
ķibināt ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt
manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
unciāļi ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma
izgreznot ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats
atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
uzurķēties ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu
rūsganmatains ar rūsganiem matiem (par galvu)
sklero- ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti)
sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana
svipšķēt ar sakostiem zobiem (šņācoši) runāt
ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
augstfrekvences ar samērā augstu frekvenci, parasti virs 10 kiloherciem
sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
sasojs ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties
sasots ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
drāma ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums
sasaukties ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem)
pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai)
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu
nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli)
nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī
reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem)
reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības
nodot ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem
mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
sargāt ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem)
mīlināties ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko)
uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzprasīties ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi
simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
piekantēties ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
ieriebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas
vārīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu)
pazemot ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu)
nokaitināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
sarīkot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas)
labot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs)
vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
veidot ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām
izveidot ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām
subskribēt ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam)
vilkties ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt
uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem
skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem)
sanest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
nest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju)
uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
aizprašņāt ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam
aizprasīt ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam
nodot ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā)
aizriebt ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas
iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
ietekmēt ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku)
iespaidot ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus; [ietekmēt]{s:2640}
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
trokšņot ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
septiņklasīgs ar septiņām klasēm (par skolām)
septiņstīgu ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu)
septiņpunktu ar septiņiem punktiem
septiņstāvu ar septiņiem stāviem
sertificēt ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt
pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
zablāt ar siekalām pa muti grozīt
kaļicunja ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē
kaņepraibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibains ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibaiņš ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām
sist ritmu (arī takti) ar sitieniem atveidot ritmu (takti)
sist takti (arī ritmu) ar sitieniem atveidot takti (ritmu)
izsist ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas); tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu
nodzīt ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost
buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
atkliest ar sitienu atbildēt uz sitienu
atsist ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iesist ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos)
iesist ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā)
izsist ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
pārsist ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
uzsist zilumu ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu
iesist ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu)
aizsist ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.)
pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
pasist ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
pārsist ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu)
uzdauzīt ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu)
pasitināt ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu
uzdzīt ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur)
salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
atsist ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
piena sarecināšana ar skābju vai fermentu preparātiem panākta piena recekļa izveidošanās
ieblūžģināt ar skaļiem šļakstiem ieiet (ūdenī)
atblākšķēt ar skaļu troksni ierasties
čāpstināt ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas)
apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties
saskatīties ar skatieniem sazināties
apredzēt ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt
cīrēt ar skatienu iztaustīt, lūrēt
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku)
apskatīt ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko)
mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
saklambarot ar skavām savienot, piestiprināt
saklamburot ar skavām savienot, piestiprināt
skavot ar skavu sastiprināt
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
izskūpstīt ar skūpstiem nomierināt, nosausināt (kāda) asaras
spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
iesmaidīt ar smaidu ieskatīties
apsmaidīt ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko)
lokpiens ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens
loksviests ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests
sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
basaiņš ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām)
dasacirsties ar sparu aizvērties
grimīt ar sparu nākt, lauzties kur iekšā
grimīt ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem)
hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
kaut ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai
tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
izmaulāt ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas
grupeto ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā
cirst ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
grūsties ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties
nozvelt ar spēcīgu sitienu nogāzt
ietriekt ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu)
iedragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2)
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni)
sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
spektroheliogramma ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros
sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
šķaidīt ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko)
sadzīt ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi)
svirēt ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi
izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
izgāzt ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt
izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
nosaspardīties ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem)
šķaidīt ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu
saspiest ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem)
piespiest ar spiedienu iedarboties (uz ko)
izgāzalēt ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas
saspiest ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi
saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
saspiest ar spiedienu savienot, sastiprināt
spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
spiguļot ar spīguļiem rotāties
uzspļaudīt ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
uzspļaut ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
vāršks ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu
perkalīns ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā
valstu savienība ar starptautisku līgumu veidota valstu apvienība
starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem
iepasakāties ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties
statutars ar statūtiem noteikts
nostiebrot ar stiebriem (1) piebārstīt, pienēsāt
izdukāt ar stieni izdzīt zivis no krasta alām
kordodroms ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem
smeldžots ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags
zīlēts ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts
stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
iedresēt ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko)
ieurdīt ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt)
izratavīt ar stingriem vārdiem norīkot (darbos)
ratavīt ar stingriem vārdiem steidzināt darbu
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
ātri ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt)
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
pārmest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
pārsviest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
parauties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu
pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
mest ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli)
saraut ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu)
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
sasviest ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
raust ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras)
uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
triekt ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas)
rauties ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur)
sasisties ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties
izstraujot ar straumi iztecēt, gāzties ārā
hipnotizēt ar suģestiju kādu pakļaut savai ietekmei
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
nosviest ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
pārsviesties ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko)
taupsviests ar sviestu sakausēti tauki
iesvilpot ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nosvilpt ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
nosvilpot ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
iespiest ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu)
virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
tīt ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu)
svilpt ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam)
atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
iesist ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt
sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
aizšņākt ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties
nošņākt ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
ievilkt buru ar šotes palīdzību nostiept buru
šūplis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
šūpulis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
aizšvīkstēt ar švīkstoņu, švīkstot attālināties
aizšvirkstēt ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.)
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
sapuļķēt ar tapām (puļķiem) sastiprināt kopā
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts
panharmonikons ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots
satauvēt ar tauvu savienot, piestiprināt
kopija ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros)
lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse
aizkusīgs ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks
agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība
nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
norīdzināt ar tiesas spriedumu atņemt
maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots
piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā
statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
spiciski ar tievo galu uz priekšu
spiciskis ar tievo galu uz priekšu
iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu)
salikt ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu
iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu); arī publicēt (parasti periodikā)
spiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.)
TRIPs ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights")
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
mīkstais arums ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines
krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
kalt ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt
sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
dasist ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes
piesisties ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
trīskājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains
trijkājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains
trīsmastu ar trim mastiem
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
aizsisties ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties
sašņakāt ar troksni un ar apetīti apēst
sašņakstināt ar troksni un ar apetīti apēst
sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
tabisks ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs
tupelēt ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties
anālerotika ar tūpli un sēžu saistītā erotika
plus mīnus ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2)
tvikšnās ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija)
svinūdens ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem
hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
izskalāt ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā
hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
zondbalons ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko)
ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu
pievalcēt ar valcēšanas ierīci piestiprināt
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
iegalvot ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
kriņāties ar vārdiem uzmākties
piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
sabradāt ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām)
aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
paverdzināt ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.)
pakļaut ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā
cirsties ar varu spiesties cauri
izstūķēt ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt
nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
krūtenis ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure
nocelt ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
rullēt ar veltni gludināt (parasti veļu)
izrullēt ar veltni izgludināt (parasti veļu)
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
traveja ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām)
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
stāvstrīpām ar vertikālām svītrām, joslām
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_
atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
krist ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi)
dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
damascējums ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai
piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
izopolītisks ar vienādām pilsoņu tiesībām
izologs ar vienādu genotipu
izoosmotisks ar vienādu osmotisko spiedienu
vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā)
vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju)
vienkausa ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai)
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
vienslīpuma ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps
vienslīps ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma
vienslīpes ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps
vienslīpnes ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps
izvilstināties ar viltu izkulties
vilstināt ar viltu kulties
pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
iekrāpties ar viltu, mānoties iekļūt
nosprangāt ar virves un sprangas palīdzību cieši nostiprināt
sprūdzeņot ar virvi un diviem sprunguļiem nostiprināt vezumu
uzstrumpāt ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties
atkrāmēties ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.)
izkravāties ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.)
