apsmaidīt
Lietojuma biežums :
apsmaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apsmaidu | apsmaidām | apsmaidīju | apsmaidījām | apsmaidīšu | apsmaidīsim |
2. pers. | apsmaidi | apsmaidāt | apsmaidīji | apsmaidījāt | apsmaidīsi | apsmaidīsiet, apsmaidīsit |
3. pers. | apsmaida | apsmaidīja | apsmaidīs |
Pavēles izteiksme: apsmaidi (vsk. 2. pers.), apsmaidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsmaidot (tag.), apsmaidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsmaidītu
Vajadzības izteiksme: jāapsmaida
Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēks ir vecs tad, kad zaudē pašironiju, spēju apsmaidīt pašam sevi.
- – Varbūt agrāk tu sevi vēl neapsmaidīji, tevī kūsāja ambīcijas, un to izmantoja režisori.
- Lai nu aizmuguriski apsmaidīts par sausiņu un nūģi, priekšnieks tomēr bija labs un taisnīgs cilvēks.
- Aizdomājāmies, ka varbūt šāda piesardzība nebūt nav apsmaidāma, jo kurš gan cits tevi, pieaugušu cilvēku, sargās, ja ne pats.
- Šeit ļoti vēlams atcerēties brīžam apsmaidīto kristietības mācību- ja Tev sit pa vienu ausi, tad nesit pretī, bet pagriez sitienam otru ausi.