- Farmaceitiskās ķīmijas pirmsākumā - 19.gadsimta pēdējā dekādē – vācu ķīmiķis Baijers sāka iegūt acetilsalicilskābi, ko pazīst arī kā aspirīnu.
- Diemžēl sistēmiska efekta dēļ buferētās un pārklātās aspirīna formas, kuras radītas, lai mazinātu acetilsalicilskābes tiešo ietekmi uz kuņģa gļotādu, šo risku nemazina.
- To izskaidro vienkāršs piemērs: ja pret galvas sāpēm ķeramies pie tā dēvētajiem ASS medikamentiem, tad ir vienalga, vai tas ir aspirīns vai Alka Seltzer – vienīgā aktīvā viela tabletē ir acetilsalicilskābe, un to var ļoti viegli dozēt – visbiežāk pa 500 miligramiem.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
