kambarjunkurs
kambarjunkurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kambarjunkurs | kambarjunkuri |
| Ģen. | kambarjunkura | kambarjunkuru |
| Dat. | kambarjunkuram | kambarjunkuriem |
| Akuz. | kambarjunkuru | kambarjunkurus |
| Lok. | kambarjunkurā | kambarjunkuros |
1.Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
1.1.Zemākais galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šarlotei no Brandenburgas līdzi brauca kambarjunkurs Somnics un galma mācītājs Bartolomejs Stošs.
- Vecais barons, cara galma kambarjunkurs Pēteris Pauls Korfs paņēma sievu no Vulfiem.
- Tēva atzīto dēlu nekavējoties ieceļ par kambarjunkuru, un viņš aizbrauc uz Pēterburgu.
- Studēja Jēnas universitātē, pēc tam atgriezās dzimtenē un kļuva par hercogienes Annas Joanovnas galma kambarjunkuru.
- 1847. gadā iestājās civildienestā un 1848. gadā kļuva par ķeizara Nikolaja I galma kambarjunkuru un kancelejas darbinieku.