atkravāties ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā)
iekravāties ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā)
nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
kvinta ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek
cik spēka ar visu spēku, ļoti stipri
cērps ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā)
mazzālains ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle
novaļas ar zālienu vai zemi aizsargāti pamati
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
zeltmatains ar zeltainiem matiem (par galvu)
bulla ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums
paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
snoskāties ar zobiem blusoties (par suni)
grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
grauzt ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
zvaižņot ar zvaigznēm apsegties
nozvaigznoties ar zvaigznēm noklāties
nozvaigžņoties ar zvaigznēm noklāties
apzvanīt ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo)
uzdunkurēt ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena)
afidevits ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai
žagarēt ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm
sarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
sasarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
pamest (biežāk atmest) ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
atmest ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām)
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties)
arābists Arābistikas speciālists
fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
ASAP Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Sīrijā)
Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dibināta 1947. g., Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (1963.-2024. g.), Irākā (1968.-2003. g.)
ašarīti Arābu teologu sekta, kas aizstāv predestinācijas mācību
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al
Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
al Arābu valodā noteiktais artikuls
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to)
noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību)
ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā
protektors ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu; arī dažādu tehnisku ierīču aizsargpārklājums
atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
lenšdzinis Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstu nolasīšanu no magnētiskās lentes
datnes iezīme ārēja iezīme, kas identificē datni
morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana
dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci
jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas
teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko)
kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta
eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā
abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
ievilkt nagus ārēji apvaldīt naidīgu attieksmi
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
subareālie procesi ārējo cēloņu izraisītie ģeoloģiskie procesi, kas norisinās uz sauszemes, - erozija, glaciālie un eolie procesi
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko)
klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti)
alonoms Ārēju stimulu vadīts
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona
patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
argonautidae Argonauti (2)
Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
Argentīnas ezers Arhentino ezers
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils
Bāta, Hutma un Aina arheoloģisks piemineklis Omānā no 3. tūkstošgades pirms mūsu ēras, kurā ietilpst apmetne un nekropole
radioizotopiskā datēšana arheoloģisku u. c. objektu vecuma noteikšana, izmērot to radioaktivitāti
metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls
Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. _Hebrides_), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Abaiana arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abaiang_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā
Abemama arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abemama_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā, \~50 km uz ziemeļiem no ekvatora
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa)
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums
ovi Arhitektūrā ornamenti putnu olu veidā, nostādīti vienā rindā
dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare
entrelacs Arhitektūrā un ornamentikā loku vai citādu ģeometrisku līniju savstarpēji caurvijumi
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru
atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai
concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku
plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti
Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība
neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
archivālijas Arhīva aktis; arhivālijas
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties
atgāzene Arī par sievieti
aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls
vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās
labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās
augstciltīgs Aristokrātisks
augstdzimtīgs Aristokrātisks
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija)
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali
aristodemokrātija Aristrokrātijas un tautas valdība
bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
subtrahends Aritmētikā skaitlis, kas no otra skaitļa jāatskaita
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju
mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā
ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
gada vidējais iedzīvotāju skaits aritmētiski vidējais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā
vidējais vecums aritmētiski vidējais visu koku vecums audzē
dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti
eksempls Aritmētisks uzdevums
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija
smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam)
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
čē-pē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums
čēpē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums
ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije")
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums
kā velna plēsts ārkārtīgā steigā, ļoti ātri; intensīvi
hipercianotisks Ārkārtīgi cianotisks
dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze
hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms
zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības
buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu
supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele
pasaulīgi ārkārtīgi, ļoti
bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz
pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels
pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs
pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls
arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
kardziņš Arkla balsta pludzītis
varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties
spandas Arkla detaļa - aukla, stieple vai klūga, ar ko sasaista arklu
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
Lychnis arkwrightii Ārkraita guntiņa
Bryum arcticum Arktikas samtīte
Cepphus grylle arktikas svilpējalks
Cochleria officinalis arktiskā trūkumzāle
arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs
diplomātiskais kurjers ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas
tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba
ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika
katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto
Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts
Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
jūrmalas armērija armēriju suga ("Armeria maritima")
borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai
ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija
sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs
Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.)
vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH
arilēns Aromātiska ogļūdeņraža divvērtīgs radikālis
arils Aromātiska ogļūdeņraža vienvērtīgs radikālis
Pelargonium graveolens aromātiskā pelargonija
benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela
rezionīds aromātiska viela, ko iegūst no plūmju evernijas un izmanto parfimērijā
nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm
ambrozija Aromātiska ziede senajām tautām
difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.)
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens")
ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2)
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2)
arēni aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzols
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
vircīgs Aromātisks
stirakss aromātisks balzams, ko iegūst no vielas, kura izdalās ambraskoku stumbru rētās; izmanto medicīnā un parfimērijā
heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus
benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā
kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām
piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia")
uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt)
uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu)
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā)
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam
arties Arot virzīties (parasti par lemesi)
ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus
ārlietas Ārpolitikas jautājumi
paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja
abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu
forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange")
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem
IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization")
ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels
rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju
kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq
arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā
arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā
līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu
daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam
antigēna terapija ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos
antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos
bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults)
citoterapija Ārstēšana ar citolītisko vai citotoksisko serumu
gonadoterapija Ārstēšana ar dzimumdziedzeru ekstraktiem vai hormoniem
citoterapija Ārstēšana ar dzīvnieku šūnām vai to preparātiem
imūnterapija Ārstēšana ar imūnpreparātiem (vakcīnām, imūnserumiem u. c.)
placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu
terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām
aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni
aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni)
etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem
orgānterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku orgāniem
aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu
psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību
opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem
sulfonamīdterapija Ārstēšana ar sulfanilamīdu preparātiem
tireoterapija Ārstēšana ar vairogdziedzera preparātiem
holeterapija Ārstēšana ar žulti
biliterapija Ārstēšana ar žulti vai žults sāļiem
naturopātija Ārstēšana bez medikamentiem, lietojot vienīgi fizikālos un diētiskos līdzekļus
konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu)
teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā
kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība
ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu
fiziomedikālisms Ārstēšana, kurā izmanto tikai netoksiskus augu izcelsmes līdzekļus
litoterapija Ārstēšana, kurā tiek izmantoti akmeņi (grieķu lithos)
osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu
diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu
ārstnieciskais uzturs ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu
iezālēt Ārstēt, parasti ar ārstniecības augu novārījumu
zālēt Ārstēt, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
dakterēties Ārstēties
dziedēties Ārstēties
dziedināties Ārstēties
lečīties Ārstēties
zālenēties Ārstēties
sasazālēties Ārstēties (ar zālēm)
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes
dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna)
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde
parastais ancītis ārstniecības ancītis
dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
zāļu sieva ārstniecības augu vācēja, tirgotāja
sollukss Ārstniecības ierīce - elektriska stipras gaismas spuldze ar reflektoru
solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru
asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata")
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai
hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti
lupstāji ārstniecības lupstājs (_Levisticum officinale_, senāk _Ligusticum levisticum_)
lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
biomicīns Ārstniecības preparāts no antibiotisko ārstniecības līdzekļu grupas
antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri
digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību
dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu
simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji
simpatolītiskie līdzekļi ārstniecības vielas, kas spēj novērst parādības, kuras izraisa simpātisko nervu kairinājums
Euphrasia officinalis ārstniecības žibulītis
paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis")
ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu
leprologs Ārsts lepras diagnostikas un ārstēšanas speciālists
allopats Ārsts, kas ārstē ar alopātiskiem līdzekļiem
privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli
kaktu ārsts ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs
kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts
dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
cirkumklūzija Artērijas saspiešana ar stiepli
periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība
izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī
kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas)
ekskursija artikulācijas sākums
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām
subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
logoplēģija Artikulētas runas spējas zudums
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ)
aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna
valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis
artiklis Artikuls
noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts
nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā
kvadrants Artilērijā - ierīce leņķu mērīšanai vertikālā tēmējumā (šaujot no aizsega)
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi
krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai
atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem
pašgājējartilērija Artilērija, kuras apbruņojumā ir artilērijas ieroči un iekārtas uz pašgājējas mašīnas bāzes
baterija Artilērijas (1) apakšvienība, kas sastāv no vadiem
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem
šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi
feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.)
virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri
tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi
lode Artilērijas šāviņš
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā
raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš
fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete
sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš
zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju
artiste Artists
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni
cynara Artišoki
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem)
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls
Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
aizrobeža Ārvalstis
repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
Actinidia arguta asā aktinīdija
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem)
lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks
Erigeron acris asais jānītis
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe
krosasambleris Asamblera translators, kurš datorā ģenerē programmu cita tipa datora komandās
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums
asara Asaris ("Perca fluviatilis")
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm)
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija
konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai)
uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā
aseptiski Aseptisks
fleboze Aseptisks vēnas iekaisums
asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu
brukt Asi pārmest, kritizēt
pātagot Asi pelt, kritizēt
acīs leķēt asi, atklāti
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt
asignātes Asignāti
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
brucināt Asināt (izkapti) ar galodu
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi
tecīties Asināties
virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai
šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem
vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
imūnkompleksi Asinīs cirkulējošo antigēnu-antivielu kompleksi
paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
hemocīti asins formelementi (eritrocīti, leikocīti, trombocīti)
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu
ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus
autoaglutinācija Asins ķermenīšu aglutinācija paša organisma seruma ietekmē
leikogramma Asins leikocītu aina, leikocītu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmeklēšanas rezultāti
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
eritrocītu grimšanas ātrums asins olbaltumvielu frakciju attiecības rādītājs
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus
hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu
oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju
angiostakse Asins sūkšanās; tieksme asiņot
hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā
incests Asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts
granuloblasts Asinsrades posma šūna, no kuras rodas granulocīti
mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
hipertensija Asinsspiediena paaugstināšanās; paaugstināts asinsspiediens
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa
ādere Asinsvads (parasti vēna)
angioplastika Asinsvadu plastiskā ķirurģija
lēcājs Asinsvadu pulsēšanas pastiprināšanās
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem
inoskulācija Asinsvadu tiešs savienojums
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Foresta asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum forrestii")
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku
akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī
hemorāģiskā angiohialinoze asiņošanas tieksme, kuras cēlonis ir artēriju muskuļu slāņa iedzimta deģenerācija
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans
autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu
inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem
Mycena haematopoda asiņu sēntiņa
izovolēmija Asiņu tilpuma pastāvība
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji
Fritillaria asyriaca Asīrijas fritilārija
Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā)
askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
askorbūrija Askorbīnskābes klātiene urīnā
lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis")
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea")
aizdusis Asmatisks, smagi elpojošs
Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
Asmeņu Asmenītis - ezers Vestienas pagastā
Asmenīša ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā
Asmeņa ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā
Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
dzīšana asnu, stiebru, vasas veidošana augot
Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas
AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu)
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību
acetilsalicilskābe Aspirīns - pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
asprātnieks Asprātis
skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības
radze ass izvirzījums, izcilnis (piemēram, klintij)
atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas
adaksiāls Ass virzienā vai attiecībā pret asi
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
skrapsns ass, bargs; ātrs, kustīgs, grūti vadāms
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu)
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums
verens Ass, stiprs; sālīts; uzturvielām bagāts
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
svilīgs ass; sīvs, stiprs
galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu
lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem)
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu
Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
astigmaoskopija Astigmatisma noteikšana
astigmatometrija Astigmatisma pakāpes noteikšanas metode
anastigmatisms Astigmatisms
astilbe Astilbes - akmeņlauzīšu dzimtas ģints
Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis")
astilboides Astilboīdes
plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis")
astilbjveide Astilbveide ("Astilboides")
astilboīde Astilbveide ("Astilboides")
Astirvas ezers Astirvas ezers - Atstirves ezers Liezēres pagastā
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana
smagkrūtis Astmatiķis
dusot Astmatiski stenēt, vaidēt
duselis Astmatisks
aiztusnis Astmātisks cilvēks
dusulains Astmatisks, slims ar aizdusu
dusulīgs Astmatisks, slims ar aizdusu
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight")
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
octopodidae Astoņkāji jeb spruti
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
lielais trinis astoņnīšu trinītis
astiņnītis Astoņnītis
astūņnītis Astoņnītis
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
oktole Astoņu nošu ritmiska figūra, kas rodas, dalot 2 daļās katru kvartoles noti
strucīte Astotdaļas tilpuma muca
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
astrophytum Astrofīti
punktainais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum myriostigma")
asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes
nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi
ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs
sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā
radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs
debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass
horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu
skvairs ASV - miertiesneša tituls
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās
Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.)
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
diksikrāts ASV demokrātu partijas dienvidštatu pārstāvis
Dixie ASV dienvidu štati
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums
grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti)
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International")
baby bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association)
svings ASV komercbanku atvērtā kredītlīnija saviem klientiem
Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
country ASV laukos radies balto iedzīvotāju muzicēšanas stils; kantri stils
Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.)
ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration")
Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
grīnbeki ASV papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums)
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu
high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā
populists ASV šāda nosaukuma fermeru partijas biedrs ap 1891.-1900. g.
Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer")
Jaunais kurss ASV valdības sociālo un ekonomisko pasākumu sistēma, kas tika īstenota no 1933. g. līdz 1938. g.
Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.)
stādīties Atainoties atmiņā
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.)
dairt Atairēt, pieirties
atirklēties Atairēties
izkabināties Atāķēties, atraisīties
darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji
Athanasianum Atanasijas ticības apliecība
atriesties Atārdīties
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
attīst atārdīties, atrist
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim
atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts
atspertne Atbalsta vieta; balsts atsitiena trieciena uztveršanai
pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello
pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi
nostāties kāda pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam
būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam
spraidīt atbalstīt vairākus vai atkārtoti
sasprostot Atbalstīt vienu pret otru un sastiprināt
atremties Atbalstīties
atspiesties Atbalstīties
atspīlēties Atbalstīties
atstīrināties Atbalstīties
sastutēties Atbalstīties
uzkremties Atbalstīties
uzremties Atbalstīties
paremties atbalstīties (ar elkoni)
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atslieties Atbalstīties (pret ko)
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem)
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
atsliegties Atbalstīties, atgāzties
atstutēties Atbalstīties, atslieties
sasprensties atbalstīties, atspiesties
kaipt Atbalstīties, pieturēties
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos)
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
tura Atbalsts, piestiprinājums
radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas
puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara
atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt
antikritika Atbilde uz kritiku, pretkritika
piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
risinājums atbilde, atminējums (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti
nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi)
atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu)
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties)
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī
atmelot Atbildēt nepatiesību
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu
vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko)
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2)
tikties Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2)
zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost
zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup
standartatbilstība atbilstība standartiem
valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām
attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls
sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt)
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
juridiski atbilstoši likumiem, tiesību normām; tiesiski
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties
pēc sava prāta atbilstoši saviem uzskatiem, domām
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks
gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī
atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām
klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs
burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot
atlampot Atblandīties, atklejot
atlāpot Atblandīties, atklejot
atklabažāt Atblandīties, attipināt
atplaukt Atblāzmoties
atblēt Atblēties
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem)
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem
atvažot Atbraukt, ierasties
atbrāzt Atbrāzties
atbrīnīties Atbrīnēties
atbrīnoties Atbrīnēties
virvaļi Atbrīvoja no apcietinājuma
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.)
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.)
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits
atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem)
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm)
atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma
atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus
atmatot Atbrīvot no matiem, apmatojuma
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot)
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku)
atsaitēt Atbrīvot saiti
atkārpīties Atbrīvoties
atsprūst Atbrīvoties
atvaļāties Atbrīvoties
brīvēties Atbrīvoties
izpestīties Atbrīvoties
patikt Atbrīvoties (3); pasprukt
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda)
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu)
atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem)
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme)
atrubīt Atbrīvoties (no kāda)
nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot
izkakaļāties Atbrīvoties (no naudas)
izkakalēties Atbrīvoties (no naudas)
šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj)
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.)
