kambarkungs
kambarkungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kambarkungs | kambarkungi |
Ģen. | kambarkunga | kambarkungu |
Dat. | kambarkungam | kambarkungiem |
Akuz. | kambarkungu | kambarkungus |
Lok. | kambarkungā | kambarkungos |
1.Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
1.1.Galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- apjautājās kambarkungs, paņemdams no mammas mapi un novietodams uz zelta spilventiņa.
- — “ Sabiedrībā tie nav pazīstami,” piebalsoja Lords Kambarkungs. “
- Kambarkungs greznā livrejā steidzās mammai pretī un dziļi paklanījās.
- Mamma vēl brītiņu padomāja un tad iečukstēja kambarkungam ausī:
- “Ak nē,” kambarkungs papurināja galvu. “