sviķelis1
sviķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sviķelis | sviķeļi |
| Ģen. | sviķeļa | sviķeļu |
| Dat. | sviķelim | sviķeļiem |
| Akuz. | sviķeli | sviķeļus |
| Lok. | sviķelī | sviķeļos |
1.Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
1.1.apvidvārds Atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * Uzmet 32 līdz 36 valdziņus un ada sviķeli 6 rindas.
- Cimdu valnīši pārsteidz ar lielo daudzveidību – tie var būt ar bārkstiņām, izadītiem robiņiem, sviķelī, pītā adījumā, mežģīņadījumā un daudzos citos veidos.
- Gribētos no tā paša auduma, nevis no sviķeļa...
- Berete ir ar garāku malu sviķelī, bet Birutiņa to izvēlējās nēsāt šādi.
- Ar rozā dziju ada sviķeli ( 3 labiski, 2 kreiliski) 18 kārtas.