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa)
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa)
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties
nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam
izblusināties Atbrīvoties no blusām
otkinutsja Atbrīvoties no cietuma
atķidināties Atbrīvoties no dadžiem
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci)
atgrožoties Atbrīvoties no grožiem
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku)
izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa
atļāvēties atbrīvoties no izsekotājiem
atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
dabūt nost no kakla (kādu) atbrīvoties no kāda
aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka
aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt
izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības
izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt
atvieglot sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam
atstingt Atbrīvoties no sastinguma
nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām
nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu)
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens
atūdinēties Atbrīvoties no ūdens
atutīties Atbrīvoties no utīm
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga
viskočiķ Atbrīvoties pēc soda izciešanas
izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
atcināties Atbrīvoties, atrauties
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota)
nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas)
sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties
atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista
pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām)
atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa
Lāčplēša diena atceres diena (11. novembris), kad 1919. gadā jaunizveidotā Latvijas valsts armija uzvarēja bermontiešus un atbrīvoja Rīgu
paturēt prātā atcerēties
atčoknīties Atcerēties
atdomāt Atcerēties
atgādāt Atcerēties
atgādāties Atcerēties
atminināties Atcerēties
atminstināties Atcerēties
attikties Atcerēties
dadomāt Atcerēties
dagadāt Atcerēties
ģedēt Atcerēties
iecerēties Atcerēties
ieminēt Atcerēties
dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika
attēgties Atcerēties, atjēgties
atcerēt Atcerēties, atminēties
attipt Atcerēties, atminēties
attipties Atcerēties, atminēties
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties
minstināt Atcerēties, iedomāties
glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst
aizmirst Atcerēties, paturēt prātā
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt
iegādāties Atcerēties; iegādāt (3)
iegādāt Atcerēties; iegādāties (2)
atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu
atsacirsties Atcirsties (par rīku)
kopvāls Atcirtien (2)
kopvāla Atcirtiens (2)
atčalīties Atčalavīties
atčaloties Atčalavīties
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija
disjunkcija Atdalīšana; dabisko attiecību izjaukšana
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu)
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām
noskulbīt Atdalīt zarus (parasti cērtot)
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
atsadalīties Atdalīties
nonākt Atdalīties
šķetēt Atdalīties
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost)
izadalīties Atdalīties (par ko salipušu)
attulēties Atdalīties (par linu šķiedru)
izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru)
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu)
atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā)
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām)
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām)
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām)
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām)
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci
atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru)
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu)
plaukāt Atdalīties plūksnām
plaukāties Atdalīties plūksnām
atputēt Atdalīties putekļu veidā
nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem)
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām)
atkrist Atdalīties un nokrist nost
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā
drimt Atdalīties, atirt, nodrupt
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji)
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu)
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
aplobīties Atdalīties, nolupt
nomujāties Atdalīties, nošķirties
atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
prikš Atdarina šļakstiena skaņu
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu
attaisīt Atdarīt (acis, muti)
atvērt Atdarīt (acis, muti)
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu)
atspēlēties Atdarīt, atriebties
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību)
uzlupt Atdarīties
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
atlupties Atdauzīties
atķaulēties Atdauzīties; atsisties
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2)
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu)
reabilitēt Atdot kādam tiesības
atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atdot pēdējo maizes kumosu atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
izdoties Atdot visu; arī iztērēties
atdrāzt Atdrāzties
atsadrāzties Atdrāzties
atsprūst Atdurties
atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties
atdusēt Atdusēties
padusties Atdusēties
pierēpt Atdzerties
adiabātiskā atmagnetizēšana atdzesēšanas metode, ko lieto temperatūras iegūšanai zem 1 K (sk. magnētiskā dzesēšana)
paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām
apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti
atdzisināties Atdzesēties
sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
saldināties Atdzisināties, atvēsināties
aizsalināt Atdzist, atsalt, sastingt
atgleijēties Atdzist; atgleijāties
revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija)
tirpināties Atdzīvināt notirpušo ekstremitāšu kustīgumu
atālēties Atdzīvoties
atdzēties Atdzīvoties
atdzīgoties Atdzīvoties
atdzīvināties Atdzīvoties
atsadzīvināties Atdzīvoties
sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam
žeibināties Atdzīvoties, no dzēruma reiboņa atbrīvoties
bezdievnieks Ateists, neticīgais
ķemetiņš Ateja; ķemertiņš
atelsāties Atelsoties
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles)
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
atsaēsties Atēsties
attikties Atēsties, atdzerties
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties
pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā
atvest Atgādāt (ziņas, vēstis)
atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis)
dagādāt Atgādāties
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
atgādne atgādinājums (parasti uzraksta veidā)
mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū
atsagadīties Atgadīties
attrāpīties Atgadīties (1)
attrāpīties Atgadīties (2)
ietikties Atgadīties, notikt
nākt priekšā Atgadīties, notikt
kliepties Atgadīties, notikties
kliebties Atgadīties, notikties; kliepties
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt
atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
atgaināties Atgaiņāties
atkarcināties Atgaiņāties
atkrauties Atgaiņāties
atšvaitīties Atgaiņāties
mušāties Atgaiņāties no mušām
nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties
atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties
atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties
atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
atsagāzties Atgāzties; arī atliekties
atsaglausties Atglausties
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts
sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas
paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā
comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.)
negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
atsukt Atgriezties
atsukties Atgriezties
iesarasties Atgriezties
piedurties Atgriezties
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi)
atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi)
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām)
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas
pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski)
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
žirdzēties atgriezties vēlreiz
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot)
atsagrūsties Atgrūsties
atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas)
atsagulties Atgulties
dagulties Atgulties
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
pārsagulties Atgulties šķērsām
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
atgult Atgulties, iet gulēt
atlaist muguru atgulties, lai atpūstos
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
nokrist uz auss atgulties, pagulēt
atgulēties Atgulties, pagulēt
atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās
atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma)
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas)
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties
atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties
atbalsināties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
atkopties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties
atčuhāties Atgūties
atgauties Atgūties
atsagūties Atgūties
raskumaritsja Atgūties
žiebeļot Atgūties
žiebeļoties Atgūties
atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma)
atgurt Atgūties no noguruma
atdzīvāties Atgūties no smagas slimības
atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
atžiebt Atgūties pēc smagas slimības
atžeibināties Atgūties, atpūsties
izvilkties Atģērbties
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4)
atķerties Atģisties, atjēgties, attapties
retrocesija Atiešana atpakaļ
metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei
maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei
metrēts Atiešu šķidruma mērs, 3/4 medimna jeb 39 litri
iet Atiet (3)
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā
atsalaisties Atiet nost
atsastāties Atiet, atkāpties
atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā)
atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis)
detoksifikācija Atindēšana; atindēšanas process; izveseļošanās pēc saindēšanās
paramiloidoze Atipiska amiloīda uzkrāšanās audos
nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
patoloģiskā mitoze atipiska, asimetriska un multipolāra mitoze, kas liecina par jaunveidojuma ļaundabīgumu
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija
miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes
Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā
govs aste atiris troses gals
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis
atspurgalēties Atirt; atspurt
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums
gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības
lēnaions Atiskā mēneša gamēliona vecais nosaukums (aptuveni janvāra otrā puse)
agons Atiskās komēdijas galvenā daļa
atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā)
apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem)
Alterner Atjaunojamu enerģijas avotu veicināšanas programma ("alternative energies")
Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot
rekonstrukcija Atjaunošana pēc aprakstiem, dokumentiem, atliekām u. tml.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
atdzimšana atjaunošanās, uzplaukšana (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidošanās atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības)
reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti (2)
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus)
reanimēt Atjaunot darbību, aktivitāti
atlīgt Atjaunot pajukušās attiecības
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
atsajaunāties Atjaunoties
atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos)
pamosties Atjaunoties (atmiņā)
atdzimt no pelniem atjaunoties vai tikt atjaunotam (par parādībām, sabiedrību, organizācijām, idejām)
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atdzimt atjaunoties, kļūt atkal aktuālam
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem)
uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
atjaudāties Atjēgties
atreibt Atjēgties
otkolotsja Atjēgties
sasagūties Atjēgties
atģisties Atjēgties (1)
atgūties Atjēgties (1)
atgūties Atjēgties (2)
atgriezties īstenībā atjēgties (no kā)
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma)
acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
attverties Atjēgties, atgūt samaņu
ačohņīties Atjēgties, atgūties
atčihnīties Atjēgties, atgūties
atčohnīties Atjēgties, atgūties
atčoknīties Atjēgties, atgūties
atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
apsapt atjēgties, saprast
sapt Atjēgties, saprast
atsapties Atjēgties, saprast; sapt
atšauties Atjēgties; atpūsties
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties
atjozties Atjozt sev (parasti jostu)
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu)
atsakabināties Atkabināties
izāķēties Atkabināties (no āķa)
atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu)
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
kailēties Atkailināties
atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties
atžiebeļoties Atkal atgūties
atžirgties Atkal atgūties
atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem
atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties
atjaukoties atkal iestāties jaukiem laika apstākļiem
atgriezties atkal iestāties, izpausties
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
atgriezties atkal pievērsties reliģijai
atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus
arvien Atkal, no jauna, atkārtoti
arvienu Atkal, no jauna, atkārtoti
akanāties Atkal; atkanāties
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
atskāpties Atkāpties
atstāt Atkāpties
retirēt Atkāpties
atiet Atkāpties (par karaspēku)
atsakāpties Atkāpties (par karaspēku)
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku)
atmitēties Atkāpties, atteikties
atgult Atkāpties, mazināties
atlaucēties Atkarāties
atļenkt Atkarāties
karāties Atkarāties (1)
resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus
entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora
ludomānija atkarība no spēļu automātiem
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij)
cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa
individuālā rektivitāte atkarīga no ģenētiskiem faktoriem, vecuma, dzimuma, dzīvesveida, uztura u. c. apstākļiem
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti)
apkaldināties Atkārti apkaļot, beidzot to pabeigt
izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties
atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu)
dei Atkārtojumā "dei dei" - tikko
ņer Atkārtojumā "ņer, ņer" izmanto suņa kaitināšanai
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi
putum Atkārtojumā izsaka darbības "putēt" pastiprinājumu
ripu Atkārtojumā izsaka ripošanas darbības pastiprinājumu
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu
tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts)
repetēt Atkārtot cita kuģa raidītus signālus informācijas tālāknodošanai, vai arī apstiprinot saņemšanu
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos
pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties
reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem
redestilācija Atkārtota destilācija
hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā
vienpusīgā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto tikai vienas vecākformas uzlabošanai
iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x)
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
atkārtota migrācija atkārtota pārcelšanās citā dzīves vietā (parasti relatīvi īsā laikposmā)
pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
reizi no reizes atkārtoti
atkārtas Atkārtoti
apcelēt atkārtoti (ceļot) apgriezt
izgraustīt atkārtoti (dažādās vietās) izgrauzt, sagrauzt
atsvaidīt atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām
atsvaidelēt atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest
trīņāt atkārtoti (viegli) berzēt
atdzīdināt atkārtoti aizdzīt, padzīt
aizjādīt atkārtoti aizjāt
aizklādināt atkārtoti aizklāt (pārklāt)
aizklāstīt atkārtoti aizklāt (pārklāt)
šmaudzīt atkārtoti aizrīties
aizspaidīt atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt)
atgrozīt atkārtoti apgriezt
apcelāt atkārtoti apgriezt (paceļot)
apvārtināt atkārtoti apgrozīt
apvirpināt atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem)
apsvaidelēt atkārtoti apmētāt
apklāstīt atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot)
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
apskurbelēties atkārtoti apskurbt, apreibt
apšpļaudīties atkārtoti apspļaudīt sevi vai vienam otru
apšaudelēt atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut
apspaidelēt atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot
ietūcīt atkārtoti ar dūri grūst vai sist
nošķirstīt atkārtoti atdalīt
apšvitināt atkārtoti ātri sagriezt
atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
noaurēties atkārtoti aurēt, kamēr apnīk
iebaidēt atkārtoti baidot, iedvest bailes, panākt, ka baidās
uzbārt atkārtoti bārt
nobrāzāt atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt
nobrāzāties atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt
nobraukāties atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem
atbraukāt atkārtoti braukt šurp
gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
sačāpāt atkārtoti čāpāt
drostaloties atkārtoti dalīties (par olšūnām)
dastīt atkārtoti dot
piedzenāt atkārtoti dzīt kopā
atvajāt atkārtoti dzīt projām
aizbraucīt atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt
kremšļāt atkārtoti grauzt
kremšļāties atkārtoti grauzt
grozīties atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem
apdūcīt atkārtoti grūstīt, sadot ar grūdieniem (dunkām) sānos
iegulstīt atkārtoti iegult
uzkurstīt atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni
ietekāt atkārtoti ieskriet
iesūkāt atkārtoti iesūkt
atšņūkāt atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas
reimunizēt atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību)
reinficēties atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības
pāržņaudzīt atkārtoti izgriezt, izspaidīt
pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt
izraušīt atkārtoti izkašāt, izšķirt, izvilkt
atložņāt atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties)
šņaukstināties atkārtoti izrādīt neapmierinātību
raizināt atkārtoti izraisīt raizes
iespārdināt atkārtoti izraisīt speršanu, iemācīt spert (par zirgu)
apjādelēt atkārtoti jājot šur un tur, dresēt jāšanai jaunu zirgu
mīcīties atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā)
klimstēt atkārtoti jautāt
kampļāt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kampstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kamstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kaukurāt atkārtoti kaukt
kaukurēt atkārtoti kaukt; kaukurāt
kaukurot atkārtoti kaukt; kaukurāt
ļoļļāt atkārtoti kaut ko bāzt mutē
pārieskāt atkārtoti kaut ko meklēt
snaikažāt atkārtoti kaut ko sniegt
aizticināt atkārtoti kaut kur nonākt
saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu
kliegties atkārtoti kliegt
klupināt atkārtoti klupt, streipuļot
knābelēt atkārtoti knābāt
knazerēt atkārtoti knaibīt, kutināt
knazierēt atkārtoti knaibīt, kutināt
uzknaibīt atkārtoti knaibot ievainot
kodāt atkārtoti kožļāt
rustēt atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus
kratināt atkārtoti kratīt, krēst
kretelēt atkārtoti kratīt, purināt
krutināt atkārtoti kratīt, purināt
ģībelēt atkārtoti krist ģībonī
atkrusīties atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā
kuldināt atkārtoti kult
ķizināties atkārtoti ķizināt
laužņāt atkārtoti lauzt, lauzīt
ActiveX vadīklas atkārtoti lietojami programmatūras komponenti, kas veidoti atbilstoši _ActiveX_ tehnoloģijai
kumulācija atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē
pārlupināt atkārtoti lupināt jau vienreiz nolupinātus zirnājus, pupājus u. tml.
