Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēks.
Atrasts vārdos (40):
- vēks:1
- vēksne:1
- vēksnis:1
- buļvēks:1
- cilvēks:1
- cirvēks:1
- kvēkstēt:1
- ārcilvēks:1
- necilvēks:1
- kavēkslis:2
- kavēkslis:1
- ļuvēksnis:1
- pārcilvēks:1
- puscilvēks:1
- sencilvēks:1
- tuvcilvēks:1
- viscilvēks:1
- zemcilvēks:1
- kavēkslība:1
- kavēkslīgs:1
- Kvēksnītis:1
- brīvcilvēks:1
- ciemcilvēks:1
- līdzcilvēks:1
- lielcilvēks:1
- pirmcilvēks:1
- puišcilvēks:1
- svešcilvēks:1
- datorcilvēks:1
- dzimtcilvēks:1
- sirdscilvēks:1
- supercilvēks:1
- vaļascilvēks:1
- cilvēkstunda:1
- dzimtscilvēks:1
- padomjcilvēks:1
- paraugcilvēks:1
- pērtiķcilvēks:1
- vīriešcilvēks:1
- zirnekļcilvēks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7087):
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- vientiešams _taisns_ cilvēks
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- acis aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg
- acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst
- acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst
- skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks
- dalbajobs [muļķis]{e:57061}, slikts cilvēks
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- rabuslis Agresīvs cilvēks
- badmira aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks
- badmire aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
- badmiris aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- abuze Aizmāršīgs cilvēks
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks
- neredzis akls cilvēks, kas vai nu neredz vispār vai redz tikai nedaudz
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt
- ķemēks Ākstīgs cilvēks
- nerēms Ākstīgs cilvēks
- pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis
- gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks
- apalītis Apaļīgs cilvēks
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks
- jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem
- zanuda Apnicīgs cilvēks
- žvingulis Apreibis cilvēks
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks
- losis Aprobežots cilvēks
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
- frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt)
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
- vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
- trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
- frajers ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks
- fucins ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks
- svēplis ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis
- pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
- darbokla ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu
- monomaniaks ar monomāniju sirgstošs cilvēks
- monomāns ar monomāniju sirgstošs cilvēks
- podagriķis ar podagru sirgstošs cilvēks
- žurga ar ūdeni nolaistījies cilvēks
- kvinta ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
- skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava
- asprātis Asprātīgs cilvēks
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
- aiztusnis Astmātisks cilvēks
- cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- dirba Ātras dabas cilvēks
- dirša Ātras dabas cilvēks
- diršans Ātras dabas cilvēks
- perpelis Ātras dabas cilvēks
- tītarbiksis Ātras dabas cilvēks
- tīterbiksis Ātras dabas cilvēks
- vurpis Ātras dabas cilvēks
- zibsnis Ātras dabas cilvēks
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
- vindedze atriebīgs cilvēks; ķildīgs bērns
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida
- svilis Ātrs, karsts cilvēks
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks
- dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks
- persona atsevišķs cilvēks
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība)
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks
- kulainis Augumā sīks cilvēks
- vēsais Aukstasinīgs cilvēks
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira
- dendis Auša, aušīgs cilvēks
- žoldurs Aušīgs 1 cilvēks
- ģirba Aušīgs cilvēks
- šāklis Aušīgs cilvēks
- žabris Aušīgs cilvēks
- žagals Aušīgs cilvēks
- žalga Aušīgs cilvēks
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks
- zārgalis Aušīgs, draisks cilvēks
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks
- elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
- plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā
- biezītis bagātnieks, cilvēks ar naudu
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks
- kapitālists bagāts cilvēks
- frej-freja Bagāts cilvēks
- očkomjot Bailīgs cilvēks
- tireklis Bailīgs cilvēks
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks
- diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks
- jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks
- memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2)
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2)
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis
- bālēne Bāls cilvēks
- bālēns Bāls cilvēks
- bālotne Bāls cilvēks
- bālotnīte Bāls cilvēks
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns)
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks
- ģiebs Bāls, vārgs cilvēks
- baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks
- baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli
- bārzdainis Bārdains cilvēks
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks
- tyučs bargs cilvēks
- kārumnieks Baudkārs cilvēks
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks
- bērenieki Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs
- emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks
- balodis Bērns; mīļš cilvēks
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
- anoftalms bez acīm piedzimis cilvēks
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks
- vecs jūras vilks bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks; kādā nozarē pieredzējis cilvēks
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās
- tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks
- drabulis Bezrakstura cilvēks
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis
- ļurga Bezspēcīgs cilvēks
- čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko)
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā)
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks
- drapāns Biezi saģērbies cilvēks
- ģuģine Biezi saģērbies cilvēks
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
- gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks
- snapūzis blēdīgs cilvēks
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
- kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
- kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa
- Frankenšteins briesmīgs cilvēks
- nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
- nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
- vaļinieks Brīvs cilvēks
- brīvcilvēks Brīvs cilvēks (pretēji vergam)
- privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē
- brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi
- nogalināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
- purināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
- saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
- nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju)
- apturēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību
- pāraudzināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- noslogot būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts
- aptēst būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs
- vadīt būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas, rīkojas kādā veidā
- pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks)
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks
- urbītis Centīgs, čakls cilvēks
- ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.)
- siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
- sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks
- grimba Cietsirdīgs cilvēks
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- liktenis cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei
- neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es"
- ekstraversija cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
- acs Cilvēks
- anthropos Cilvēks
- auss Cilvēks
- būtne Cilvēks
- čelovek Cilvēks
- cilvaks Cilvēks
- cilvēkbērns Cilvēks
- cilvis Cilvēks
- dvēsele Cilvēks
- feiss Cilvēks
- pīpls Cilvēks
- rom Cilvēks
- mežonis cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis
- tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu
- dvēsele cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu)
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu)
- gulga cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas
- upuris cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- stelberis cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet
- apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
- hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
- bērns cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē)
- ciskāns cilvēks (gailis, cālis) ar garām kājām
- ekspresis cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas
- parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
- bocmanis cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- leijerkastnieks cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs
- šviskstiņš cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā
- joška cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt
- šķeteklis cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties
- peckelis cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs
- pinkšis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
- pinkšķis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
- vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
- palaidnis cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis
- nezinītis cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot
- nedarbnieks cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus
- dauzoņa cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4)
- jādalis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt
- kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
- ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
- lečītājs cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu
- audzēknis cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē
- puņķutapa cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks
- dūša cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā)
- dvēsele cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā)
- nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
- marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
- ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- pavadītājs cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu
- maišelnieks cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus
- marionete cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks
- izsūtāms cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
- inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
- zubrilka cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot)
- valdnieks cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara
- sanitārs cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu
- nogalināt cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci
- bezzobis cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu
- elks cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu
- jubilārs cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja
- plebejs cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks
- ņerga cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
- vergs cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums
- sīkpilsonis cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku
- bariencefālis cilvēks ar aprobežotu intelektu
- bariencefāls cilvēks ar aprobežotu intelektu
- bel esprit cilvēks ar asu prātu, asprātis
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.)
- baltrocis cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām
- baltmatis cilvēks ar baltiem matiem; blondīns
- baltbārdis cilvēks ar baltu bārdu
- baltacis cilvēks ar baltu, maigu seju
- bālģīmis cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu
- baltģīmis cilvēks ar bālu seju
- biezpienģīmis cilvēks ar bālu seju
- čūrlūpis cilvēks ar biezām lūpām
- vadmallūpa cilvēks ar biezām lūpām
- bižainis cilvēks ar bizi vai bizēm
- brīvdomātājs cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem
- brūnacis cilvēks ar brūnām acīm
- brunets cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem
- cēlsirdis cilvēks ar cildenām īpašībām
- dižsirdis cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs
- sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām
- deģenerāts cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm
- gaišmatis cilvēks ar gaišiem matiem
- blondīns cilvēks ar gaišiem matiem; gaišmatis
- baltseja cilvēks ar gaišu sejas krāsu
- baltsejis cilvēks ar gaišu sejas krāsu
- baltvaidzis cilvēks ar gaišu sejas krāsu
- baltmutis cilvēks ar gaišu sejas krāsu; baltvaidzis
- ķilkāns cilvēks ar garām kājām
- dolihokefals cilvēks ar garenu galvas kausu
- gargurnis cilvēks ar gariem gurniem
- gargūža cilvēks ar gariem gurniem
- garkaulis cilvēks ar gariem kauliem
- viliķis cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem
- vilniķis cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem
- gardeguns cilvēks ar garu degunu
- šmāgans cilvēks ar garu kaklu
- ķeķis cilvēks ar greiziem zobiem
- lietaskoks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3)
- meka cilvēks ar īsām kājām
- brahikefals cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu
- bozacis cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks
- abuzis cilvēks ar izspūrušiem matiem
- linaleitis cilvēks ar izspūrušiem matiem un bārdu
- cerbuks cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks
- plauķis cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem
- mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu
- personība cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām
- kuplmatis cilvēks ar kupliem matiem
- vaibstīķis cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt
- efendi cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs)
- žirafe cilvēks ar lēnu domāšanu
- čapa cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām
- ķepzobis cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem
- vilks cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks
- zirglūpa cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu
- zirgmūlis cilvēks ar lielu, neglītu seju
- greinis cilvēks ar līkām kājām
- lenkuris cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu
- kluīnis cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās
- kleinis cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām
- zvinacis cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm
- bajārs cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem
- balgalvis cilvēks ar ļoti gaišiem matiem
- baltgalvis cilvēks ar ļoti gaišiem matiem
- linmatis cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem
- stūrks cilvēks ar ļoti garām kājām
- ķēms cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni
- suns cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām
- stampakāja cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu
- stentors cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda
- melnacis cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm
- melmatains cilvēks ar melniem matiem
- melngalvis cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem
- melnmatis cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem
- fiksatijs cilvēks ar metāla zobu kronīšiem vai zobu protēzēm
- būdeļbārda cilvēks ar nekoptu bārdu
- vācdegunis cilvēks ar nelielu, palīku degunu
- titāns cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu
- plekša cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm
- rāka cilvēks ar netīru seju
- rupucis cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks
- trihromāts cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs
- gremokle cilvēks ar nosmērētu apģērbu
- bremze cilvēks ar palēninātu domāšanu
- pārcilvēks cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām
- pislis cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi
- pisraģis cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi
- pelēkacis cilvēks ar pelēkām acīm
- pelēkmatis cilvēks ar pelēkiem matiem
- sociopāts cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība
- perversonis cilvēks ar perversām tieksmēm
- cerbans cilvēks ar pinkainiem matiem
- pinkainis cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem
- plezniķis cilvēks ar platām un leinām kājām
- sēpata cilvēks ar plaušu problēmām
- stilbiķis cilvēks ar plikiem stilbiem
- tilkainis cilvēks ar plikiem, tieviem stilbiem
- antipods cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu)
- raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm
- rudgalvis cilvēks ar rudiem matiem
- rudmatis cilvēks ar rudiem matiem
- rūsganmatis cilvēks ar rūsganiem matiem
- pusmuļķis cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām
- pamuļķis cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks
- sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem
- sarkanvaidzis cilvēks ar sarkaniem vaigiem
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem
- sārtvaidzis cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu
- sirma galva cilvēks ar sirmiem matiem
- sirmmatis cilvēks ar sirmiem matiem
- sirmgalvis cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks
- šķīstsirdis cilvēks ar skaidru sirdsapziņu
- stiprinieks cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku
- atlēts cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks
- sprogainis cilvēks ar sprogainiem matiem
- sproggalvis cilvēks ar sprogainiem matiem; sprogainis (2)
- glāžacis cilvēks ar stikla aci
- leptostafilīns cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm
- ķerzobis cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem
- grizlis cilvēks ar šķībiem zobiem
- kocannijs cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi
- stilbiķis cilvēks ar tievām, garām kājām
- tīterkājis cilvēks ar tievām, garām kājām
- leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
- logopats cilvēks ar trūkumiem izrunā
- tūba cilvēks ar trulu gaumi
- tumšacis cilvēks ar tumšām acīm
- tumšgalvis cilvēks ar tumšiem matiem
- tumšmatis cilvēks ar tumšiem matiem
- kopčonij cilvēks ar tumšu ādas krāsu
- kopčonijs cilvēks ar tumšu ādas krāsu
- tumšvaidzis cilvēks ar tumšu sejas krāsu
- bezdvēselis cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka
- lupnadzis cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās
- žartavnieks cilvēks ar veiklu, jautu valodu
- zeltmatis cilvēks ar zeltainiem matiem
- zilacis cilvēks ar zilām acīm
- privātpersona cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu
- priekštecis cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm
- pēcnācējs cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem
- pēctecis cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu
- baltkājis cilvēks baltās zeķēs
- pļukata cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa
- ļēlāgs cilvēks bez gribasspēka un spēka
- ļeļaks cilvēks bez gribasspēka un spēka
- ļēļāks cilvēks bez gribasspēka un spēka
- bezlūpis cilvēks bez lūpām
- mihrutka cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas
- bomžs cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks
- bomzis cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu
- pļecka cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- pļocka cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- pļoka cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- ļamaka cilvēks bez staltas stājas, lempis
- ignorants cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks
- pazudis cilvēks cilvēks bezizejas stāvoklī
- bezdarbnieks cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu
- deģenerants cilvēks garīgas izvirtības stāvoklī, izvirtulis
- atstumtais cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs
- pandits cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne
- kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
- mikrokosms cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs
- rezoners cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām
- rezoners cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus
- prāts iegriežas cilvēks kļūst prātīgs
- fazāns cilvēks komandējumā
- drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
- vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
- hačiks cilvēks no Kaukāza
- žukovitij cilvēks no kriminālvides
- žukovitijs cilvēks no kriminālvides
- žuks cilvēks no kriminālvides
- lampainis cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis
- skrandulācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis
- novicis cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī
- cerba cilvēks pinkainiem matiem
- rekonvalescents cilvēks rekonvalescences stāvoklī
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- pirmcilvēks cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā
- peiksts cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš
- puse cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai
- hermafrodīts cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm
- perpelis cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu)
- rudacis cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm
- zaļacis cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm
- kobris cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris
- kobrs cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris
- ļermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
- ņermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
- narcaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
- narcaks cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
- nercaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
- redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
- bizzaķis cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien
- slokatnis cilvēks vai dzīvnieks, kas blandās apkārt
- caurbire cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
- caurbiris cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
- žļampa cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer
- ieklīdenis cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes
- gremslis cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd
- slampa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- slompa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- sluika cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- slumpa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- nesātis cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu
- uzmāka cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas
- uzmākoņa cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka
- sprudzeklis cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas
- nēsātājs cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu
- kusonis cilvēks vai dzīvnieks, kurš ātri pagurst
- donors cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai
- aizdevējs cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors
- dalba cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa
- dalbs cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa
- naika cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam
- naikars cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam
- galva cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība)
- nepilngadīgais cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai
- nepilngadīgs cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai
- pazīstams cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare
- ienaidnieks cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu
- ceļabiedrs cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā
- rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
- draugs cilvēks, ar ko saista draudzība
- pusdraugs cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība
- darbabiedrs cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā)
- biedrs cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
- pārinieks cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā
- līdzbiedrs cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- klasesbiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs
- kursabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs
- solabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā
- labs cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība
- karabiedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs
- kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs
- nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi
- paziņa cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams
- līderis cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās)
- baltzobis cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir balti zobi
- vienacis cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs
- dzērējs cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer
- smarkačs cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
- guļava cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt
- slīcējs cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1)
- parādnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram)
- īpašnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder kaut kas, kam ir īpašuma tiesības uz kaut ko
- subskribents cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko)
- iniciators cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu)
- pretinieks cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.)
