viļņaine
viļņaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viļņaine | viļņaines |
| Ģen. | viļņaines | viļņaiņu |
| Dat. | viļņainei | viļņainēm |
| Akuz. | viļņaini | viļņaines |
| Lok. | viļņainē | viļņainēs |
Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijā pēc reljefa apstākļiem var nodalīt trīs reljefa pamatformu grupas: līdzenumus, viļņaines un pauguraines.
- Latvijas ainavu kartē ( Nikodemus, Kalniņš, 2000), kas sastādīta, par pamatu ņemot reljefu, augsnes cilmieža un zemes izmantošanas raksturu, redzams, ka biosfēras rezervāta teritorijā sastopami šādi ainavu tipi: mālaino līdzenumu mežaines, purvaines, iekultivētas drumlinu āru ainavas, smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine, āru–mežu morēnas pauguraine, smilšaino Baltijas jūras agrāko stadiju, fluvioglaciālo un limnoglaciālo līdzenumu āraine, ezeru ainavas un terasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājumu ainavas ( Nikodemus, Kalniņš, 2000).