klaņas atkārtoti mājieni (ar galvu)
pakraustīt atkārtoti mazliet notraukt, nosist
pacilināt atkārtoti mazliet pacelt
pakampstīt atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt
ielīņāties atkārtoti mazliet sākt līt
ielīņoties atkārtoti mazliet sākt līt
uzmīcīt atkārtoti mīcīt
nomīstīt atkārtoti mīdot nomocīt
vipšķināt atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
žibņot atkārtoti mirgot
piemodināt atkārtoti modinot pamodināt
krāpināt atkārtoti nedaudz apkrāpt
drāztīt atkārtoti nedaudz drāzt, sadalīt skaidās
pakodāt atkārtoti nedaudz iekost (ieēst)
pārmīcīt atkārtoti nedaudz mīcīt
apmīžalēt atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu
apmīžļāt atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu
pakrutināt atkārtoti nedaudz purināt, kratīt
pamaksāt atkārtoti nedaudz samaksāt
smaidelēt atkārtoti nedaudz smaidīt
mēzelēt atkārtoti nedzudz rakt
virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās
izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu
nāsāt atkārtoti nēsāt, valkāt
izderēties atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā
apgrimdināt atkārtoti nogremdēt
noknāpāt atkārtoti noknābt, nokapāt
noļodzīt atkārtoti noliecot uz leju izveidot noliekumu
kļaustīt atkārtoti noliekt, saliekt
attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
pārteikt atkārtoti noskaitīt
pārskūt atkārtoti noskūt
pārtraipīt atkārtoti notraipīt, nosmērēt
jemstāt atkārtoti ņemt
uzcelāt atkārtoti pacelt un apvērst
malināt atkārtoti pagriezt
pavilnīt atkārtoti parādīties un pazust
pārnesāt atkārtoti pārnest (pāri)
pāršņakarēt atkārtoti pavirši pārskatīt, pārrakņāt
snaikažāties atkārtoti pēc kaut kā sniegties
iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
iešaustīt atkārtoti pērt
kavāt atkārtoti pērt, sist
ķērīgs atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm)
dalocīt atkārtoti pielocīt
bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
durstīt atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko)
aizticināt atkārtoti pieskarties, aiztikt
atslaistīt atkārtoti piesliet
tušņāties atkārtoti pietupties
grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
malties atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli)
pirķelēt atkārtoti pirkt dažādus niekus
purkšināt atkārtoti pirst
zungāt atkārtoti pirst
pārplucināt atkārtoti plucināt
iebaidelēt atkārtoti radīt bailes, iebaidīt
atražot atkārtoti radīt ko jau pastāvošu; atkārtot ko iepriekš dzirdētu, nepārliecinoties par tā patiesumu, atbilstību (par idejām, uzskatiem)
žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
zvaukšķināt atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū)
žviukstināt atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu)
ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
žvārkstināt atkārtoti radīt žvārkstošas skaņas
čerkstināt atkārtoti radīt, izraisīt čerkstošu skaņu
pārčakarēt atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt
pārrētēt atkārtoti rētot
rībenēt atkārtoti rībēt (par pērkonu)
ieracināt atkārtoti rokot ierakt
zumbīt atkārtoti runāt par vienu un to pašu tēmu
malt vienu miezi atkārtoti runāt vienu un to pašu
pārrušināt atkārtoti rušināt
dziesma atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi
sagrumstīt atkārtoti sagraut vai sagrūstīt
sagrūdīt atkārtoti sagrūst, sastumt
resertificēties atkārtoti saņemt sertifikātu
siksināt atkārtoti saukt "sik, sik", lai saaicinātu kopā ganāmpulku
vāķelēt atkārtoti savākt
ieskulstīt atkārtoti sist
bungāt atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti
zvelstīt atkārtoti sist, dauzīt
kuldīt atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu)
belzēt atkārtoti sist, piesist
dīkāt atkārtoti skaļi raudāt
dīkuļot atkārtoti skaļi raudāt
sakliegāt atkārtoti skaļi saucot sasaukt
durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu
zizināt atkārtoti skubināt, pieteikt
smaiduļot atkārtoti smaidīt
pārsmelt atkārtoti smelt
pārmaidzīt atkārtoti spaidīt, mīcīt
paspraudīt atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā)
pārspraudīt atkārtoti spraust, spraust citā vietā
pārtērpināt atkārtoti stingri nopratināt
pāršaustīt atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot)
nostuidīt atkārtoti stumdīt
uzstumdīt atkārtoti stumt uz augšu vai vienu virs otra
pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna
pasvaidelēt atkārtoti svaidīt (ne tālu)
svārstelēt atkārtoti svērt
uzšaudīt atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa
aizšaudīt atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt
iešķirstīt atkārtoti šķirstīt
noprašņāt atkārtoti taujāt
nogramstīties atkārtoti taustīties
pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti
tīstelēt atkārtoti tīt, tīstīt
ķerstelēties atkārtoti tvert, aiztikt
glābaļāt atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi
urbelēt atkārtoti urbt
nogūņāties atkārtoti uz īsu brīdi noliekties
prašināt atkārtoti uzdot jautājumu, prašņāt
uzbrēkāt atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt
uzsvaidīt atkārtoti uzsviest
uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
šķērdēt atkārtoti uzšķērst; sagriezt, sasmalcināt
gvelžāt atkārtoti vai daudz gvelzt
atstumdīt atkārtoti vai daudz stumdīt šurp un turp
grauzīt atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt
atbārstīt atkārtoti vai no vairākām vietām pārvietot, atbērt
pārmēslot atkārtoti vai papildus mēslot
bārstīt atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt
vārstīt atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās)
atlauzīt atkārtoti vai vairākus objektus nolauzt
pipināt atkārtoti vāji mirgot un izdzist
revakcinēt atkārtoti vakcinēt (kādu)
lēkāt atkārtoti veikt īsus pārlidojumus (par putnu)
reintubācija atkārtoti veikta in-tubācija
vamstīties atkārtoti vemt
vārstuļot atkārtoti vērt vaļā un ciet
paķārstīties atkārtoti vienam otru ķert, tvert, aiztikt
zibsnot atkārtoti zibsnīt
zviegāt atkārtoti zviegt
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko)
atņemu ņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atņemu atņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atņemu ņemdamies atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu
atņēmieniem Atkārtoti, grūdieniem, brāzieniem
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt
dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt
pārdzemdēt Atkārtoti, no jauna radīt
pārdzemdināt Atkārtoti, no jauna radīt
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
diedelēties Atkārtoti, uzmācīgi diedelēt
iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā)
cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt
kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt
pietrenkāt Atkārtoti, vairākkārtīgi pietrenkt
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt)
vēl atkārtoti, vēlreiz
pāršķīt Atkārtoti, vietām plūkt, šķīt
atsakārtāties Atkārtoties
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību)
atmēgties atkārtoties, īpaši par slimībām
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas
reprīze Atkārtots sitiens paukošanā
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process
atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu
krimšķināt Atkāsēties
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
otmahnutsja Atkauties
nomušāties Atkauties no mušām
atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā)
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot
saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
ķert uz vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā)
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu)
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas)
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā)
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)")
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs)
aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem)
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums
kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks
acīs Atklāti
atklātin Atklāti
(ie)mest sejā (arī acīs) atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest
spļaut acīs (arī sejā) atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu
coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā"
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot
brīvāi Atklāti, patiesi
coram publico atklāti, publiski
ģundēt Atklāti, publiski atcelt
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
manifestēt Atklāti, skaidri paust
(pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību
mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest
klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt
onera publica atklātie, valsts nodokļi
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
izrādīties Atklāties, noskaidroties
pierādīties Atklāties, noskaidroties
filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana
Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
atkāsēties Atklepoties
atklaigāties Atkliegties
atkliekties Atkliegties
atrēkties Atkliegties
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal
atbarāties Atkopties
atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā
atkost Atkosties (2)
atkraukāt Atkraukāties
atsakraukāties Atkraukāties
atridāties Atkravāties
atkrēpot Atkrēpoties
apostāzija Atkrišana no ticības
shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši
shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas
susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
atkritumu produkti atkritumprodukti
urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla)
aptīrīšana atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1)
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala
rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
atķerrāties Atķellāties
atķepuroties Atķepurāties
atķeparāties Atķepuroties
atķibt Atķibināties
sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura)
papravīties Atlabt, atveseļoties
žirbt Atlabt, atveseļoties
prausties Atlabt, uzbaroties
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala
atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala
atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu)
atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu)
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu
Scomber scombrus Atlantijas makrele jeb makrele
Gadus morhua morhua Atlantijas menca
Dienvidatlantija Atlantijas okeāna dienvidu daļa
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas
Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos
Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
Ķeltu jūra Atlantijas okeāna malas jūra, dienvidos no Īrijas un rietumos no Kornvolas pussalas
Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km
Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
Ziemeļatlantija Atlantijas okeāna ziemeļu daļa, tās apkārtne
grindvalis Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Klusā okeāna delfīnu suga
Atlantija Atlantijas okeāns
Chamaecyparis thyoides Atlantijas paciprese
parastais paltuss Atlantijas paltuss
paltuss Atlantijas paltuss ("Hippoglossus hippoglossus")
Clupea harengus Atlantijas siļķe
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe
store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu
Acipenser sturio Atlantijas store, šīs ģints suga
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus")
starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā
atlētiski Atlētisks
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu
iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
atlēkt Atlidot, atlaisties
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu
komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas)
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu)
mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību
mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību
bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi
grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem
izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem
grenči Atliekas no kausētiem taukiem
grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem
gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem
kresli Atliekas no kausētiem taukiem
kresni Atliekas no kausētiem taukiem
plutnas Atliekas no kausētiem taukiem
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas
atlīkt Atliekties
atviebties Atliekties
atviepties Atliekties
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam
RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume")
repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos)
atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs
atsaklejāties Atlīmēties
izaklejāties Atlīmēties
deciduoma Atlobenes audu audzējs; dzemdes audzējs, kurā ir atlobenes elementi
atlaupīties Atlobīties
noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu
atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām)
atvingurot Atlocīties
atmaukties Atlocīties atpakaļ
atlukt Atlocīties, karāties uz leju
atsprēgāt Atlupt, atdalīties
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā)
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur)
laist pie šprices atļaut darboties
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu)
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim)
dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.)