- pretinieks cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- subjekts cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to
- vadība cilvēks, cilvēku grupa, kas nodrošina, lai kolektīvs, uzņēmums, organizācija utt. funkcionē vēlamajā veidā
- rezerve cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē
- vadonība cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu
- sargs cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā
- abonents cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- virtuozs cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme
- nonāvēt cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci
- smertņiks cilvēks, kam atcelts nāvessods
- vergs cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās
- disponents cilvēks, kam bankas korespondentu vai komisionāru kontos ir brīvas summas
- neveiksminieks cilvēks, kam bieži neveicas
- līdzjutējs cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
- nāvinieks cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ)
- kandidāts cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams
- pogainis cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām
- zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
- apakšīrnieks cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu
- nelaimes putns cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams
- barigloss cilvēks, kam grūta valoda
- dulbinis cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties
- dulbinis cilvēks, kam grūti padodas lasīšana
- pauperis cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu
- parādnieks cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību
- mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- lielmanis cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā)
- krāsredzis cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
- disidents cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam
- darbnespējīgs cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs
- naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas
- baņķieris cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod
- naudinieks cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks
- dzimtnomnieks cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība
- biseksuālists cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem
- puscilvēks cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti
- matainis cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati
- kurlmēms cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums
- meistars cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks
- meistars cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē)
- izcilnieks cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi
- zvaigzne cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē)
- dižmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā)
- lielmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā)
- eirofils cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā
- īpašnieks cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi
- šatens cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati
- pušelnieks cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu
- psihopāts cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem
- pumpis cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks
- ķumpis cilvēks, kam ir kumpa mugura
- kuprītis cilvēks, kam ir kupris (1)
- kuprainis cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis
- kazbārdis cilvēks, kam ir ķīļbārda
- stiprinieks cilvēks, kam ir laba veselība
- profesionālis cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē)
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- speciālists cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē)
- radinieks cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu)
- autoritāte cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu
- sineastisks cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem
- balsts cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā)
- erudīts cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība
- lutausis cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis
- ķeburkājis cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas
- pīlārs cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis
- virspavēlnieks cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
- enciklopēdists cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas
- vājdzirdīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
- vājredzīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums
- melnbārdis cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda
- spulgacis cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens
- pusķumpis cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums
- obskurants cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis
- nesekmīgs cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās
- diktators cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī
- pahicefālis cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas
- negausis cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās
- muļķis cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- zaķlūpa cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa
- hipertoniķis cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens
- nāvinieks cilvēks, kam ir piespriests nāves sods
- pretinieks cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko)
- pavēlnieks cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
- pazinējs cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne
- nindža cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindzja
- nindzja cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindža
- ienaidnieks cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko
- idiots cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa
- tirāns cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2)
- romantiķis cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere
- pusmežonis cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe
- skeptiķis cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2)
- šķelmis cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība
- pašlabumnieks cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma
- stoiķis cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība
- karjerists cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms
- maksimālists cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1)
- palaidnis cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids
- sholastiķis cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps
- optimists cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms
- pesimists cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms
- mietpilsonis cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno
- talmudists cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2)
- urāpatriots cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms; urrāpatriots
- urrāpatriots cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms; urāpatriots
- daltoniķis cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms
- morda cilvēks, kam ir riebīga izskata seja
- mordaks cilvēks, kam ir riebīga izskata seja
- rudbārdis cilvēks, kam ir ruda bārda
- vecs cilvēks, kam ir samērā daudz gadu
- jauns cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete
- pusinteliģents cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2)
- pusmežonis cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks
- sarkanbārdis cilvēks, kam ir sarkanīga bārda
- sarkanmatis cilvēks, kam ir sarkanīgi mati
- sārtlūpis cilvēks, kam ir sārtas lūpas
- interesents cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko)
- superzvaigzne cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē)
- simtgadnieks cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu
- sirmbārdis cilvēks, kam ir sirma bārda
- sirmbārzdis cilvēks, kam ir sirma bārda
- kaligrāfs cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts
- eiroskeptiķis cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā
- sklerotiķis cilvēks, kam ir skleroze
- ziņkārīgs cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- varens cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara
- toksikomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas
- narkomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas
- astēniķis cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes
- pikniķis cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes
- sprigacis cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens
- puņķutapa cilvēks, kam ir stipras iesnas
- neprātīgs cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi
- neprātis cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi
- alts cilvēks, kam ir šāda balss
- baritons cilvēks, kam ir šāda balss
- bass cilvēks, kam ir šāda balss
- mecosoprāns cilvēks, kam ir šāda balss
- soprāns cilvēks, kam ir šāda balss
- tenors cilvēks, kam ir šāda balss
- varoņtenors cilvēks, kam ir šāda balss
- balts cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais
- dzeltens cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais
- cietpaurains cilvēks, kam ir šādas īpašības
- gaiša galva cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja
- koloratūrsoprāns cilvēks, kam ir šāds soprāns
- baronets cilvēks, kam ir šāds tituls
- bēdubrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem
- bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
- tautietis cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam
- sovārģis cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis
- filozofs cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām
- analītiķis cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt
- trīsdesmitgadnieks cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu
- tumšbārdis cilvēks, kam ir tumša bārda
- ūsains cilvēks, kam ir ūsas
- budzis cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis
- rezerve cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa
- cāļgalva cilvēks, kam ir vāja atmiņa
- gļēvulis cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas
- mīkstmiesis cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks
- kungs cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko)
- vienkājis cilvēks, kam ir viena kāja
- vienrocis cilvēks, kam ir viena roka
- domubiedrs cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu
- pārijs cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi
- vīžainis cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes
- pratējs cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē)
- speciālists cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis
- profesionālis cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim)
- neprofesionālis cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
- klekarkājis cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu
- kuziķis cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā
- kārumnieks cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni
- kārumnieks cilvēks, kam ļoti garšo saldumi
- beznoža cilvēks, kam maz prāta
- mežinieks cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā
- snaudulis cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks
- platāns cilvēks, kam nav aizpogāts apģērbs
- mēms cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja
- tvarjs cilvēks, kam nav autoritātes kriminālvidē
- tukšsirdis cilvēks, kam nav dziju jūtu
- bezgodis cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi
- vieninieks cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem
- tukšdirša cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- tukšpakaļa cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- vaļas vīrs cilvēks, kam nav nekādu pienākumu; brīvs cilvēks
- profāns cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē
- bezpajumtnieks cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis
- nesmēķētājs cilvēks, kam nav paraduma smēķēt
- neredzīgs cilvēks, kam nav redzes spēju
- bezrocis cilvēks, kam nav roku
- neticīgs cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam)
- nepraša cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā)
- neveiklis cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas
- nejēga cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā)
- vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- goļavkij cilvēks, kam nekā nav
- goļavkijs cilvēks, kam nekā nav
- trubaļots cilvēks, kam nekā nav
- negausis cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk
- nesātis cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2)
- tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas
- buģis cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā
- dimza cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž
- plukata cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis
- apakšnomnieks cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objektu vai tā daļu
- enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis
- recipients cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus
- sadziedātājs cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied
- kazaks cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot
- joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris
- jokdaris cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
- ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām
- kleķeris cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem)
- dzimtīpašnieks cilvēks, kam pieder dzimtīpašums
- pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
- bagātnieks cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas
- lieluzņēmējs cilvēks, kam pieder lieluzņēmums
- sīkrūpnieks cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums
- mazmājnieks cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha)
- privātīpašnieks cilvēks, kam pieder privātīpašums
- domātājs cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs
- fotomodelis cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija)
- grafomāns cilvēks, kam piemīt grafomānija
- putns cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā
- lokālpatriots cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms
- maniaks cilvēks, kam piemīt mānija (2)
- sadomazohists cilvēks, kam piemīt sadomazohisms
- savants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms
- brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
- ekstrasenss cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums
- telepāts cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas
- garnadzis cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis
- karātavnieks cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot
- smertņiks cilvēks, kam piespriests nāvessods
- nozīmnieks cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē
- plikgalvis cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2)
- pleiķis cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis
- plikpauris cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis
- diplomāts cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2)
- racionālists cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts
- piromāns cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt
- altruists cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība
- dogmatiķis cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms; dogmatisma piekritējs
- brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
- pirzobis cilvēks, kam starp zobiem ir pirzas, t. i. tukšas zobu vietas
- savārdis cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam
- vientiesis cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks
- naivulis cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas
- analfabēts cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē)
- netiklis cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks
- trūkumcietējs cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu
- apsargs cilvēks, kam uzdots apsargāt (kādu objektu)
- karognesējs cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu
- karodznieks cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu
- kreilis cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse
- labrocis cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse
- veiksminieks cilvēks, kam veicas, laimējas
- badakāsis cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek
- badkāsis cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek
- pusvācietis cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis
- plutokrāts cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara
- padegulis cilvēks, kam visa manta sadegusi
- laimes luteklis cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas
- katodonts cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī
- traversants cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2)
- burvis cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo
- spīdeklis cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru
- pusburis cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot
- pusburvis cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot
- apkalpotājs cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants
- apkalpotājs cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs
- gigants cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem
- milzis cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem
- kaimiņš cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus
- vēlētājs cilvēks, kas (kādam ko) [vēl]{s:1822}
- biedrs cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem
- nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
- viesis cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
- eksaminētājs cilvēks, kas (kādu) eksaminē
- ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
- kalpinātājs cilvēks, kas (kādu) kalpina
- pavedējs cilvēks, kas (kādu) paved (3)
- māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
- valdnieks cilvēks, kas (kaut kur) ir noteicējs, rīkotājs
- vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
- aplauzējs cilvēks, kas (ko) aplauž
- taisītājs cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina
- krāmētājs cilvēks, kas (ko) krauj
- metājs cilvēks, kas (ko) met
- reprezentants cilvēks, kas (ko) reprezentē (1)
- izrīkotājs cilvēks, kas (ko) rīko, kārto, vada
- gaišreģis cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis
- krācējs cilvēks, kas (parasti miegā) krāc
- radioklausītājs cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus
- pareģis cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni
- narrs cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej
- piensaimnieks cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību
- nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- oficiants cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus
- viesmīlis cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus
- galdabiedrs cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda
- atgādinātājs cilvēks, kas [atgādina]{s:1211}
- jautātājs cilvēks, kas [jautā]{s:1214}
- skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
- aģitators cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju
- airētājs cilvēks, kas airē
- eremīts cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- aizgājējs cilvēks, kas aiziet, dodas projām
- aizņēmējs cilvēks, kas aizņemas; parādnieks
- audiofils cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu
- bibliofils cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs
- aizrunātājs cilvēks, kas aizrunā (par kādu); aizstāvis
- pionieris cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis
- dublieris cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2)
- aizstājējs cilvēks, kas aizstāj kādu
- vietnieks cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā
- algotnis cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ
- bakste cilvēks, kas aiztiek citus, uzmācas citiem
- aizturētājs cilvēks, kas aiztur (kādu)
- sienāskrējējs cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi
- modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei
- ākstoņa cilvēks, kas ākstās
- āvākls cilvēks, kas ākstās
- āksts cilvēks, kas ākstās (1)
- cīnītājs cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo
- kareivis cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs
- pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
- kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
- tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā
- vakara cilvēks cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi
- alcējs cilvēks, kas alkst (pēc kā)
- bizins cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
- diplomands cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2)
- kavalieris cilvēks, kas apbalvots ar ordeni
- apkārtklejotājs cilvēks, kas apceļo pasauli, bieži dodas ceļojumos
- apmeklētājs cilvēks, kas apciemo (kādu)
- apdziedātājs cilvēks, kas apdzied
- iedzīvotājs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību)
- apgādātājs cilvēks, kas apgādā (2) kādu; apgādnieks (1)
- apmācāmais cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas
- māceklis cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
- mašīnists cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks
- bufetnieks cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē
- krodzinieks cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus
- atmīnētājs cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai
- baznīcēns cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- tirdzāns cilvēks, kas apmeklē tirgu
- apmiglotājs cilvēks, kas apmiglo (2)
- apputinātājs cilvēks, kas apputina (3)
- aprēķinātājs cilvēks, kas aprēķina (1)
- miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
- apspiedējs cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2)
- liecinieks cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto
- akmeņkalis cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus
- rieženieks cilvēks, kas apstrādā riežas (1)
- apsūdzētājs cilvēks, kas apsūdz
- apsveicējs cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu
- pašnāvnieks cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve
- veģetārietis cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus)
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- gardēdis cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus
- izspiedējs cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu)
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- sadzērājs cilvēks, kas ar kādu sadzer
- kapačātājs cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma
- krukņa cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba
- kratītājs cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- mačetero cilvēks, kas ar mačeti novāc cukurniedres
- demagogs cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus
- skatītājs cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu)
- breģis cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus
- komiķis cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus
- šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- nodevējs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- pāridarītājs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas
- izstrādātājs cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- strādnieks cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- bītniks cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā)
- zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā
- smerdelis cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu
- gorlohvats cilvēks, kas ar skaļu uzstājību panāk sev vēlamo
- blēdis cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību
- arājs cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu)
- stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
- farizejs cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj
- apriebējs cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām
- pūšļnieks cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu
- dziedinātājs cilvēks, kas ārstē ar tautas ārstniecības līdzekļiem
- kūrviesis cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā
- atbalsts cilvēks, kas atbalsta (2)
- atbildētājs cilvēks, kas atbild (1, 2)
- atgremotāji cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna
- papagajs cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus
- atklīdenis cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas
- atnācējs cilvēks, kas atnācis, ieradies
- patalcnieks cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks
- peldviesis cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā
- lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
- berbelis cilvēks, kas ātri un neskaidri runā
- vursulis cilvēks, kas ātri un neskaidri runā
- pitriņš cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi
- atriebējs cilvēks, kas atriebj vai atriebjas
- ieslodzītais cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2)
- stagnāts cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnants 2
- stagnants cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnāts
- kompanjons cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks
- klātesošs cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā)
- kapitulants cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
- spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
- atskujotājs cilvēks, kas atskujo kokus
- bēglis cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
- attīstītājs cilvēks, kas attīsta (filmas, plates)
- nožēlnieks cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus
- komunists cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas
- dārzeņaudzētājs cilvēks, kas audzē dārzeņus
- rožkopējs cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis
- prototips cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē
- sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
- balinātājs cilvēks, kas balina
- balsinātājs cilvēks, kas balsina
- ēdinātājs cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus)
- epikūrietis cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību
- bēgulis cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā)
- beidzējs cilvēks, kas beidz (kādu darbu)
- beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- zellis cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
- apstāvētājs cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju
- betonētājs cilvēks, kas betonē; betonēšanas speciālists
- filantrops cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris
- valkata cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba
- bokšis cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
- bokšķis cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
- bokšs cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā
- čīksts cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas
- peķis cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas
- ņerkstulis cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks
- ģīblis cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks
- reiboņa cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis
- pūce cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs
- gremža cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn
- niknulis cilvēks, kas bieži ir nikns
- piktulis cilvēks, kas bieži ir pikts
- krekšans cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
- krekšis cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
- ķildnieks cilvēks, kas bieži ķildojas
- purpulis cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts
- gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu
- staigulis cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis
- liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- melis cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo
- piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- strīdekls cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties
- mietnieks cilvēks, kas bieži mij, maina (ko)
- bezdelis cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes
- skandālists cilvēks, kas bieži rada skandālus
- raudulis cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs
- šaipla cilvēks, kas bieži smej, arī izsmej
- šiepla cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa
- iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- alkoholiķis cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs
- uzdzīvotājs cilvēks, kas bieži uzdzīvo
- garvilka cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu
- čīkste cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud
- čīkstulis cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud
- ņaudulis cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud
- dzērājs cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu
- raudulis cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas
- dzērājs cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis
- represēts cilvēks, kas bijis pakļauts represijām
- kanoniķis cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus
- bokātājs cilvēks, kas bokā; kūlējs
- pretībraucējs cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā
- pakaļbraucējs cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē
- pretimbraucējs cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā
- braucējs cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris
- braucējs cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu)
- sērfotājs cilvēks, kas brauc ar sērfu, vējdēli
- riteņbraucējs cilvēks, kas brauc ar velosipēdu
- velosipēdists cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; [riteņbraucējs]{s:2614}
- velobraucējs cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1)
- zirdzinieks cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu
- garāmbraucējs cilvēks, kas brauc kam garām
- līdzbraucējs cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu)
- mežābraucējs cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus
- malkābraucējs cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas
- zirdzenieks cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā
- zirdznieks cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā
- pakaļābraucējs cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda
- pakaļbraucējs cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda
- pretībraucējs cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju)
- apkārtbraucējs cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties)
- bļodnieks cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus
- bridējs cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu
- brīvprātīgais cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā
- volontieris cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire")
- brīvprātīgais cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu
- burātājs cilvēks, kas burā
- vindsērfingists cilvēks, kas burā ar vējdēli
- cirtējs cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi
- augšācēlājs cilvēks, kas ceļ labību uz kuļmašīnas
- rīta cilvēks cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta
- ceļotājs cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot
- ierāvējs cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina
- reformators cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu
- piršlis cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt
- snobs cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī
- izlēcējs cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi
- šovists cilvēks, kas cenšas sevi izrādīt
- trieciennieks cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā
- badacietējs cilvēks, kas cieš badu
- dislektiķis cilvēks, kas cieš no disleksijas
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem
- baltgvards cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā
- krusts un bēdas cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu
- gremznis cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu
- nelaimes bērns cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns"
- čāpstans cilvēks, kas čāpstina
- čīkoņa cilvēks, kas čīkst
- čīkstins cilvēks, kas čīkst
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- širpotrjebščiks cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi
- labdaris cilvēks, kas dara labu, palīdz
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
- pirmrindnieks cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
- kokkāpējs cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks)
- pēctecis cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas
- mākslinieks cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā
- aģents cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis
- mākslinieks cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē
- minimālists cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām
- loceklis cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.)
- pagrīdnieks cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus
- politiķis cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks
- smērmiķelis cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties
- putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd
- gulšņa cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ
- miegamice cilvēks, kas daudz guļ
- mieguža cilvēks, kas daudz guļ
- miegapūznis cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)
- miegulis cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)
- miega mice cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)
- rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris
- bļauris cilvēks, kas daudz kliedz, baras
- pankšķis cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1)
- bļambata cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs
- klieģis cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs
- ģieza cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo
- bībelnieks cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas bieži izmanto Bībeles tekstu
- grāmatnieks cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs
- bļorstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
- bļurstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
- gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā
- rezonieris cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas
- žurģis cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas
- čaliņa cilvēks, kas daudz runā
- čaliņš cilvēks, kas daudz runā
- grabeklis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu)
- grābslis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
- grābstiķis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
- lerkšis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā
- blorstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
- blurstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
- lielmutis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa
- klers cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa
- pluncka cilvēks, kas daudz ūdens patērē
- tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
- čamma cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd
- lielmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
- platmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
- balamute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
- balamuts cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
- balmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
- balmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
- blaužgoņa cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā
- kaukāns cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā
- kājāmstaigātājs cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs
- vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas
- remska cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē
- pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
- gāmeklis cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma
- gāma cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs
- larkšis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
- larkšķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
- laršķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
- pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
- fanātiķis cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.)
- entuziasts cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja
- aulis cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem
- dejotājs cilvēks, kas dejo
- delveris cilvēks, kas delverējas
- manekens cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē)
- denuncētājs cilvēks, kas denuncē
- dezertieris cilvēks, kas dezertē (1)
- dezertieris cilvēks, kas dezertē (2)
- bramanis cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- galvinieks cilvēks, kas dod galvojumu
- padomdevējs cilvēks, kas dod kādam padomu
- asinsdonors cilvēks, kas dod savas asinis pārliešanai, donors (1)
- donors cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā
- rauguļnieks cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo
- promgājējs cilvēks, kas dodas projām; projāmgājējs
- projāmgājējs cilvēks, kas dodas projām; promgājējs
- ceļinieks cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā
- aizbraucējs cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā
- empīriķis cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata
- domātājs cilvēks, kas domā, veido spriedumus, secinājumus
- dresētājs cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem
- drošinātājs cilvēks, kas drošina (kādu)
- purkšis cilvēks, kas dusmojoties iebilst
- pēddzinis cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās)
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- pretīdzērājs cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu)
- ļāļa cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura
- dziedātājs cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī)
- rūcējs cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt
- mileniālis cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā
- piedzīvotājs cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī)
- aizsilietis cilvēks, kas dzīvo aiz meža
- aizpurvietis cilvēks, kas dzīvo aiz purva
- aizupietis cilvēks, kas dzīvo aiz upes
- suhars cilvēks, kas dzīvo ar citu vārdu
- ekspatriants cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks)
- dīkdienis cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists
- purvmalietis cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē
- purvmalnieks cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē
- kaimiņš cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu
- viņpagastnieks cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā
- gatavēdājs cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt
- ezermalnieks cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā
- vivērs cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās
- iedzīvotājs cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
- centrinieks cilvēks, kas dzīvo kādas teritorijas centrā
- krastinieks cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā
- krastmalnieks cilvēks, kas dzīvo krastā; krastinieks
- ķaupietis cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās
- askēts cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši
- rantjē cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.)
- nomaļnieks cilvēks, kas dzīvo nomalē
- ostmalnieks cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā
- aizezernieks cilvēks, kas dzīvo otrpus ezeram
- pārupietis cilvēks, kas dzīvo pārupē
- askēts cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem
- robežnieks cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā
- pirtinieks cilvēks, kas dzīvo pirtī
- viņgalietis cilvēks, kas dzīvo pretējā kādas teritorijas galā
- dūkņa cilvēks, kas dzīvo purvainā vietā un to apstrādā
- tuvumnieks cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas
- tuvēnietis cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks
- aizsedietis cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā
- pārsedietis cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā
- tālumnieks cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas
- tālinieks cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks
- piejūrietis cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras
- upmalietis cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā
- upmalnieks cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā
- ārnovadnieks cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā
- ārpagastnieks cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā
- citnovadnieks cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā novadā
- citpagastnieks cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā pagastā
- laikabiedrs cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu)
- siltzemnieks cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu
- nelegālists cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs
- ecētājs cilvēks, kas ecē
- federētājs cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām
- pederētājs cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām
- ēdējs cilvēks, kas ēd
- kanibāls cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu; cilvēkēdājs (2)
- šļema cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena
- šļemozis cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz
- ēdājs cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku
- čāpste cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina
- plesniķis cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met
- nagotājs cilvēks, kas enerģiski, intensīvi strādā; enerģisks strādnieks
- ērmeklis cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas
- čudaks cilvēks, kas ērmojas, joko
- falsifikators cilvēks, kas falsificē (1)
- falsifikators cilvēks, kas falsificē (2)
- gādnieks cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu); apgādnieks
- gans cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus
- pieguļnieks cilvēks, kas gana zirgus pieguļā
- guļņa cilvēks, kas gandrīz pastāvīgi guļ
- gauša cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta
- taisītājs cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu)
- brūveris cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu
- darītājs cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu
- virēja cilvēks, kas gatavo ēdienu
- virtuvene cilvēks, kas gatavo ēdienu; virēja
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus
- sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces
- sviestkūlējs cilvēks, kas gatavo sviestu
- sviestmeistars cilvēks, kas gatavo sviestu
- radiodiversants cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio
- adjunkts cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā
- kondotjers cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts
- loska cilvēks, kas gausi iet jeb loskā
- klemperis cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā
- klempermanis cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā
- gausdienis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas
- gardienis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis
- gausulis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis
- glūņa cilvēks, kas glūn (2)
- glūnētājs cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa
- ļebiņš cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā
- bruņinieks cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti
- kasējs cilvēks, kas grābj sienu
- kasītājs cilvēks, kas grābj sienu
- godenis cilvēks, kas grib būt cienījams
- postulants cilvēks, kas grib iestāties klosterī
- gribētājs cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt
- griezējs cilvēks, kas griež kādu mašīnu
- kalvinieks cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu
- līdzāsgulētājs cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu
- slāponis cilvēks, kas guļ ciešā miegā
- slāpons cilvēks, kas guļ ciešā miegā
- gulētājs cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
- mīžka cilvēks, kas guļasvietā urinē
- haļavščiks cilvēks, kas gūst labumu uz citu rēķina
- piziķis cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā
- porbiksis cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs
- domino cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā
- ģībulis cilvēks, kas ģībst
- hipnotizētājs cilvēks, kas hipnotizē
- ideālists cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs
- pretīrunātājs cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
- iebraucējs cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes
- ieceļotājs cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes
- mazumpircējs cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam
- praktikants cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības
- laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
- autodidakts cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā
- ieliktenis cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
- maišelnieks cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu
- izpildītājs cilvēks, kas ieraksta visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
- apmeklētājs cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku
- rutinieris cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno
- vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
- interpelants cilvēks, kas iesniedz interpelāciju
- stumpāns cilvēks, kas iet gorīdamies
- gājējs cilvēks, kas iet kājām
- kājāmgājējs cilvēks, kas iet kājām; gājējs
- kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs
- garāmgājējs cilvēks, kas iet kam garām
- iekšāgājējs cilvēks, kas iet kur iekšā
- ķekatnieks cilvēks, kas iet ķekatās 1
- tentaris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties
- tenteris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris
- ļēpainis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
- ļēpucis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
- loipata cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
- ļēpis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis
- raugulis cilvēks, kas iet raudzībās
- tripins cilvēks, kas iet sīkiem soļiem
- klemberis cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams
- klamzaks cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni
- ķeņķeris cilvēks, kas iet streipuļodams, grīļodamies
- durinis cilvēks, kas iet, noliecis galvu
- gājējs cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi)
- gvards cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā
- pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u. tml.
- sienenieks cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs
- sieninieks cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs
- sienotājs cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs
- zakoņņiks cilvēks, kas ievēro kriminālās pasaules likumus, paražas
- sātībnieks cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām
- ilgguļa cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas
- veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
- zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā
- ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
- grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- telemāns cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā
- improvizators cilvēks, kas improvizē (1); cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1); improvizētājs
- inspirators cilvēks, kas inspirē (1); iedvesmotājs; arī musinātājs
- hakeris cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2)
- pašdarbnieks cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- nekama cilvēks, kas internetā izliekas par pretējā dzimuma pārstāvi
- iereibis cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem
- pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
- medaļnieks cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu
- ordeņnesējs cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni
- apcietinātais cilvēks, kas ir apcietināts
- tehniķis cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
- vēderrunātājs cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi
- arestētais cilvēks, kas ir arestēts
- kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
- rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
- rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
- brīvlaistais cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām
- mnemonists cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību
- bijušais cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- sabiedrotais cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai
- pusamatnieks cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu
- pusanalfabēts cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt
- priekštecis cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina
- priekšgājējs cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2)
- pārbēdzējs cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai
- līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
- novadnieks cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā
- pārnovadnieks cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā
- vienpagastnieks cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā
- vecs cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola
- sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos)
- mīkstčaulis cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks
- ačka cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus
- triumfators cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā
- baltsvārcis cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos
- slavenība cilvēks, kas ir ieguvis slavu, ir zināms plašam cilvēku lokam
- izredzētais cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem)
- ievainotais cilvēks, kas ir ievainots
- internētais cilvēks, kas ir internēts
- baideklis cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
- baidekls cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
- noziedznieks cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1)
- slepkava cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību
- šausmonis cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu
- netiklis cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis
- izredzētais cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri
- nākamais cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
- ticīgs cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis
- liecinieks cilvēks, kas ir klāt notikumā
- bāva cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies
- karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs
- krāpnieks cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē)
- mežrūpnieks cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists
- pirtinieks cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī
- pirtnieks cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī
- nelaimīgs cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā
- nomirušais cilvēks, kas ir nomiris
- kritušais cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā
- opozicionārs cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu
- moceklis cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam
- ienācējs cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes
- malacis cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu
- dzimtcilvēks cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa
- zemnieks cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa; dzimtcilvēks
- prozelīts cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem
- saderināt cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
- saderināts cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
- darbinieks cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē
- kristītais cilvēks, kas ir saņēmis kristības sakramentu
- pieaudzis cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu
- virsotne cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē)
- trimdinieks cilvēks, kas ir sodīts ar [trimdu]{s:2613}; cilvēks, kas dzīvo [trimdā]{s:2613}
- neofīts cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku
- īrnieks cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas
- ciniķis cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks
- zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
- varonis cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
- celočņiks cilvēks, kas izcieš sodu par izvarošanu
- politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību
- abortmahers cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas
- degazators cilvēks, kas izdara degazāciju, degazētājs
- diversants cilvēks, kas izdara diversiju
- eksperimentētājs cilvēks, kas izdara eksperimentu (1)
- eksperimentētājs cilvēks, kas izdara eksperimentu (2)
- vaininieks cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
- vainīgs cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
- briesmonis cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
- butlegers cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists
- homoseksuālis cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem
- homoseksuālists cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem
- pielūdzējs cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību
- pontorezs cilvēks, kas izliekas
- pontovila cilvēks, kas izliekas
- čorts cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu
- pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav
- rogaķiks cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei
- augurs cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi
- bakšķi cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj
- izlūks cilvēks, kas izlūko (1)
- vietraudzis cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- nešļavnieks cilvēks, kas iznēsā nešļavas (2)
- kritušais eņģelis cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās
- kamikadze cilvēks, kas izpilda cita gribu
- luņs cilvēks, kas izpilda citu pavēles
- bende cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina
- šavka cilvēks, kas izpilda netīru darbu
- baumu birojs cilvēks, kas izplata baumas
- mēlnesis cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
- pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- nelaimīgs cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu
- rieboņa cilvēks, kas izraisa riebumu
- mīla cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
- mīlestība cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
- sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
- spriedējs cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko)
- izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
- izsmieklinis cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi
- glūņa cilvēks, kas izspiego, izseko
- disertants cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to
- stratēģis cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3)
- taktiķis cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3)
- šķīrējtiesnesis cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu
- kamikadze cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību
- bļodlaiža cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību
- redzētājs cilvēks, kas iztēlē veido redzes tēlus (sapņus, vīzijas)
- rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
- frej-freja cilvēks, kas izturas lepni
- mieramika cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs
- leitēns cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis
- noziedznieks cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
- necilvēks cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3)
- ķēms cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi
- dulburis cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas
- dulburs cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas
- nelga cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi
- nelabvēlis cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi
- neprātīgs cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem
- neprātis cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem
- baltrocis cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists
- miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm
- antivakseris cilvēks, kas izvairās no vakcinēšanas un iebilst pret to
- mīkstrocis cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt
- novators cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus
- jātnieks cilvēks, kas jāj
- dezorganizators cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju
- karsējs cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to)
- līdzjutējs cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam)
- puskokalēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
- puskoklēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs
- viņējs cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs)
- tuvcilvēks cilvēks, kas kādam ir tuvs (6); arī tuvākais
- pavadonis cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1)
- privātskolotājs cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu)
- apmelotājs cilvēks, kas kādu apmelo
- emigrants cilvēks, kas kādu iemeslu dēļ izceļo vai ir izceļojis uz citu valsti
- mācītājs cilvēks, kas kādu māca, pamāca
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto
- baksts cilvēks, kas kādu rīko, mudina, komandē
- strīkers cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu
- melomāns cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku
- aspirants cilvēks, kas kandidē uz kādu vietu
- eksternis cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā
- advokāts cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju
- strāpētājs cilvēks, kas kastrē sivēnus
- cīkstonis cilvēks, kas kaujas, cīkstas
- apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
- podsadčiks cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši
- mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
- ķērceklis cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs
- vāķeris cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem
- demonstrators cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē
- klaidonis cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
- vanderzellis cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt
- klājējs cilvēks, kas klāj (ko)
- flīzētājs cilvēks, kas klāj flīzes
- klājējs cilvēks, kas klāj uz zemes izmērcētos linus
- klausītājs cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu)
- bļauka cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas
- kliedzējs cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt
- vēkšis cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud
- ņauga cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā
- nerrs cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo
- patriots cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā
- skolnieks cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda)
- partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
- merkantilists cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma
- savvaļnieks cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu
- mērnieks cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā)
- mantinieks cilvēks, kas ko manto (2)
- mantinieks cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis
- nezinis cilvēks, kas ko nezina, neizprot
- pretimņēmējs cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī
- pretīņēmējs cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī
- jēmājs cilvēks, kas ko ņem, arī novāc
- ņēmājs cilvēks, kas ko ņem, novāc
- vezminieks cilvēks, kas ko pārvadā, transportē vezumā; vezumnieks
- pratējs cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē)
- ļurka cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
- atkalpārdevējs cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk
- akalpārdevējs cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs
- pašdarbnieks cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
- biblioklasts cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas
- kombinators cilvēks, kas kombinē (1)
- kombinators cilvēks, kas kombinē (2)
- komentētājs cilvēks, kas komentē (1); komentāru autors
- komentētājs cilvēks, kas komentē (2)
- komentators cilvēks, kas komentē (2); komentētājs (1)
- kontrolieris cilvēks, kas kontrolē (1)
- putnkopējs cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis
- svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4)
- aitkopējs cilvēks, kas kopj aitas; aitkopis
- cūkkopējs cilvēks, kas kopj cūkas
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
- zvērkopējs cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis
- kovbojs cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos)
- lopkopējs cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis
- pīļkopējs cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis
- puķkopējs cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis
- teļkopis cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs
- teļkopējs cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis
- govkopis cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists
- kazkopis cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists
- zirgkopējs cilvēks, kas kopj zirgus; arī zirgkopis
- zivkopējs cilvēks, kas kopj zivis; arī zivkopis
- zoskopējs cilvēks, kas kopj zosis; arī zoskopis
- krākoņa cilvēks, kas krāc
- Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav
- kritiķis cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu
- kruknis cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž
- kūdītājs cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību
- devējs cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus
- atrausējs cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas)
- nesējs cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē
- kūlējs cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas
- ugunskūrējs cilvēks, kas kur uguni
- pirtskuris cilvēks, kas kurina pirts krāsni
- rijkuris cilvēks, kas kurina rijas krāsni
- vēžotājs cilvēks, kas ķer vēžus
- kruisteklis cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā
- psihologs cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus
- lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
- svarinieks cilvēks, kas labo svarus
- devējs cilvēks, kas labprāt dod ko savu; kas labprāt dalās ar citiem
- vergs cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- gāneklis cilvēks, kas lamājas un lādas
- gānīklis cilvēks, kas lamājas un lādas; gāneklis
- lasītājs cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.)