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu)
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili)
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi)
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
novīdēties Atļaut, atļauties
piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
vīrīt Atļaut, ticēt
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai
fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
atvēlēties Atļauties
izgarīties Atļauties
novēlēties Atļauties
vīdēties Atļauties
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt)
uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko)
uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko)
uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko)
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā
atmagnetizēšanas koeficients atmagnetizēšanas faktors
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
atsamaksāties Atmaksāties
rentēties Atmaksāties
svētīties atmaksāties, labumā iet
lonēties Atmaksāties; būt vērts
atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu
ataloties Atmaldīties
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
apsūdzēt atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus")
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga
atmaurot Atmauroties
atmaut Atmauties
atļergāties Atmēdīties
uzmērcēties Atmiekšķēties
atmiekšēt Atmiekšķēties (1)
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1)
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
atgāsties Atminēties
atgaumēties Atminēties
ieģedoties Atminēties
izgādāt Atminēties
pamost Atminēties
metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu)
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā
vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes
divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem)
palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām
magnētiskā diskatmiņa atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai
diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā
elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus
asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti
ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
pastāvīgā atmiņa atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM
pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem
drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu
apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu
diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa
lenšiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no magnētiskās lentes un lenšdziņa
pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei
fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces
galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu
deklaratīvā atmiņa atmiņas par faktiem un notikumiem
gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access")
pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši
memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
atmitēt Atmitēties
atmizot Atmizoties
atmizt Atmizoties
relatīvais mitrums atmosfērā esošā ūdens tvaika faktiskais parciālais spiediens attiecībā pret ūdens piesātinātā tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā; mēra procentos
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm
oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām
heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu
gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām
atbust Atmosties
atmost Atmosties
atsamosties Atmosties
atsmosties Atmosties
nomosties Atmosties
pabust Atmosties
pajusties Atmosties
celties augšā atmosties no miega un piecelties
augšāmcelties atmosties pēcnāves dzīvei
modīties Atmosties, pamosties
atvežģerēties Atmudžināties
izmudžināties Atmudžināties, atrisināties
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
atkāpt Atnākt (parasti ciemos)
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām)
atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem)
atpekot Atnākt (parasti par bērniem)
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties
atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas
atšļūkt Atnākt, ierasties
atjāties Atnākt; atsteigties
atvadāties Atnesties
apjēroties Atnesties (aitai)
atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem)
atsavesties Atnesties (par dzīvnieku)
teļoties Atnesties (par govīm)
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem)
jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu)
attiesājums Atņemšana tiesas ceļā
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties
paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt
atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības
demagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu)
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
zemļanuķ Atņemt zagļu tiesības
atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem
atnemties Atņemties
atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.)
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties
bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino
hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos
terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā)
atomradikāļi Atomi, kuros ir nesapāroti elektroni
antikodols Atomkodols, kas sastāv no antiprotoniem un antineitroniem
kodoltermiskais reaktors atomreaktoru tips, kurā siltumu iegūst, izmantojot kodolsintēzi
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni
antiatoms Atoms, kas sastāv no antidaļiņām
toksofors Atomu grupa toksīna molekulā, kurai ir toksīna specifiskā aktivitāte
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi; metilēngrupa
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
autojonizācija Atomu un molekulu jonizācija stipru elektrisko lauku ietekmē
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku)
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm
iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
atsapirkties Atpirkties
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus)
atplaiknāties Atplaiksnīties
atplaikšīties Atplaiksnīties
atplaikšķīties Atplaiksnīties
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3)
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta)
atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu)
atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām)
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.)
atknopēties Atpogāties
atpumpāties Atpogāties
atsapogāties Atpogāties
izapogāties Atpogāties
atkņopēties Atpogāties; pogāt līdz apnikumam
pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu)
atsaprasīties Atprasīties
čilot atpūsties
čīzot atpūsties
atgūdināties Atpūsties
atsapūsties Atpūsties
atsapūtināties Atpūsties
atspūsties Atpūsties
atšūbt Atpūsties
atžūbt Atpūsties
dusēt Atpūsties
izsēdēties Atpūsties
ottopiritsja Atpūsties
pavilnīt Atpūsties
pūtēties Atpūsties
pūtināties Atpūsties
relaksēties Atpūsties
žūbt Atpūsties
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus)
atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
dienvidot Atpūsties dienas vidū
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
nodusēt Atpūsties, atdusēties
pārdusēt Atpūsties, atdusēties
atžubties Atpūsties, atgūt samaņu
atdakņīties Atpūsties, atspirgt
atstārpināties Atpūsties, atveseļoties
attārpināties Atpūsties, atveseļoties
izgleijāties Atpūsties, izvaļāties
atķeipt Atpūsties, kļūt veselam
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī
attecēties Atpūsties, sasildīties
veļot Atpūsties, slinkot
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu
spūsties Atpūsties; pūsties (1)
atšaušanās Atpūšanās; atpūtināšana
pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem
atdusa Atpūta (parasti miegā)
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā)
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties
atdusināt Atpūtināt
atspūtināt Atpūtināt
iepūtināt Atpūtināt
nolaidināt Atpūtināt
padusināt Atpūtināt
dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu
defenestrācija Ātra atbrīvošana no darba vai izslēgšana no politiskās partijas
furiants Ātra bohēmiešu deja ar asiem akcentiem un mainīgu taktsmēru
skreja ātra pārvietošanās – par parādībām dabā un priekšmetiem
skrējums ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); [skrējiens]{s:680}
skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
atjiukt Atradināties
atjust Atradināties
atkalēties Atradināties
atsarečīties Atradināties
norast Atradināties
atjūgt Atradināties (no kā)
atjūgt Atradināties, atrast
nojūkt Atradināties, atsvešināties
atjūkt Atradināties; atsvešināties
atsenēties Atradināties; atsvešināties
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi)
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina")
Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica")
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts
atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.)
atvarzāt Atraisīt, atšķetināt
atraistīties Atraisīties
atsarāisīties Atraisīties
atsasieties Atraisīties
nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu)
izasieties Atraisīties (par ko sasietu)
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā)
atauties Atraisīties pastalu saitēm
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem)
sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties
atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu)
atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties
izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti)
citius, altius, fortius ātrāk, augstāk, stiprāk (olimpisko spēļu devīze)
atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus
reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls)
atrāpāties Atrāpties
tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem)
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus)
dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā)
apčupināt Atrast, taustoties apkārt
apčupinēt Atrast, taustoties apkārt
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
notupēt Atrasties (kur visu laikposmu)
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā)
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā
boļeķ Atrasties apcietinājumā
paritsja Atrasties apcietinājumā
atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1)
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem)
karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem)
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
kačaika Atrasties izmeklēšanā
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
ugunī Atrasties kaujā (kara laukā)
kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc)
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
balģeķ Atrasties reibumā
piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi)
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām)
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam)
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to)
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku)
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku)
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.)