- priekšālasītājs cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā
- diktors cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu
- koreferents cilvēks, kas lasa koreferātu
- starptautnieks cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus
- lektors cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu
- laulabnieks cilvēks, kas laulājas
- laupītājs cilvēks, kas laupa 1 (1)
- parašutists cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs
- gramža cilvēks, kas lēni, gausi ēd
- čāpītis cilvēks, kas lēni, neveikli iet
- ļekainis cilvēks, kas lēni, neveikli iet
- deideris cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo
- denderis cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo
- čoča cilvēks, kas lēni, neveikli kustas
- bedekls cilvēks, kas lēni, tūļīgi strādā
- raglicējs cilvēks, kas liek bankas, nolaiž asinis
- dirsālīdējs cilvēks, kas liekuļo un pazemīgi izpatīk citiem
- pielīdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs
- līdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs
- lielībnieks cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties
- glūža cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot
- spaiseris cilvēks, kas lieto spaisu
- lūris cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti
- iztapoņa cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt
- izēdājs cilvēks, kas ļoti daudz ēd
- celmlauzis cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu
- rīļa cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer
- rīma cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs
- roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
- aizbildnis cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses
- neticīgais cilvēks, kas ļoti šaubās (par ko)
- pirmkursnieks cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā
- klausītājs cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā)
- aspirants cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.)
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- klātnieks cilvēks, kas mācās klātienē (3)
- kursants cilvēks, kas mācās kursos
- otrkursnieks cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā
- neklātnieks cilvēks, kas mācās neklātienē
- vakarskolnieks cilvēks, kas mācās vakarskola
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- čanga cilvēks, kas maisa ēdienu (ēdot no kopējā katla)
- žaba cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās
- žāba cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās
- liķins cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties
- liķis cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins
- apsēklātājs cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus
- spraisls cilvēks, kas māksloti izturas
- makšķernieks cilvēks, kas makšķerē
- krāpnieks cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu
- krāpnieks cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu
- ķirlis cilvēks, kas manīgs uz zivīm
- manipulators cilvēks, kas manipulē
- marķieris cilvēks, kas marķē (2)
- sīkēdājs cilvēks, kas maz ēd
- kazaks cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt
- mazgātājs cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}
- piepalīgs cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus
- kveksis cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus
- nagpalaidējs cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām
- kaņģermanis cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus
- pūtelis cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties
- lonturis cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis
- skaisteklis cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties
- ķocka cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko)
- bolacis cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis
- bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
- karčaunieks cilvēks, kas mēdz citus izrīkot
- čanksts cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties
- sadancotājs cilvēks, kas mēdz daudz dejot
- saēdājs cilvēks, kas mēdz daudz ēst
- saballētājs cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām
- sagājējs cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem
- prātvēders cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks
- sarunātājs cilvēks, kas mēdz daudz runāt
- žagata cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot)
- tukšķesele cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
- tukštabaka cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu
- vāreklis cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt
- vējgrabis cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu
- sabraucējs cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt
- sagulētājs cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt
- strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
- svilpmanis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot
- mieglācis cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
- miegmice cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
- miegpūznis cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
- izpērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
- sapērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
- gremzis cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt
- zobgalis cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties
- gramstīklis cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības
- šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
- sofists cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus
- jaukteve cilvēks, kas mēdz izplatīt baumas
- smējējs cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis
- kauslis cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa
- šļunduris cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis
- daudzeklis cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis
- dauzeklis cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis
- tikumnieks cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt
- sakliedzējs cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt
- skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt
- duderis cilvēks, kas mēdz lēkāt
- dūderis cilvēks, kas mēdz lēkāt
- iemetājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
- iemetējs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
- sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
- morālists cilvēks, kas mēdz moralizēt
- āzēklis cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus
- dētuvnieks cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt
- dirbelis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
- dirbins cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
- dirbulis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
- žaburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis
- žeburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis
- rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties
- ņirga cilvēks, kas mēdz ņirgāties
- bikstīklis cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt
- sprediķotājs cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi
- mandrāžists cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties
- miskastnieks cilvēks, kas mēdz pārmeklēt atkritumu tvertnes
- rūcējs cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī
- plošņa cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- grabulis cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa
- muldonis cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
- niekvalodis cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs
- maiseklis cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās
- duderis cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi
- dūderis cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi
- brēka cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties
- pīlīšpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
- santiņpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
- jauceklis cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus
- jaukteklis cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis
- naktsputns cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs
- nagpalaidējs cilvēks, kas mēdz zagt
- bretērs cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties
- izlīdzējs cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem
- aprēķinātājs cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa
- mēzājs cilvēks, kas mēž kūtsmēslus
- mežinieks cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā
- migrants cilvēks, kas migrē
- mīļotājs cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu)
- žampa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
- žompa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
- kiška cilvēks, kas mīl daudz ēst
- šņapstiņš cilvēks, kas mīl iedzert
- grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa
- patriots cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā
- bojāgājušais cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u. tml.
- mirējs cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst
- mistifikators cilvēks, kas mistificē (2)
- pakutnieks cilvēks, kas mokās, cieš
- liecinieks cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas
- tulks cilvēks, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos
- reperis cilvēks, kas muzicē repa stilā, repotājs
- pakaļnācējs cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē
- pretimnācējs cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā
- nācējs cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi)
- kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām
- nācējs cilvēks, kas nāk kājām
- pakaļānācējs cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda
- pakaļnācējs cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda
- sekotājs cilvēks, kas nākamais stājas kādā amatā
- nebrālis cilvēks, kas nav (kādam) brālis
- nerads cilvēks, kas nav (kādam) radinieks
- ģemberis cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas
- bezpartejisks cilvēks, kas nav kādas partijas biedrs
- antikrists cilvēks, kas nav kristīts un netic dievam
- nekungs cilvēks, kas nav kungs
- dumpinieks cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu
- nerezidents cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās vietas, valsts iedzīvotājs
- profāns cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu
- savrupnieks cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem)
- vienpatis cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats
- nespeciālists cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē)
- ārzemnieks cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī
- abaris cilvēks, kas nav uzticams darbā
- biezmizis cilvēks, kas ne par ko neuztraucs
- murga cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks
- murgs cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks
- nemiernieks cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu
- mēmis cilvēks, kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā
- mednieks cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko)
- pozorņiks cilvēks, kas neattaisno uztocību
- nedzērājs cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks
- atturībnieks cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs
- neticīgs cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam)
- disidents cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam
- adnaličniks cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā
- demons cilvēks, kas nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu
- kurls cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird
- puscilvēks cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi
- blēdis cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu
- nekriškāns cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam
- bezdievis cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas
- grēcinieks cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi
- ļēļāks cilvēks, kas nejauki dzied
- tūrists cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā
- laidāks cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē
- svešs cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks
- šķītūzis cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm
- blūzga cilvēks, kas nekārtīgi strādā un ir nekārtīgs
- čomma cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd
- tumans cilvēks, kas neko nesaprot
- čainiks cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem
- čaiņiks cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem
- soloha cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt
- formālists cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus
- doktrinārs cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību
- narkokurjers cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas
- videopirāts cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus
- kleķeris cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso)
- pindzelmanis cilvēks, kas nemākulīgi glezno
- šeiplis cilvēks, kas nemākulīgi strādā
- smērmanis cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta
- žeiris cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
- ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
- miroņpirdinātājs cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem
- gubšķis cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra
- labģeris cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams
- klaberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
- kleberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
- iznirelis cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli
- krāsains cilvēks, kas nepieder pie baltās rases
- disidents cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst
- ļargata cilvēks, kas nepieklājīgi runā
- ļergata cilvēks, kas nepieklājīgi runā
- fufližņiks cilvēks, kas nepilda solīto
- nepratējs cilvēks, kas neprot (ko darīt)
- paskrebelis cilvēks, kas neprot labi rakstīt
- lasītnepratējs cilvēks, kas neprot lasīt 1(1)
- ēmulis cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs
- peldētnepratējs cilvēks, kas neprot peldēt
- rakstītnepratējs cilvēks, kas neprot rakstīt (1)
- nezinātnieks cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs
- mironis cilvēks, kas nereaģē uz vidi
- sendvičs cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras
- promots cilvēks, kas nesamaksā paspēlēto parādu
- sunduks cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- gračs cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku
- vaņoks cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar zagļiem
- pusciemiņš cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā
- svepstētājs cilvēks, kas neskaidri runā, svepst
- svepstiķis cilvēks, kas neskaidri runā, svepst
- memurs cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā
- bebele cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- bebelis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- murmulis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- penteris cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa
- murkšis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
- murkšķis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
- muršķis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
- bolderis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā
- bulduris cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā
- marasmatiķis cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2)
- rotaļlieta cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai
- nabags cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā
- voits cilvēks, kas nestrādā
- ļenderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā
- planderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- ploderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
- nestrādnieks cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt
- lozeris cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes
- neticīgais cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists
- bezdievis cilvēks, kas netic dievam; arī ateists
- kaikars cilvēks, kas netiek līdzii otram ne darbos, ne iešanā
- čurums cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu
- špurkstuliņš cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo
- meimuris cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet
- čapainis cilvēks, kas neveikli iet, čāpo
- čāpiņš cilvēks, kas neveikli iet, čāpo
- čapa cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs)
- čuiba cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks
- kroplis cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
- šļabers cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos
- šļambāns cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem
- perhs cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- pes cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- pess cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- izdzinējs cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā
- bende cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu
- mizantrops cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem
- līkstenieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti
- līkstinieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- līkstnieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- bāška cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast
- diletants cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta
- deģis cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu
- mijējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu)
- pārpircējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks
- pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību
- stenogrāfists cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt
- stenotipists cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt
- vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
- darvdeģis cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis
- mietnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu
- gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
- dīriķis cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem)
- afērists cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis
- aitkopis cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists
- aizzīmētājs cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu
- akumulatorists cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem
- akvalangists cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu
- alķīmiķis cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju
- aldaris cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu
- apavnieks cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks
- astrologs cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju
- augkopis cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību
- augļkopis cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists
- augļotājs cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu
- audējs cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists
- autotūrists cilvēks, kas nodarbojas ar autotūrismu
- aukle cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu
- biškopis cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists
- briežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists
- burvis cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu
- žinātājs cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu
- cepurniece cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu
- cepurnieks cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu
- ormanis cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos
- važonis cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis
- spēkavīrs cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku
- cūkkopis cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists
- daiļamatnieks cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību
- dārzeņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists
- dārzkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists
- daunhilists cilvēks, kas nodarbojas ar daunhilu
- sīkumtirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību
- vīndedzis cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu)
- vērpējs cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists
- dīķkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1)
- dirātājs cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu
- dravnieks cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1)
- ķērājs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu
- ķērējs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu
- kāvējs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu
- faleristiķis cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku
- feļetonists cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors
- filatēlists cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju
- filofoniķis cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju
- filokartists cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju
- filumēnists cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju
- florists cilvēks, kas nodarbojas ar floristiku
- fotoamatieris cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs
- miesnieks cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs
- grāmatsējējs cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists
- pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu
- grāvracis cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu
- hiromants cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju
- intrigants cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām
- uzpircējs cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu
- teorētiķis cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi
- amatnieks cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1)
- kapracis cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu
- kazuists cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2)
- klasifikators cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju
- kompilators cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors
- kontrabandists cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu
- šmugleris cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists
- korumpants cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju
- koruptants cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai
- jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts
- kultūrists cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu
- laukkopis cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists
- ramčs cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu
- rāmeklis cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs
- rāmičs cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs
- linkopis cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists
- lopkopis cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists
- mags cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks
- mahinators cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām
- mājamatnieks cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1)
- mājamatnieks cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2)
- mašīnrakstītājs cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu
- kalējs cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists
- mežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists
- tanatologs cilvēks, kas nodarbojas ar nāves cēloņu pētīšanu
- sīktirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību
- malumednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks
- malumakšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks
- maluzvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks
- novadpētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību
- nūjotājs cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu
- numerologs cilvēks, kas nodarbojas ar numeroloģiju
- ogļdeģis cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai
- parapsihologs cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju
- flagelants cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu
- pīļkopis cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists
- lieltirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību
- plostnieks cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu
- pļavkopis cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists
- kolportieris cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem
- dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu
- dziedonis cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu
- vokālists cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis
- puķkopis cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists
- pūšļotājs cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu
- putnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists
- radioamatieris cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu
- radiopirāts cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu
- radiosportists cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu
- reklāmists cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi
- riebējs cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs
- rīskopis cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists
- rokdarbniece cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1); rokdarbu speciālists
- rožkopis cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists
- sakņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists
- sēklkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists
- sierrūpnieks cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists
- sīkražotājs cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu
- spekulants cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju (1)
- speleotūrists cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu
- spiegs cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks
- jahtsmenis cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs
- jahtsmens cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs
- sumists cilvēks, kas nodarbojas ar sumo cīņu
- suņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists
- svešvalodnieks cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu
- dziednieks cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu
- veikalnieks cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem
- tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces
- tirgonis cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs
- truškopis cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists
- ūdensnesējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs
- ūdensvedējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni
- ūdenstūrists cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- vārdotājs cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs
- veikbordists cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu
- veikers cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu; veikbordists
- velotūrists cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā
- vējdēlists cilvēks, kas nodarbojas ar vindsērfingu, sērfotājs
- vīnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists
- virpotājs cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu
- vistkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists
- zeltracis cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks
- zemracis cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem; arī grāvracis
- zemkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists
- zīdkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists
- zīlnieks cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu
- zirgkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists
- zivkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists
- zoskopis cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists
- zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists
- zvērkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists
- spēlmanis cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli
- polītikāns cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā
- onānists cilvēks, kas nododas onānijai
- vēstnesis cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis
- ziņnesis cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis
- uhars cilvēks, kas noklausās
- gūsteknis cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1)
- renegāts cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem
- rentnieks cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību
- heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā
- līnijnieks cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu
- izpalīgs cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai
- laulājams cilvēks, kas noslēdz laulību
- karpeļlasītājs cilvēks, kas novāc kartupeļus
- kartupeļlasītājs cilvēks, kas novāc kartupeļus
- novērotājs cilvēks, kas novēro, kam ir labas novērošanas spējas
- rējējs cilvēks, kas ņirgājas par kādu, izzobo kādu
- irķis cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko)
- irska cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko)
- iesniedzējs cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.)
- ogotājs cilvēks, kas ogo
- okšķeris cilvēks, kas okšķerē
- vadītājs cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to
- pledekls cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis
- pledeksnis cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis
- naktsaukle cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē
- dienderis cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai
- pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
- diktators cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai
- palīgs cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu
- patvērums cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj; glābiņš, atbalsts
- adepts cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos
- pamudinātājs cilvēks, kas pamudina, ierosina
- vadītājs cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.
- truļļa cilvēks, kas par daudz ēd un dzer
- takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem
- ratiņstūmējs cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko
- bandžalis cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs
- bandžolis cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs
- bandžulis cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs
- darbaholiķis cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis"
- risaks cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet
- īgņa cilvēks, kas parasti ir īgns
- nagcepure cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu
- pārceļotājs cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu
- dušeļnieks cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
- supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām
- modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
- atkritējs cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
- velorikša cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem
- orators cilvēks, kas pārvalda runas mākslu
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- braucējs cilvēks, kas pārvietojas ar transportlīdzekli
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus
- sekotājs cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko)
- baļnieks cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas
- darbvedis cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1)
- rijnieks cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris
- dārznieks cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists
- polihistors cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu
- konformists cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām
- līrlūris cilvēks, kas paslepus skatās, glūn
- mureklis cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā
- krecelis cilvēks, kas pastāvīgi klepo, kāsē
- didaktiķis cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi)
- čiebulis cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību
- kverulants cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs
- žūpa cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus
- apdzīvotājs cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.)
- prostitūta cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- aculiecinieks cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis
- selfmēdmens cilvēks, kas pats sev izlauzis ceļu dzīvē
- pašmoceklis cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām
- skvoters cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā)
- individuālists cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības
- pļāpa cilvēks, kas pauž ko slēpjamu
- nemiernieks cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu
- šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
- atpūtnieks cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
- vasarnieks cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.)
- miesassargs cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību
- nevīža cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
- haltūrists cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā
- atraitnis cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies
- ģīmbrālis cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam
- vaigbrālis cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam
- pusmežonis cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim
- respondents cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju
- otrinieks cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu
- ņergāns cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
- ņergava cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
- ņergavs cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
- ņeršķis cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
- šņērglis cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
- brāķētājs cilvēks, kas peļ, noniecina (ko)
- pērājs cilvēks, kas peras pirtī
- pirtinieks cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī
- pircējs cilvēks, kas pērk (ko)
- diktors cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus
- vēlētājs cilvēks, kas piedalās [vēlēšanās]{s:1823}
- avantūrists cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs
- ballenieks cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks
- ballnieks cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks
- bērinieks cilvēks, kas piedalās bērēs
- cīnītājs cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku
- dievgaldnieks cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā
- disputants cilvēks, kas piedalās disputā
- karotājs cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs
- kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī
- aplātnieks cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2))
- kaujinieks cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks
- konkursants cilvēks, kas piedalās konkursā (1)
- pārkāsnieks cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās
- piketētājs cilvēks, kas piedalās piketā
- polemiķis cilvēks, kas piedalās polemikā
- polemists cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis
- rotaļnieks cilvēks, kas piedalās rotaļā; rotaļas dalībnieks
- sarunbiedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs
- tūrists cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā
- aristokrāts cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1)
- buržujs cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas
- neticīgs cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas
- bušmeņi cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm
- zulusi cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm
- kolonists cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2)
- neformālis cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
- proletārietis cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks
- sīkburžujs cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas
- sīkgruntnieks cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības
- sīkzemnieks cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības
- pārijs cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām
- patricietis cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2)
- apgādnieks cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks
- populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs
- piekritējs cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to)
- sātanists cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu
- pienesējs cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa
- aģitators cilvēks, kas pierunā, pārliecina
- viltvārdis cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku
- kaklakungs cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs
- izsūtītais cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā)
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- darbinieks cilvēks, kas pilda klaušas
- klaušinieks cilvēks, kas pilda klaušas
- darbenieks cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks
- bidlo cilvēks, kas pilda pavēles bez ierunām
- šķūtnieks cilvēks, kas pilda šķūtis
- transseksuālists cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā
- nihilists cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu
- fanātiķis cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām
- invalīds cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ)
- pīpētājs cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs
- pirmapguvējs cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst
- pirmatklājējs cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko)
- pirmsācējs cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu
- pirmatklājējs cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu
- pirmgājējs cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu
- svētdienaspērājs cilvēks, kas pirtī peras vieglā siltumā
- ļermaka cilvēks, kas pļāpā, (daudz) runā
- pļāvējs cilvēks, kas pļauj
- pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
- popularizētājs cilvēks, kas popularizē (1)
- popularizators cilvēks, kas popularizē (1); popularizētājs (1)
- popularizētājs cilvēks, kas popularizē (2)
- popularizators cilvēks, kas popularizē (2); popularizētājs (2)
- vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
- pretendents cilvēks, kas pretendē (uz ko)
- pretestībnieks cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam)
- baklans cilvēks, kas problēmas risina ar dūres palīdzību
- rakstnieks cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu
- propagandētājs cilvēks, kas propagandē (ko)
- rakstpratējs cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1)
- rakstītpratējs cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs
- poliglots cilvēks, kas prot daudzas valodas
- esperantists cilvēks, kas prot esperanto
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas
- lasītpratējs cilvēks, kas prot lasīt 1 (1)
- rīkstnieks cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem
- koluns cilvēks, kas prot panākt atzīšanos
- peldētpratējs cilvēks, kas prot peldēt
- glumīzers cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.)
- provokators cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1)
- oponents cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju)
- šautējs cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
- ceļvedis cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem)
- ģenerators cilvēks, kas rada jaunas idejas u. tml.
- jaunradītājs cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības
- kārneklis cilvēks, kas rada nekārtību, rakņājas
- rakstinieks cilvēks, kas raksta (ar grūtībām, pūlēm)
- protokolētājs cilvēks, kas raksta protokolu (1)
- protokolists cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1)
- tulkotājs cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts
- blatņiks cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos
- lasītājs cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.)
- rakstītājs cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam)
- renteskungs cilvēks, kas rentē muižu
- ballētājs cilvēks, kas rīko balles 1; arī piedalās ballēs 1
- dauzoņa cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis
- robots cilvēks, kas rīkojas mehāniski, bez domāšanas
- grēcinieks cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām
- grēkpagale cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā)
- noklīdusi avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu
- zababoņščiks cilvēks, kas rīkojas pēc tautas ticējumiem
- vējgrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis
- vējagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis
- gaisagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis
- sekotājs cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs
- aplamnieks cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam
- kasējs cilvēks, kas rok kartupeļus
- musinātājs cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks
- babalmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs
- babelis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
- babelmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
- gvelšķis cilvēks, kas runā aplamības
- bokšis cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- bokšķis cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- bokšs cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- bošķis cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- viršķis cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni
- čērkstele cilvēks, kas runā čērkstošā balsī
- mīkstmēlis cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks
- baltuns cilvēks, kas runā ko nepatiesu
- bļuzņa cilvēks, kas runā niekus, melš
- nuocierss cilvēks, kas runā par citu indīgi, ļauni
- čuinis cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā
- frankofons cilvēks, kas runā un raksta franču valodā
- dolburis cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas
- muldeklis cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu
- labais mājas gars cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās
- brāķis cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem
- sacensonis cilvēks, kas sacenšas; arī sacensību dalībnieks
- peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
- literāts cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists
- sūdzībkalis cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- kuruha cilvēks, kas sadarbojas ar policiju
- štemļara cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē
- sagādnieks cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko
- ubags cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1)
- apgādātājs cilvēks, kas sagādā, apgādā (1)
- cirtējs cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku
- mežcirtējs cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku
- sācējs cilvēks, kas sāk (kādu darbu)
- priekšāteicējs cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā
- muldoņa cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- pacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību
- onkopacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai
- pansionārs cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- enkurnieks cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.)
- pretīņēmājs cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi
- laureāts cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju)
- biksteklis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
- bikstis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
- strādnieks cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu
- notiesātais cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts
- tabētiķis cilvēks, kas saslimis ar tabesu
- mākslinieks cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē)
- pieaugušais cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks
- jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā
- melderis cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras)
- pragmatiķis cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses
- seksists cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu
- pirdeklis cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši
- paraugs cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme
- paraugcilvēks cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks
- durņa cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
- durnis cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
- erotokrāts cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem
- vanginīks cilvēks, kas senāk strādājis "pie kungiem"
- sēņotājs cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo
- sērferis cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- sērfists cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- varonis cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
- sēdētājs cilvēks, kas sēž
- pretimsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- pretīsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- līdzāssēdētājs cilvēks, kas sēž līdzās (kādam)
- sajējs cilvēks, kas sien kūļus, linu saujas
- ģermanofils cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai
- germanofils cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai
- stokers cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju
- osteoporotiķis cilvēks, kas sirgst ar osteoporozi
- sirinieks cilvēks, kas siro
- mednieks cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām; medību speciālists
- sportists cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu
- propagandists cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu
- sportsmenis cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodrabojas ar sportu
- bundzinieks cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē
- tulks cilvēks, kas skaidro, izprot (kā jēgu, nozīmi u. tml.)
- malkascirtējs cilvēks, kas skalda malku
- pirdējs cilvēks, kas skaļi izdala vēdera gāzes
- ļāļa cilvēks, kas skaļi runā
- vēpla cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā
- skatītājs cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu)
- slapstoņa cilvēks, kas slapstās
- slapsts cilvēks, kas slapstās
- bēglis cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu
- biezausis cilvēks, kas slikti dzird
- ačka cilvēks, kas slikti redz
- nepraša cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko)
- kleķermanis cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara
- nespējnieks cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus
- slimnieks cilvēks, kas slimo
- alāliķis cilvēks, kas slimo ar alāliju
- astmatiķis cilvēks, kas slimo ar astmu
- cukurslimnieks cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis
- epileptiķis cilvēks, kas slimo ar epilepsiju
- krītonis cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti
- hemofiliķis cilvēks, kas slimo ar hemofiliju
- histēriķis cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību
- šņupdeguns cilvēks, kas slimo ar iesnām
- ausnieks cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību
- plaušnieks cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi)
- plaužnieks cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks
- kleptomāns cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju
- kretīns cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1)
- maniaks cilvēks, kas slimo ar māniju (1)
- neirastēniķis cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks
- neiropāts cilvēks, kas slimo ar neiropātiju
- neirotiķis cilvēks, kas slimo ar neirozi
- paralītiķis cilvēks, kas slimo ar paralīzi
- paranoiķis cilvēks, kas slimo ar paranoju
- psihastēniķis cilvēks, kas slimo ar psihastēniju
- rahītiķis cilvēks, kas slimo ar rahītu
- reimatiķis cilvēks, kas slimo ar reimatismu
- shizofrēniķis cilvēks, kas slimo ar shizofrēniju
- sifilitiķis cilvēks, kas slimo ar sifilisu
- sirdsslimnieks cilvēks, kas slimo ar sirds slimību
- mēnessērdzīgs cilvēks, kas slimo ar somnambulismu
- somnambulis cilvēks, kas slimo ar somnambulismu
- spitālīgs cilvēks, kas slimo ar spitālību
- spitālis cilvēks, kas slimo ar spitālību
- šizofrēniķis cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju
- aucērumnieks cilvēks, kas slimo ar tuberkulozi
- herētiķis cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris
- slemperis cilvēks, kas smagi, neveikli iet
- klamsts cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet
- smaiļotājs cilvēks, kas smaiļo
- svētdienaspīpmanis cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz
- smēķētājs cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt
- informators cilvēks, kas sniedz informāciju; informētājs
- instruktors cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai
- labdaris cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops
- soģis cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko)
- sutočņiks cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm
- brīnumdaris cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
- brīnumdarītājs cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
- pareģis cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.)
- redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
- pravietis cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis
- gaišreģis cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast
- lidonis cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
- reālists cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko)
- akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
- Homo ludens cilvēks, kas spēlē
- muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
- kocnieks cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu
- spēlētājs cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks
- astinieks cilvēks, kas spiež trijbriža asti pie grunts
- pripis cilvēks, kas spiežas citu starpā
- spolētājs cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus
- plēsējs cilvēks, kas spridzina akmeņus
- boksts cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā
- bleņķeris cilvēks, kas staigā apkārt, slinko
- kūjenieks cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags
- dudulis cilvēks, kas staigā dudinādams
- duduris cilvēks, kas staigā dudinādams
- jukums cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā
- stormanis cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo
- veižuons cilvēks, kas staigā vīzēs
- klapcis cilvēks, kas staigājot rada troksni
- pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
- bumbiņpūtējs cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs
- godasargs cilvēks, kas stāv godasardzē
- strjomščiks cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības
- stažieris cilvēks, kas stažējas
- skrējējs cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
- dristīns cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu)
- buksirs cilvēks, kas stostās
- rausteklis cilvēks, kas stostās
- stosteklis cilvēks, kas stostās
- stostītājs cilvēks, kas stostās (1)
- stostiķis cilvēks, kas stostās; stosteklis
- amatnieks cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta
- akordstrādnieks cilvēks, kas strādā akorddarbu
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni
- pusproletārietis cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība
- buldozerists cilvēks, kas strādā ar buldozeru
- salmenieks cilvēks, kas strādā ar salmiem
- celtnieks cilvēks, kas strādā celtniecībā; celtniecības speciālists
- dienas strādnieks cilvēks, kas strādā dienas darbu
- bitenieks cilvēks, kas strādā dravā
- grāmatnieks cilvēks, kas strādā grāmatniecībā
- graudkopis cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists
- izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
- spalvaskātjājējs cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus
- transportdarbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transporta darbinieks
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks
- palīgs cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā
- kūdrinieks cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā
- lauksaimnieks cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists
- pusmājamatnieks cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus
- meliorators cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists
- pretnieks cilvēks, kas strādā pārī, kopā (ar kādu)
- dampinieks cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas (dampja)
- policists cilvēks, kas strādā policijā
- kalpotājs cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu
- streiklauzis cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu)
- ložkomoiņiks cilvēks, kas strādā virtuvē
- haltūrists cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu
- pelnītājs cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem
- ģeņģeris cilvēks, kas streipuļo
- streipelis cilvēks, kas streipuļo
- streipulis cilvēks, kas streipuļo
- denderis cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis
- klambāns cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies
- sāpulis cilvēks, kas sūdzas par visu; pārlieku jūtīgs
- kalvenieks cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt
- kalenieks cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt
- okstoņa cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā
- okstonis cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā
- svistuns cilvēks, kas svilpo
- šantāžists cilvēks, kas šantažē (kādu)
- aloksnis cilvēks, kas šaubās, maldās, kļūdās
- greizacis cilvēks, kas šķielē
- šķielacis cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ)
- viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, [višku]{s:2615}
- višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; [viškātājs]{s:2616}
- šļupstētājs cilvēks, kas šļupst
- šļupsts cilvēks, kas šļupst
- fatālists cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
- mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
- māžeklis cilvēks, kas tic māņiem, burvībām
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm
- kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās
- ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt
- konservators cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo
- negalis cilvēks, kas tiecas uz pārmērībām
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs
- pasažieris cilvēks, kas tiek vests ar [transportlīdzekli]{e:57028}
- atbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes)
- jaunpilsonis cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību
- jaunatbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis
- jaunbagātnieks cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņais cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņš cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē)
- jaunatnācējs cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies
- jauniesaukts cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā
- jaunkareivis cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi
- nomirušs cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- jaunlaulāts cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies
- asinssūcējs cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators
- Narciss cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī
- tipainis cilvēks, kas tipina
- tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
- juvelieris cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem
- kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu
- barošņiks cilvēks, kas tirgojas ar zirgiem
- tirdzinieks cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod
- pašnāvnieks cilvēks, kas tīši sevi nonāvē
- bimbals cilvēks, kas traucē, jauc, iemaisās
- maiseklis cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt
- zvalkšķis cilvēks, kas tukšu runā
- zvankšķis cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej
- turpinātājs cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2)
- sausoklis cilvēks, kas tuvu miršanai
- sandvičs cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus
- baksteklis cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus
- bakstīklis cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus
- sargs cilvēks, kas uzmana, novēro (ko)
- atbildētājs cilvēks, kas uzņemas atbildību
- bruņinieks cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams
- piejēmājs cilvēks, kas uzpērk, pieņem no iedzīvotājiem preces
- daiļlasītājs cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators
- daiļrunātājs cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs
- runātājs cilvēks, kas uzstājas ar runu (1)
- mannekens cilvēks, kas uzstājas un rīkojas kā mašīna, bez savas gribas
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai
- roners cilvēks, kas uztur dezertējušos jūrniekus vai arī pats tos aizvilina no kuģa un sagādā tiem vietas uz citiem kuģiem
- laktoveģetārietis cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
- mondēns cilvēks, kas uzturas, dzīvo sabiedrībā un seko modei
- estēts cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura
- dzirdētājs cilvēks, kas uztver skaņu
- kolekcionārs cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju
- kolektors cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus)
- lasītājs cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes
- tiesnesis cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus
- valdinieks cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību)
- aldaris cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā)
- automobilists cilvēks, kas vada automobili
- dievvārdnieks cilvēks, kas vada dievvārdus
- kombainieris cilvēks, kas vada kombainu (2)
- lidotājs cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots
- mopēdists cilvēks, kas vada mopēdu
- motociklists cilvēks, kas vada motociklu
- motorollerists cilvēks, kas vada motorolleru
- motovelosipēdists cilvēks, kas vada motovelosipēdu
- pajūdznieks cilvēks, kas vada pajūgu
- šovmenis cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
- planierists cilvēks, kas vada planieri
- pātarnieks cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks
- maršals cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības
- braucējs cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu)
- mehanizators cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā
- vīndaris cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu
- boss cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums
- administrators cilvēks, kas vada, rīko
- vagātājs cilvēks, kas vago
- vajātājs cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu
- mazpratējs cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks
- pastalnieks cilvēks, kas valkā pastalas
- makaris cilvēks, kas vandās
- aizmugure cilvēks, kas var palīdzēt; atbalsts
- visvaris cilvēks, kas var, spēj visu
- spaidītājs cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu)
- aizvestais cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais
- laivinieks cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu
- reorganizators cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju
- utilizators cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1)
- šeftinieks cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus
- šeptnieks cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus
- šeftmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
- šeptmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
- aizbildnis cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus
- apdarnieks cilvēks, kas veic apdari
- asenizators cilvēks, kas veic asenizācijas darbus
- kaskadieris cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās)
- bruģētājs cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus
- uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- mājražotājs cilvēks, kas veic darbu mājražošana
- mežstrādnieks cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu)
- dezinfektors cilvēks, kas veic dezinfekciju
- dežurants cilvēks, kas veic dežūru
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- krāvējs cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā)
- stratonauts cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā
- kosmonauts cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā; astronauts
- melnstrādnieks cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu
- plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis
- darbinieks cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
- politinformators cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības; politiskais informators
- racionalizators cilvēks, kas veic racionalizāciju
- emuārists cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris
- sabotieris cilvēks, kas veic sabotāžu
- sabotētājs cilvēks, kas veic sabotāžu; sabotieris
- līferants cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus
- līperants cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus
- saiņotājs cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā)
- sterilizētājs cilvēks, kas veic sterilizāciju (1)
- zvanītājs cilvēks, kas veic telefona zvanu
- ugunssargs cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu
- izpildītājs cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
- kuģotājs cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- dibinātājs cilvēks, kas veicot organizatoriskus pasākumus, (ko) rada, izveido
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- maketētājs cilvēks, kas veido iespieddarba maketu
- acapmānētājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
- acapmānītājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
- plānotājs cilvēks, kas veido plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai
- gudrinieks cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā
- gudrelis cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks
- makāns cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā
- šaudeklis cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks
- lidotgribētājs cilvēks, kas vēlas lidot
- birgotājs cilvēks, kas velk birzes
- biržotājs cilvēks, kas velk birzes
- naktskrēba cilvēks, kas vēlu iet gulēt
- naktskrība cilvēks, kas vēlu iet gulēt
- naktskālis cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
- vēlājs cilvēks, kas veļ (vadmalu, tūbu)
- kājlaiža cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu
- antiglobālists cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks
- antikomunists cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks
- antimilitārists cilvēks, kas vēršas pret militārismu un karu
- tiesnesis cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus
- vērtētājs cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti
- arpavātājs cilvēks, kas vētī labību ar vētījamo mašīnu
- versifikators cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs
- ambidekstrs cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis
- ambidektrs cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1)
- abrocis cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs
- emetrops cilvēks, kas vienlīdz skaidri redz tuvumā un tālumā
- kurnētājs cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā
- gaudulis cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks
- vipuļs cilvēks, kas vienmēr laimē kāršu spēlē
- zvīgulis cilvēks, kas vienmēr skaļi smejas
- šušars cilvēks, kas visiem pakalpo
- greizonis cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris
- greizons cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris; greizonis
- ačgārnis cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks
- pļuriņš cilvēks, kas visu dara steidzīgi un neapdomīgi
- haļava cilvēks, kas visu grib par velti
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora
- promots cilvēks, kas visu nodzēris
- smādētājs cilvēks, kas visu noniecina
- materiālists cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa
- pļipasts cilvēks, kas visur grib pielīst klāt
- faktotums cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu
- antilopa cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs
- jauceklis cilvēks, kas visur rada jucekli
- volontieris cilvēks, kas volontē
- gatarščiks cilvēks, kas zāģē ar gateri
- kokgāzējs cilvēks, kas zāģē, cērt kokus
- zāģeris cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi
- pernatij cilvēks, kas zaudējis cieņu
- pernatijs cilvēks, kas zaudējis cieņu
- čorts cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs
- mankurts cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes
- bruņinieks cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai
- kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm
- zīmētājs cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu
- konspirators cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes
- glemža cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst
- zaglis cilvēks, kas zog
- bridējs cilvēks, kas zvejo ar bridni
- bļitkotājs cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
- žaudētājs cilvēks, kas žāvē (gaļu, zivis)
- aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
- aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē
- jūdass cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus
- blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- šarlatāns cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks
- aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā
- robinsons cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats
- oponents cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko
- pilots cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli
- krievnieks cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
- censonis cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi
- vainīgs cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
- nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs)
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
- luteklis cilvēks, ko lutina, lolo
- mīlulis cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas
- mežonis cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks
- notespuļķis cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā
- hipohondriķis cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija
- paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi
- ķīlnieks cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi
- grebeņs cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu
- tradicionālists cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām
- nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
- āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
- rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors
- rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora
- smīkņa cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga
- setuks cilvēks, kura augums mazāks par vidējo
- miljonārs cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās)
- darbonis cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi
- pretinieks cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati
- tukšziedis cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa
- kagebešņiks cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku)
- kinodarbinieks cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu
- zambo cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis
- padsmitgadnieks cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
- hipomorfs cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot
- izdzimtenis cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks
- mājīpašnieks cilvēks, kura īpašumā ir māja
- miljardieris cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās)
- miljonārs cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās)
- multimiljardieris cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās)
- multimiljonārs cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās)
- negatīvists cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1)
- pagāns cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama
- savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
- nejēga cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga
- šķirtenis cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta
- ne dzīvotājs, ne mirējs cilvēks, kura materiālie līdzekļi tik tikko nodrošina eksistenci
- mežmalietis cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā
- rubrikators cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju
- audzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs
- laivinieks cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu
- prāmnieks cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi
- pārcēlājs cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi)
- iznēsātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu
- svērējs cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu
- nesējs cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu
- spridzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana
- kalpotājs cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām
- svērājs cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana
- izmēģinātājs cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana
- dialektiķis cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs
- kristīgs cilvēks, kura reliģija ir kristietība
- ačka cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks
- ļaunprātis cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna
- zemcilvēks cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība
- jēlnadzis cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma
- čavans cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu
- medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem)
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu
- novērotājs cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko)
- pārraugs cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko)
- signalizētājs cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1)
- signālists cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (2)
- ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām
- ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
- eklektiķis cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms
- krakeris cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas
- jauktenis cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām
- seniors cilvēks, kura vecums ir salīdzinoši liels, parasti domāts cilvēks pensijas vecumā
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu
- angloīrs cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā)
- skotoīrs cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā)
- mujaklis cilvēks, kuram darbs nesokas
- mujākls cilvēks, kuram darbs nesokas
- vaļascilvēks cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba
- labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās
- daltonists cilvēks, kuram ir daļējs krāsu aklums
- tukšziedis cilvēks, kuram nav pēcnācēju
- kūjenieks cilvēks, kuram nepiederēja zirgs un kurš pārvietojās kājām
- žļurka cilvēks, kuram nevar uzticēties
- siltummīlis cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi
- namīpašnieks cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks
- šovmenis cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus
- dvēsele cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība
- dārzenis cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē)
- pusčigāns cilvēks, kuram viens no vecākiem ir čigāns
- ubikvists cilvēks, kuram visur vienādi labi
- sirdsāķītis cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots
- indētājs cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana
- vācējs cilvēks, kurš (ko) vairo darba, pūļu rezultātā
- dzinējs cilvēks, kurš ar asu priekšmetu atbrīvo no apmatojuma, noskuj; tas, kura profesija ir matu vai bārdas skūšana
- garleņķis cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka
- lipiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu
- līpiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis
- cīņasbiedrs cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā
- cīņubiedrs cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā
- eksemplārs cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis
- dzinējs cilvēks, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- caurdirša cilvēks, kurš ar visu ir neapmierināts
- smidzins cilvēks, kurš ātri un izveicīgi kustās
- vācējs cilvēks, kurš bez mērķa krāj nevajadzīgus priekšmetus lielā daudzumā
- kerbelis cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus
- ķerbelis cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis
- priesteris cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi
- dzēsējs cilvēks, kurš dzēš uguni
- piedzīvotājs cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties
- deportēts cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas)
- lambārts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
- lambāts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
- lamburts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
- lamposts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas
- apdegulis cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve
- galznis cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties
- vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
- vācējs cilvēks, kurš meklējot, pētījot, iztaujājot iegūst (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veido (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu) kopumu
- brīvklausītājs cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus
- covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus
- frīstailists cilvēks, kurš nodarbojas ar frīstailu
- haidaivers cilvēks, kurš nodarbojas ar haidaivingu
- hiphopers cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas
- klifdaivers cilvēks, kurš nodarbojas ar klifdaivingu
- publicists cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs
- vuārists cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis
- žurnālists cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi
- dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
- vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
- afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā
- bohēmists cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu
- dūja cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags
- vācējs cilvēks, kurš prasa un saņem (maksājumus), arī aicina dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
- vācējs cilvēks, kurš raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūst, gādā (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūst, gādā (ražu)
- fizkultūrietis cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru
- blakussēdētājs cilvēks, kurš sēž kādam blakus
- pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
- ačkis cilvēks, kurš slikti redz
- ķurmulis cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām
- vācējs cilvēks, kurš uzmana, pieskata (bērnu)
- veganietis cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
- vegāns cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes
- lupatlasis cilvēks, kurš vāc atkritumus
- stāvenis cilvēks, kurš vairāk stāv nekā strādā
- rekreants cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā
- dzimumnoziedznieks cilvēks, kurš veicis dzimumnoziegumu
- strādātgribētājs cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu