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem)
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi)
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to)
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos)
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur)
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā)
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
atraudzīties Atraugāties
atrūgāties Atraugāties
atsarūgāties Atraugāties
ģegoties Atraugāties
guldzīties Atraugāties
noknukšēt Atraugāties
noknukšēties Atraugāties
noknukšķēties Atraugāties
nokulcēties Atraugāties
raugāties Atraugāties
raugties Atraugāties
žaugāties Atraugāties
žārkstīties atraugāties (galvenokārt pirms vemšanas vai vemšanas laikā)
gulgāt Atraugāties, rīstīties
gulgāties Atraugāties, rīstīties
kličkot Atraugāties, žagoties
klikačāt Atraugāties, žagoties
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni)
kā pa maisu atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
atrauteni Atrautin
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem
atreibuļoties Atreibināties
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju)
aizmesties ātri (ejot, skrejot), attālināties
šmukt ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
izpļekarēt ātri [iztērēt]{e:57016}, [izšķērdēt]{e:57017} (parasti par naudu)
aizsprukt ātri aizbēgt; ātri aizslēpties
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
izkasīt ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ
aizspolēt ātri aiziet, doeties projām
aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu)
apsitināties ātri apgriezties apkārt (atkārtoti)
aplidot ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu)
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
atskriet ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes)
attraukt ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties
atsukāt ātri atnākt, atsteigties
dadrāzt ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
dadrāzties ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
aizgunīt ātri attālināties
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizlikties ātri attālināties (ejot, skrejot)
aizņirbēt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aizņirbt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aiztraukt ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties
aiztraukt ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atraut ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem)
atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
diekt ātri darboties
signālaugi ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas
mitrīt ātri doties, iet
laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
raut ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu)
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
iekašāt ātri ieiet, iesteigties
iekasījums ātri ieiet, iesteigties
sabirt ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pārripot ātri iet mājās, doties mājās
spert ātri iet, arī skriet; sperties (3)
ķegot ātri iet, doties, skriet, bēgt
ķeģerēt ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot
špegot ātri iet, skriet, doties prom; bēgt
ķest ātri iet, steigties
nagot ātri iet, steigties
spalot ātri iet, stipri strādāt
iemesties ātri ievirzīties (kur iekšā)
ietraukties ātri ievirzīties (kur iekšā)
ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
izgrūsties ātri iziet; izsteigties
skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.)
skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem)
lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
pārlidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā)
pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
ķarstīt ātri izraisīties (par slimību)
izmudīties ātri izsteigties
izmesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
izlidot ātri izvirzīties (par vielas daļiņām)
izmesties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izsviesties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iztraukties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
zibāt ātri kustēties
žeberēties ātri kustēties (darbā)
žvidzēt ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties
ausīties ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties
šautīties ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties
krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
mesties ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām)
laidelēties ātri kustēties; arī plīvot
sibāt ātri kustināt
svipstināt ātri kustināt
zipstināt ātri kustināt
dirbēt ātri kustināt (kājas)
dirbt ātri kustināt (kājas); ātri skriet
dirbināt ātri kustināt (kājas); mīdīties
sibināt ātri kustināt; sibāt
sibīt ātri kustināt; sibāt
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
sprugulēties ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam
nosasvaidīties ātri kustoties, lokoties, nogurt
lingoties ātri lidināties šurpu turpu
fluktuēt ātri mainīties, svārstīties
nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
agrot ātri nogatavoties
nožmidzināt ātri novicināt, nošvīkstināt
nožvidzināt ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt
aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties
aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet
nozipstināt ātri pakustināt
paņirbināt ātri pakustināt (ko)
pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
birt ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
aplidot ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu)
apskriet ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt
pārskriet ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
ņirbīt ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu)
ieskriet ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli)
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
pārskriet ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu)
traukt ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
nasāties ātri pārvietoties (par dzīvniekiem)
skriet ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
skriet ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu)
ņirbņirbu ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot
pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
pārskriet ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārmesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko)
pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko)
pazibsnīt ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas)
patraukt ātri pavirzīties
paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
dašauties ātri piesteigties
pietraukties ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piezlanīt ātri rijot pieēsties
barkšķēt ātri runāt, bārties
krešāties ātri sadusmoties
satrinkt ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus)
lecīgs ātri sakaitināms, arī ķildīgs
mesties ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt)
savantēt ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā)
saskurināties ātri saposties
samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
leperēt ātri sisties, dauzīties (par sirdi)
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
pārrikšot ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
zibelēt ātri šurp un turp kustēties, šaudīties
steigt ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi)
steigties ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi)
šķīst ātri tikt izdotam (par naudu)
sikīt ātri tipināt
siksīt ātri tipināt
tērkt ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas
beizelēt ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties
pūšļāties ātri un grūti elpot
pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu
dasviesties ātri un negaidīti piesteigties
iepikāt ātri un nevērīgi paslēpties
derbelēt ātri un slikti kaut ko darīt
drēbt ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu)
uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos)
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko)
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties
steigt ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri
zizināt ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali)
zizināties ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali)
lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
traukt ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi)
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
steigt ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
steigties ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
sprugt ātri virzīties (kur iekšā)
lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
traukties ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt)
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
traukt ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukties ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukt ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
traukties ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
notraukties ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
lipsīt ātri virzīties uz priekšu
mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
špārēt ātri virzīties, parasti skriešus
triekties ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem)
pucēt ātri virzīties, pārvietoties
iedrāzties ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem)
pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
sadrāzties ātri virzoties, savstarpēji saskarties
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
samikāt Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
samikot Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam
noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt
savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
sprukt Ātri, bēgšus virzīties
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties
žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis
dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu
štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku)
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
nobērt kā pupas (arī zirņus) ātri, raiti norunāt
čakls Ātri, raiti, naski
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
dirbuļot Ātri, sasteigti runāt
sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt)
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties)
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties
nesties Ātri, steigā skriet; drāzties
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot
aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt)
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli)
pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties
pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu)
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1)
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
kā misiņš ātri, veikli, noteikti
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
pikši Ātri; īsi, noteikti
aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
atkaitēt Atriebt, atriebties
izarēķināties Atriebties
noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties
noslēgt vecus rēķinus Atriebties
norēķināties Atriebties
otigratsja Atriebties
saspīdzināt Atriebties
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot
nospītēt Atriebties, radīt nepatiku
masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties
atrīrināt Atrietināt
deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
izvirpināt Atrisināt, atšķetināt
atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās)
atķibināties Atrisināties, atirt
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm)
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
atrotīt Atritināt (1)
attīt Atritināt (ko saritinātu)
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu)
Cycas revoluta atritinātā cika
atrist Atritināties, attīties
atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist
homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m
Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti
lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
Dienvidsendviču dziļvaga atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, lielākais dziļums — 8428 m zjl., desmitā dziļākā dziļvaga pasaulē
Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m
Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.)
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains
Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge)
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijā, Lielbritānijā, izveidots 2003. g. platība - 4528 km^2^
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā)
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to)
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita)
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem)
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)

ti citās vārdnīcās:

MEV