- dublieris cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam)
- badadzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu
- apvainots cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots
- asinsradinieks cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība
- eksaminands cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu
- jauniesaucams cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā
- audzēknis cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis
- šopholiķis cilvēks, kuru pārņēmusi iepirkšanas mānija
- gavilnieks cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs
- gaviļnieks cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs
- biedrs cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku
- tu cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks
- teicējs cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem
- nezināms cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks
- aizbilstamais cilvēks, par kuru aizbilst
- aizbilstamais cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība (1)
- kāpēcītis cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus
- subjekts cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi
- sirdsmīļotais cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību
- mīļumiņš cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību
- iemīļotais cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas
- iemīļots cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta
- dārgumiņš cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību
- mīļš cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību
- simpātija cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību
- dārgs cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks
- kājpamesls cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši
- brālis cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata
- roka cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā
- pļuka cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja
- zibeņnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
- zibensnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
- homme cilvēks, vīrs
- homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu
- purns Cilvēks; persona
- gars Cilvēks; personība
- mens Cilvēks; vīrietis
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos
- otrais Cits (parasti cilvēks)
- glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu
- darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks
- rūķis Čakls, strādīgs cilvēks
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks
- ogatns Čakls, veikls (cilvēks)
- čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
- čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
- čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
- čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
- romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks"
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
- pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks
- paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts
- hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā
- cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas
- gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks
- zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
- naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks
- ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem
- vadība darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst
- šiveris Darbīgs cilvēks
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks
- strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
- strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
- pārbarot daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks
- poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais)
- karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
- karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
- luņs Degradējies cilvēks
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku
- cilvēciņš dem. --> cilvēks
- ķilvēķelis dem. --> cilvēks, nicinošā nozīmē
- denunciants Denuncētājs - cilvēks, kas denuncē
- kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
- kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
- sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks
- ticīgais Dievbijīgs cilvēks, reliģiozs
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks
- teantrops Dievs un cilvēks
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
- aizčākstējis diloņslims cilvēks
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks
- jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks
- šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks
- šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks
- šizis Dīvains, nenormāls cilvēks
- šizo Dīvains, nenormāls cilvēks
- divkosis Divkosīgs cilvēks
- jānuss Divkosīgs cilvēks
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
- sabarot dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to)
- dozimetrists Dozimetrijas speciālists; cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus
- draiska Draisks cilvēks; draiskulis (draiskule)
- skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks
- šķeternieks draiskulīgs cilvēks
- žeiska Draiskulīgs cilvēks
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks)
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks
- žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks
- pirška Draiskulīgs, gražīgs cilvēks
- zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis
- bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks
- bemberis Driskās ģērbies cilvēks
- čima Drosmīgs cilvēks
- drosminieks Drosmīgs cilvēks
- žgučij Drosmīgs cilvēks
- žgučijs Drosmīgs cilvēks
- drošinieks Drosmīgs cilvēks; drosminieks
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks
- stampa Drukns cilvēks
- stampals Drukns cilvēks
- stieblaks Drukns cilvēks
- tepča Drukns, lempīgs cilvēks
- repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks
- repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks
- stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks
- stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
- svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks
- drūmis Drūms cilvēks
- bāmūzis Dumjš cilvēks
- zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks
- mūma Dumjš, nerunīgs cilvēks
- mūmiķis Dumjš, nerunīgs cilvēks
- glūmza Dumjš, neveikls cilvēks
- du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks
- dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1
- dveselis Duselis; astma, astmatisks cilvēks
- erbulis Dusmās ātrs cilvēks
- rūss dusmīgs cilvēks
- dusmis Dusmīgs cilvēks
- eglīte Dusmīgs cilvēks
- perģelis Dusmīgs cilvēks
- pūslis Dusmīgs cilvēks
- sirsenis Dusmīgs cilvēks
- verveklis Dusmīgs cilvēks, burvis
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne
- būdelis Dusmīgs, dusmās iekaisis cilvēks
- dusmpūķis Dusmīgs, īgns cilvēks
- dusmpūznis Dusmīgs, īgns cilvēks
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks
- derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks
- ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks
- erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks
- pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks
- bešķis Dusmīgs, ļauns cilvēks
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks
- cāziķis Dusmīgs, naidīgs cilvēks
- uzpurnis Dusmīgs, neapmierināts cilvēks
- cobiķis Dusmīgs, nepatīkams cilvēks
- ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks
- punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks
- meņča Dūšīgs (nadzīgs) cilvēks
- smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks
- biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā)
- pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
- klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks
- dzimtnieks Dzimtcilvēks
- dzimtscilvēks Dzimtcilvēks
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks)
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks)
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks)
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām
- mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas
- choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs
- spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
- Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd
- gāga Ēdelīgs cilvēks
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks
- stakle Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
- elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes
- nagla Enerģisks, arī veikls, atjautīgs cilvēks
- nemiera gars enerģisks, darbīgs cilvēks
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām
- ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks
- mēģins Ērmots, nenopietns cilvēks
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks
- ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks
- nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa
- anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
- videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa
- riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli
- mukuris Fanātiski reliģiozs cilvēks
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu
- spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks
- krēbulis Fiziski vājš cilvēks
- stirna Flegmātisks cilvēks
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments
- flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
- fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists; cilvēks, kas fotografē
- ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks
- ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks
- ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā
- gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks
- dzeltengalva Gaišmatains cilvēks
- dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā)
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga
- sielains Gara auguma cilvēks
- sielējs Gara auguma cilvēks
- sielis Gara auguma cilvēks
- streilis Gara auguma cilvēks
- veršte Gara auguma cilvēks
- ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā
- šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
- lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
- lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
- klemza Gara auguma vārgs cilvēks
- klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks
- strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks
- čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks
- kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks
- aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis
- anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis
- jāciņš garīgi atpalicis, darbā neveikls cilvēks
- dūdis Garīgi ierobežots cilvēks
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1)
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
- leitāns Garkājains cilvēks
- kagāns Garkaklains cilvēks
- sausiņš Garlaicīgs cilvēks
- ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības
- glīms Garš cilvēks
- stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis
- iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks)
- vembele Garš līks cilvēks
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti)
- luīze garš un tievs cilvēks (parasti sieviete)
- bizuls Garš, kalsnējs cilvēks
- sklanda Garš, kārns cilvēks
- sklandis Garš, kārns cilvēks
- lošmaks Garš, liela auguma cilvēks
- banāns Garš, neveikls cilvēks
- štalmaks Garš, neveikls cilvēks
- garbizonis Garš, tievs cilvēks
- stādaigs Garš, tievs cilvēks
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete)
- šķets garš, tūļīgs cilvēks
- kā sklanda garš, vājš (cilvēks)
- fitiļs Garš, vājš cilvēks
- žeikste Garš, vājš cilvēks
- sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks
- gauda Gaudulīgs cilvēks
- gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks
- kunktators Gauss cilvēks
- luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks
- gausinieks Gauss, lēns cilvēks
- lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa
- tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa
- muļļa Gauss, neveikls cilvēks
- buzda Gauss, stīvs cilvēks
- buzga Gauss, stīvs cilvēks
- garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ)
- glīze Gļēvs cilvēks
- miekšis Gļēvs cilvēks
- miekšķis Gļēvs cilvēks
- miešķis Gļēvs cilvēks
- žerbelis Gļēvs cilvēks
- gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist
- plauks Gļēvs cilvēks, plukata
- glīzis Gļēvs cilvēks; glīze 1
- ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks
- glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa
- zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks
- dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks
- ļanka Gļēvs, ļengans cilvēks
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks
- jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks
- lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks
- glēvis Gļēvs, slinks cilvēks
- litauris Gļēvs, slinks cilvēks
- gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis
- ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks
- slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks
- jēlis Gļēvs, vājš cilvēks
- netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks
- larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks
- lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks
- lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks
- lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks
- ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks
- komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls
- šeihs godājams cilvēks
- betušnijs Godīgs cilvēks
- bzdelovatijs Godīgs cilvēks
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks
- godkāris Godkārīgs cilvēks
- godmīlis Godkārīgs cilvēks
- Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem
- blīnis Greizacis, pusakls cilvēks
- greilis Greizs, līks cilvēks
- greinis Greizs, līks cilvēks
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā
- klibiķis Grozīgs, nepastāvīgs cilvēks
- ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks
- smadzenes ar kājām gudrs cilvēks
- gudrinieks Gudrs cilvēks
- zubrila Gudrs cilvēks
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks
- ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
- leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā
- Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs
- Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks
- Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas
- bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai
- holeriķis Holerisks cilvēks; cilvēks, kam ir holerisks temperaments
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks
- humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms
- gaisa kākars iedomīgs cilvēks
- miens Iedomīgs cilvēks
- pāvs Iedomīgs cilvēks
- kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi
- kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks
- kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks
- staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- iegriba Iegribīgs cilvēks
- iegribis Iegribīgs cilvēks
- svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
- ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
- puņķdegunis Iesnains cilvēks
- darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1)
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks
- ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
- raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
- purpāss īgns cilvēks
- bozeklis Īgns cilvēks
- dūcis Īgns cilvēks
- rūgums Īgns cilvēks
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis")
- tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks
- dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks
- rūgumdesa Īgņa, saīdzis cilvēks
- dūceklis Īgņa; cilvēks, kas dūc
- rūka Īgņa; īgns cilvēks
- everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks
- nocepināt ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli)
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm
- savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
- antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē)
- psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks
- frukts Interesants, ievērības cienīgs cilvēks
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā
- īpatnis Īpatnējs cilvēks
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā"
- Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans
- kosacis Īsredzīgs cilvēks
- stepka Īss un resns cilvēks
- stepkus Īss un resns cilvēks
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks
- rempelis Īss un resns, drukns cilvēks
- rempucis Īss un resns, drukns cilvēks
- rempulis Īss un resns, drukns cilvēks
- stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets
- strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis
- uzcelt no miroņiem izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- piecelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- uzcelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- gamris Izbadējies cilvēks, kas kāri ēd
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis
- kāmeris Izbadojies cilvēks
- baisais Izcils cilvēks
- prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums
- žaburis Izdarīgs cilvēks
- žaburs Izdarīgs cilvēks
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties
- izdildirsis Izdilis, izkāmējis cilvēks
- čiekstiņš Izdilis, slimīgs cilvēks
- žogs Izdilis, vājš cilvēks
- baciļnijs Izģindis cilvēks
- ģilksnis Izkaltis cilvēks
- ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
- diršlis Izklaidīgs cilvēks
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks
- ļeters Izlaidies cilvēks
- dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis
- pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks
- ļakars Izlaidīgs cilvēks
- ņedžga Izlaidīgs cilvēks
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks
- šļarga Izlaidīgs cilvēks
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām
- šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks
- izlepulis Izlepis, izlutināts, izvēlīgs cilvēks
- lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks
- jēlmiesa Izlutināts cilvēks
- vieksts Izlutināts cilvēks
- izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda)
- ņaika Izlutināts cilvēks, kuram jebkurš ēdiens neatbilst gaumei
- izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis
- lovkačs Izmanīgs, blēdīgs cilvēks
- študente Izmanīgs, viltīgs cilvēks
- ļunka Izmircis cilvēks
- plūžņa Izmircis cilvēks
- plūznis Izmircis cilvēks
- zveņģe Izmircis cilvēks
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē)
- homo novus iznirelis; _burtiski_: "jauns cilvēks"
- kalksnis Izsalcis cilvēks
- kāksle Izsalcis cilvēks, rīma, gardēdis
- kāmokslis Izsalcis, izbadējies cilvēks
- kāmoksnis Izsalcis, izbadējies cilvēks
- badika Izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd
- begalis Izsalcis, rijīgs cilvēks
- dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu
- pūrēlis Izspūris cilvēks
- stuodaigys izstīdzējis cilvēks
- garķis Izstīdzējis cilvēks
- ģeikste Izšķērdīgs cilvēks
- leidars Izšķērdīgs cilvēks
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā)
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- izveicnieks Izveicīgs cilvēks
- oģeris Izveicīgs cilvēks
- puliers Izveicīgs cilvēks
- žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns
- izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns
- šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona
- izvirtulis Izvirtis cilvēks
- pļurza Izvirtis cilvēks
- apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
- mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks)
- viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks
- jaunulis jauns cilvēks vai dzīvnieks
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks
- jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks
- zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns)
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- jautrībnieks Jautrs cilvēks
- tralliņš Jautrs cilvēks
- trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks
- rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks
- saldene jebkas, ko cilvēks vai dzīvnieks meklē, pēc kā tiecas
- kaut kurš jebkurš cilvēks
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku
- tuvāks Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks
- somēkls jēls, gļēvs cilvēks
- Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs
- žvurkstiņš Jocīgs cilvēks
- jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis
- šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks
- jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu
- āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis
- āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
- sentimentālists Jūtīgs cilvēks
- brāmanis Jūtīgs, viegli aizskarams cilvēks
- pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks
- cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu
- ķuņķis Kā budēlis kā nekā saģērbies cilvēks; lempis
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks
- stereofotografēšana kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu
- čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks
- izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2)
- tehniķis kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā
- kāda dzīva dvēsele kāds cilvēks
- dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks
- ģervelis kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks
- ģeņģis kāds, kas ejot grīļojas; sadzēries, grīļīgs cilvēks
- lamža kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks
- noplīsinis kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks
- miekšķis kāds, kas ir izmircis; arī piedzēris cilvēks
- gremeklis kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks
- greza kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks
- šusteris kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks
- pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks
- pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu)
- dzādze Kalsens cilvēks
- kalksnis Kalsens cilvēks
- derba Kalsens, izbadojies cilvēks
- ādenieks Kalsnējs cilvēks
- pitka Kalsnējs cilvēks
- čaučēre kalsns cilvēks
- zarnas Kalsns cilvēks
- skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks
- skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks
- skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks
- knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks
- skalbunte Kalsns, tievs cilvēks
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- iegāda Kaprīzs, untumains cilvēks
- āpelte Kārīgs cilvēks
- cūkaris Kārīgs cilvēks
- žauneklis Kārīgs cilvēks, grābsteklis
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- ātrulis Karstgalvīgs cilvēks
- karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks
- žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks)
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks)
- svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks
- eršķis kašķīgs cilvēks
- soburs kašķīgs cilvēks
- grizlis Kašķīgs cilvēks
- ķerksis Kašķīgs cilvēks
- ķerkslis Kašķīgs cilvēks
- ķildavnieks Kašķīgs cilvēks
- melsākls Kašķīgs cilvēks
- vingans Kašķīgs cilvēks
- žeburs Kašķīgs cilvēks
- ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks
- drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks
- drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
- kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks)
- ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
- ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
- ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
- eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
- stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks
- eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks
- ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks
- ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks
- ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks
- kass Kašķis; ķildīgs cilvēks
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība)
- ikviens Katrs (parasti cilvēks)
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
- dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks
- kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks
- kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks
- kaulaža Kaulains, vājš cilvēks
- pļeka kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- kalmaka kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
- kalmaks kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
- kalmuks kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
- plaucis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
- plucis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
- plūcis kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
- plunce kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks
- ķirķis kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug
- pupurs kaut kas sīks (cilvēks)
- ķelne kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks)
- atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba
- neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs
- šļumurs Klaidonis, blandonis, līderīgs cilvēks
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks
- klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks
- sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks
- pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā
- klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību
- ampelmanis Klauns; māžs; āksts; paviegls cilvēks
- kļamse Klibojošs cilvēks
- ķuģis Klibojošs cilvēks
- klipis Klibs cilvēks
- kloškāja Klibs cilvēks
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks
- klibzaķis Klibs, vājš, bezrakstura cilvēks
- klamata Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē)
- klemete Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē)
- klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks
- smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds)
- bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks
- bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris
- lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs
- goitars Koitars - nesmuks, garš cilvēks
- konservs konservatīvās ideoloģijas cilvēks
- brūsls Korpulents cilvēks
- ķusis Korpulents cilvēks
- peldriņķis Korpulents cilvēks
- mekšķis Korpulents cilvēks, arī nobarota cūka
- žļudzāknis Korpulents, bezveidīgs cilvēks
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas
- defraudants Krāpnieks, cilvēks, kas piesavinājies cita naudu
- dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks
- blatņiks Kriminālo aprindu cilvēks
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks
- Jēzus Kristus kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs
- Homo sapiens fossilis Kromaņonas cilvēks
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks
- klešņa Kropls, slimīgs cilvēks
- krujš Krujš cilvēks - kroplis
- kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks
- kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus
- kurlis Kurls cilvēks
- šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns)
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba
- neremonis Kustīgs, darbīgs cilvēks
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis)
- žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks
- bizenis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks
- bizīteris Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks
- bizīters Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks
- kutulis Kutelīgs cilvēks
- pankūka Kūtrs cilvēks
- nūška Kūtrs un nekārtīgs cilvēks, tūļa
- storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks
- glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd
- bīkstēglis Kūtrs, neveikls cilvēks
- glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa
- slīmestuvis Kūtrs, slinks cilvēks
- Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
- Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
- Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
- Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
- Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem)
- dervelis Ķildīgs cilvēks
- erelis Ķildīgs cilvēks
- erģis Ķildīgs cilvēks
- ērģis Ķildīgs cilvēks
- ērksis Ķildīgs cilvēks
- iestrīdnieks Ķildīgs cilvēks
- karčaunieks Ķildīgs cilvēks
- karneklis Ķildīgs cilvēks
- kārneklis Ķildīgs cilvēks
- kasīklis Ķildīgs cilvēks
- kašķis Ķildīgs cilvēks
- kašklis Ķildīgs cilvēks
- ķezis Ķildīgs cilvēks
- ķiezis Ķildīgs cilvēks
- laukturis Ķildīgs cilvēks
- ļerkša Ķildīgs cilvēks
- peška Ķildīgs cilvēks
- peska Ķildīgs cilvēks
- peslis Ķildīgs cilvēks
- porka Ķildīgs cilvēks
- purka Ķildīgs cilvēks
- skutele Ķildīgs cilvēks
- strīdelnieks Ķildīgs cilvēks
- strīdītājs Ķildīgs cilvēks
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks
- ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks
- rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis
- trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks
- prikinutij Labi ģērbies cilvēks
- prikinutijs Labi ģērbies cilvēks
- frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris
- fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris
- labsirdis Labsirdīgs cilvēks
- lāga dvēsele labsirdīgs, izpalīdzīgs cilvēks
- bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai)
- bonhomme lāga cilvēks; vientiesis
- laimes bērns laimīgs cilvēks
- čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks
- teļāks lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks)
- teļapēteris lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks)
- gluminis lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs
- salānis lauku cilvēks
- burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns
- bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava)
- lāpa Lempīgs cilvēks
- lāpača Lempīgs cilvēks
- ļurbants Lempīgs cilvēks
- mēkšķis Lempīgs cilvēks
- neļobs Lempīgs cilvēks
- mīma Lempīgs cilvēks, kas lēni strādā un runā
- epleris Lempīgs cilvēks, mežainis
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks
- lutūrs Lempīgs un noslēpumains cilvēks
- ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks
- sumka Lempīgs, kūtrs cilvēks
- damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks
- lūža Lempīgs, neizveicīgs cilvēks
- čama Lempīgs, neveikls cilvēks
- džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks
- ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks
- ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks
- lampa Lempīgs, neveikls cilvēks
- lante Lempīgs, neveikls cilvēks
- ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks
- lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām
- ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris
- lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks
- bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks
- lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks
- ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks
- ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks
- ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks
- klaņģis Lempīgs, streipuļojošs cilvēks
- gumzaka Lempīgs, tūļīgs cilvēks
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks
- breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž
- brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž
- māķis Lempis, neveikls cilvēks
- laidraks Lempis, nolaidīgi strādājošs cilvēks
- vēplis Lempis, vientiesīgs cilvēks, kāds, kas runā tukšības
- čāma Lempis; cilvēks bez zobiem
- ļēpača lēnām ejošs cilvēks
- topšāt lēnām un neveikli iet (kā vecs cilvēks iet)
- uzcennāt lēnām uznākt (kā vecs cilvēks)
- rāmiķis Lēnas, rāmas dabas cilvēks vai dzīvnieks
- lēndabis Lēndabīgs cilvēks
- cobliņš Lēnīgs cilvēks
- tamža Lēnīgs cilvēks
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz
- tuzeklis Lēnīgs, lempīgs cilvēks
- tuzels Lēnīgs, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
- lūsītis Lēnprātīgs un garīgi ierobežots cilvēks
- ulis Lēnprātīgs, neveikls cilvēks
- gauselis Lēns cilvēks
- dūdulis Lēns cilvēks (lamu vārda nozīmē)
- stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā
- čabāns Lēns, muļķīgs, biezi saģērbies cilvēks
- miega pūznis lēns, neizdarīgs cilvēks
- ķūlīgs Lēns, nemākulīgs un slinks cilvēks
- gūguris Lēns, neuzņēmīgs cilvēks
- cobiķis Lēns, neveikls cilvēks
- ģībulis Lēns, slinks cilvēks
- čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
- čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
- lābāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas
- goda miezis lepns, iedomīgs cilvēks
- parsons lepns, iedomīgs cilvēks
- parsuns lepns, iedomīgs cilvēks
- krīža Lepns, iedomīgs cilvēks
- liberasts liberālas ideoloģijas cilvēks
- zveiris Līču loču gājējs, neveikls cilvēks
- lūsis Līdējs, viltīgs cilvēks
- leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks
- aviators Lidotājs: aviācijā nodarbināts cilvēks
- līdzenieks Līdzīgs cilvēks, otrinieks
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- (kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā)
- glīna Liekulīgs cilvēks
- liekulis Liekulīgs cilvēks
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks
- bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks
- blīzāns liela auguma cilvēks
- blīzums liela auguma cilvēks
- cilvecene liela auguma cilvēks
- kaikums liela auguma cilvēks
- klemencis liela auguma cilvēks
- klemendis liela auguma cilvēks
- koļčars liela auguma cilvēks
- lingāns liela auguma cilvēks
- svētēlis liela auguma cilvēks ar garām kājām
- brozs liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām
- lizums liela auguma cilvēks; lamu vārds
- klimbests liela auguma, neizveicīgs cilvēks
- kagaīnis liela auguma, neveikls cilvēks
- klamkāns liela auguma, neveikls cilvēks
- žmoga liela auguma, plecīgs cilvēks
- tralācis liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks
- mērkaķgadi liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas
- ūzainis Lielās, platās biksēs tērpies cilvēks
- pūslainis Lielībnieks, iedomīgs cilvēks
- tīterbiksis Lielībnieks; lielīgs, nekārtīgs cilvēks
- lielības gailis lielīgs cilvēks
- burbulis Lielīgs cilvēks
- ķeists Lielīgs cilvēks
- plāvurs Lielīgs cilvēks
- totainis Lielīgs cilvēks
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs
- lielības maiss lielīgs cilvēks, lielībnieks
- lielībdirša Lielīgs cilvēks; lielībnieks
- plātīzers Lielīgs cilvēks; lielībnieks
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks
- magnāts Lielkapitālists; bagāts un varens cilvēks
- celtenis liels akmens (vai cits smagums), ko cilvēks spēj pacelt
- stalbuks liels gabals; liela auguma cilvēks
- britans liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets
- kabūze liels un neveikls cilvēks
- meslīns liels un neveikls cilvēks
- didelis liels un pamuļķīgs cilvēks
- piļama liels un resns civēks
- lamsis liels un slinks suns vai cilvēks
- milkāss Liels, bet svabads cilvēks
- kamsāns Liels, dūšīgs, neveikls cilvēks
- losnis Liels, garš cilvēks
- lozms Liels, garš cilvēks
- losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis
- lembāns Liels, izguris, izlaidies cilvēks
- ķīpa Liels, korpulents cilvēks
- kāgans Liels, lempīgs cilvēks
- litka Liels, lempīgs cilvēks
- litkans Liels, lempīgs cilvēks
- limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks
- lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
- lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
- tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
- tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
- tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks
- lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza
- tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa
- miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
- klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks
- kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks
- kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks
- kobiķis Liels, nepatīkams cilvēks
- lampata Liels, neveikls cilvēks
- lampats Liels, neveikls cilvēks
- lērums Liels, neveikls cilvēks
- ļūtums Liels, neveikls cilvēks
- mangūzis Liels, neveikls cilvēks
- zlaņķis Liels, neveikls cilvēks
- balvans Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks
- balvāns Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks
- kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks
- kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks
- bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks
- lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks
- lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks
- klamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns
- kļimāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns
- ļamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns
- ļevāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns; ļamāns
- morga Liels, plecīgs cilvēks
- mitraks Liels, plecīgs cilvēks vai dzīvnieks
- bruss Liels, resns cilvēks
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete)
- kļimka Liels, rijīgs suns; liels, neveikls cilvēks
- lejons Liels, slinks cilvēks
- lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks
- lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks
- blaza Liels, smagnējs (cilvēks, dzīvnieks)
- būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem)
- dižonis Liels, spēcīgs cilvēks
- mizaks Liels, stiprs cilvēks
- klements Liels, stiprs, neveikls cilvēks
- stapāns Liels, tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks
- budzis Lielsaimnieks, bagāts cilvēks; ekspluatators
- milzēns Lielu izmēru cilvēks, milzis
- prīškys pluociņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks
- stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem
- bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis"
- maitmuguris lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks
- pirdējs lieto, lai apsaukātos; slinks, nekompetents cilvēks
- pūt un palaid lieto, lai norādītu, ka cilvēks vai viņa rīcība, izskats ir nenopietns, vieglprātīgs, arī bezatbildīgs
- pluncis Lietū izmircis cilvēks
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises
- līkāns Līks greizs cilvēks
- ķenķis Līks, kropls cilvēks
- attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.)
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks
- tercis Lišķīgs cilvēks
- lišķis Lišķīgs cilvēks, glaimotājs
- glauniķis Lokans, smalks jauns cilvēks
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
- ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks
- ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks
- antikrists Ļauns cilvēks
- bendesmaiss Ļauns cilvēks
- ēdesis Ļauns cilvēks
- ļaundabis Ļauns cilvēks
- ļauneklis Ļauns cilvēks
- selguča Ļauns cilvēks
- stebere Ļauns cilvēks
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks
- neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks
- ehidna ļauns, dzēlīgs, viltīgs cilvēks
- plēstauga Ļauns, ķildīgs cilvēks
- pūnēgs Ļauns, ķildīgs cilvēks
- kumeļkodējs Ļauns, mežonīgs cilvēks; arī ierāvējs
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks
- azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks
- vilks Ļauns, zvērisks cilvēks
- ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- gumijkāja Ļengans cilvēks
- tīmeklis Ļengans cilvēks
- glēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas
- gļēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas; glēma 1(1)
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
- lumpuris Ļodzīgs cilvēks
- ļumpuris Ļodzīgs cilvēks
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks
- knadzis ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks
- plēsējs ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks
- plēsoņa ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks
- plēsonis ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks
- rīma ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks
- rīļa ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2)
- tītars ļoti augstprātīgs cilvēks
- nababs ļoti bagāts cilvēks
- naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks
- naudasmaiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks; naudas maiss
- nerimša ļoti darbīgs cilvēks
- skaldara ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien
- skaldaris ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas vienmēr visu dara steigā
- klurga ļoti gara auguma cilvēks
- izpaura ļoti izlutināts, prasīgs cilvēks
- ribkārnis ļoti izstīdzējis, pārliku tievs cilvēks
- dzedzīkla ļoti kalsns cilvēks
- dzēzniņa ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks
- sakāda ļoti kalsns, novājējis cilvēks
- žeberis ļoti kustīgs cilvēks
- šaudīkla ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu
- dzīvsudrabs ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns)
- eņģelis ļoti labs cilvēks; mīļš cilvēks
- milzonis ļoti liela auguma cilvēks
- milzis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2)
- milzenis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2)
- liels kā krāsns ļoti liels (cilvēks, dzīvnieks)
- bēniņš ļoti liels, garš cilvēks
- sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
- sīkaļa ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns)
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris
- kulcens ļoti mazs cilvēks
- jegris ļoti mazs, vājš cilvēks
- apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks
- nots cilvēks ļoti nabadzīgs cilvēks
- plikadīda ļoti nabadzīgs cilvēks
- plikata ļoti nabadzīgs cilvēks; plikadīda
- plukata ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks
- pluska ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1)
- riebeklis ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks
- vīruss ļoti nesimpātisks cilvēks
- pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks
- sušķis ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks
- šuška ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks
- šušķis ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks
- inkvizitors ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs
- niķu pūznis ļoti niķīgs, untumains cilvēks
- škaudare ļoti novājējis cilvēks
- koknauza ļoti novājējis cilvēks vai dzīvnieks
- nāveskrekls ļoti novājējis, vārgs, slims cilvēks
- pravadņiks ļoti pareizs, taisns cilvēks
- pļurums ļoti pļāpīgs cilvēks
- ambidekstrs ļoti prasmīgs cilvēks
- ambidektrs ļoti prasmīgs cilvēks; ambidekstrs (2)
- lūriķis ļoti rāms, gauss cilvēks
- resnvēders ļoti resns cilvēks
- stankants ļoti resns cilvēks
- ēdūņa ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks
- skauģbānis ļoti skops, skaudīgs cilvēks
- skauģtupele ļoti skops, skaudīgs cilvēks
- skauģpiepis ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis
- pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai
- beigts ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs
- ar bomi ceļams ļoti slinks (cilvēks)
- svinadirsa ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas
- vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem
- elmeris ļoti strādīgs cilvēks
- karstdabis ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis
- ģēnijs ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks
- tievs kā diegs ļoti tievs (biežāk cilvēks)
- kā brālis ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks)
- kuozu lukturs ļoti uzposies cilvēks
- kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks)
- kaulkambaris ļoti vājš cilvēks vai dzīvnieks
- ādainis ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks
- sakārnis ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis
- vraks ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks
- čakārnis ļoti vecs, vājš cilvēks
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus)
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
- tupētājs Mājās tupētājs - nesabiedrisks cilvēks
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus
- pindzakls Mālētājs, sīkumains, neizlēmīgs cilvēks
- glodenis Manīgs, glums cilvēks
- komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
- biotehniskais manipulators manipulators, kuru vada cilvēks - operators
- munejis Mans cilvēks
- grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks
- mantēlis Mantkārīgs cilvēks
- neipuce Mantkārīgs cilvēks
- žalga Mantkārīgs cilvēks
- mantkrāpis Mantkārīgs cilvēks, kas mēdz arī krāpties
- žaunēklis mantkārīgs cilvēks, mantkārīgais
- amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa
- gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks
- gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks
- ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks
- badakoks Mantkārīgs, skops cilvēks
- badastabs Mantkārīgs, skops cilvēks
- badūzis Mantkārīgs, skops cilvēks
- badenis Mantrausīgs cilvēks
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks
- bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs
- mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks
- mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks
- gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek
- gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu
- masks Maskējies cilvēks
- mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas
- bembere Maza auguma cilvēks
- čabīte Maza auguma cilvēks
- čuberis Maza auguma cilvēks
- družiņš Maza auguma cilvēks
- gričkiņš Maza auguma cilvēks
- gubiņš Maza auguma cilvēks
- jemšiks Maza auguma cilvēks
- ķedluks Maza auguma cilvēks
- knariņš Maza auguma cilvēks
- knauslis Maza auguma cilvēks
- kroksis Maza auguma cilvēks
- pumpaļa Maza auguma cilvēks
- pupuris Maza auguma cilvēks
- seperis Maza auguma cilvēks
- sīkvīriņš Maza auguma cilvēks
- strubiķis Maza auguma cilvēks
- strūpenis Maza auguma cilvēks
- zemaudzis Maza auguma cilvēks
- zembembere Maza auguma cilvēks
- zemkājis Maza auguma cilvēks
- kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds)
- spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums)
- ulis Maza auguma cilvēks vai bērns
- vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks
- kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus
- knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks
- sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris
- jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis
- bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks
- bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks
- kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks
- bezdūšelis Mazdūšīgs cilvēks
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks
- nabagdvēsele Mazdūšīgs, vārgulīgs cilvēks
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- kaupiņš Mazkustīgs cilvēks
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks
- sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks
- epans mazliet muļķīgs cilvēks
- amuzītis mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks
- mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks
- čīča Mazrunīgs cilvēks
- klusētājs Mazrunīgs cilvēks
- mēmulis Mazrunīgs cilvēks
- stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks
- strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks
- mustaps mazrunīgs, vientiesīgs cilvēks
- bebijs mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
- bebītis mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks
- čeverītis mazs kropls cilvēks
- bemberis mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis
- sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks
- pumpulis mazs, augumā atpalicis cilvēks
- depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs
- pēplis mazs, nevērtīgs cilvēks
- demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks
- ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks)
- struņķis Mazs, resns cilvēks
- vempulis Mazs, resns cilvēks
- kūkainītis Mazs, sīks cilvēks
- depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks
- džilksts Mazs, vājš cilvēks
- susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks
- sprikstiņš mazs, veikls cilvēks
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks
- bisinieks Mednieks, ar bisi apbruņots cilvēks
- ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks
- melsoņa Melīgs cilvēks
- mermelis Melīgs cilvēks
- vāvulis Melīgs cilvēks
- melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets
- čarvāns Melnīgsnējs cilvēks
- kvēpiņš Melnīgsnējs cilvēks
- bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
- bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
- melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks
- jēlais Memmesdēliņš; gļēvs cilvēks
- mēmis Mēms cilvēks
- memulis Mēms cilvēks
- mēmulis Mēms cilvēks
- memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks
- bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks
- moksts mēnessērdzīgs cilvēks; ļaunais gars, kas naktīs maldina ceļotājus; spoks
- plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā
- ādas buboņu mēra forma mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu
- varvērze Mežonīgs cilvēks
- mežika Mežonīgs, izlaidies, neizglītots cilvēks
- mežmiķelis Mežonīgs, noplucis, apdauzījies, apjucis cilvēks
- tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks
- midzis Miegacis - miegains cilvēks
- miegons Miegains cilvēks
- migacis Miegains cilvēks
- migonis Miegains cilvēks
- miegacis Miegains cilvēks; midzis
- miguzis Miegains cilvēks; migacis
- migoņa Miegains cilvēks; migonis
- migulis Miegains cilvēks; migonis
- tvāpulis Miegains un noguris cilvēks; domāt nespējīgs darbinieks
- lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks
- vieglis Miegu zaudējis cilvēks
- asaka Miesās vājš cilvēks
- kārsprāklis Miesaskārīgs cilvēks
- satīrs Miesaskārīgs, kaislīgs cilvēks
- špīsers Mietpilsonis, cilvēks ar šauru redzesloku
- Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu
- ļepāns Mīkstčaulis, vārgulis, ļengans cilvēks
- ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks
- mīkstulis Mīkstulīgs cilvēks
- čabulītis Mīļš cilvēks (bieži uzrunas funkcijā)
- mīluža Mīļš, patīkams, jauks cilvēks
- nelaiķis Miris cilvēks; mirušais
- mirušais miris cilvēks; persona, kas atzīta par mirušu
- vītuksnis Mirstošs cilvēks
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks
- Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips
- kentaurs Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem
- vāravbērns Mitoloģiska būtne – pus cilvēks (jaunava), pus zivs
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem
- slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā
- pozētājs Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas
- frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā)
- vēsais Moderns cilvēks
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks
- pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks
- baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks
- gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks
- bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā
- tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār)
- čuibis Muļķīgs cilvēks
- šmulka Muļķīgs cilvēks
- žāba Muļķīgs cilvēks
- šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
- žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
- žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
- žāksteklis Muļķīgs cilvēks, āksts
- žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties
- smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks
- žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks
- mājēklis Muļķīgs, aušīgs cilvēks, ģeķis
- biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks
- pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks
- macis Muļķīgs, truls cilvēks
- temuks Muļķis, dumjš cilvēks
- temuļa Muļķis, dumjš cilvēks
- ar pirkstu taisīts muļķis, neapķērīgs cilvēks; vārgulis
- cincis muļķis, nepatīkams cilvēks
- debiloīds muļķis, nepatīkams cilvēks
- dalbis muļķis, slikts cilvēks
- stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks
- bauris Muļķis; cilvēks ar psihiskiem traucējumiem
- āmuriņš Muļķis; garīgi atpalicis cilvēks
- edmundiņš Muļķis; naivs cilvēks
- pāķis Muļķis; nemākulis; naivs cilvēks
- pampālis Muļķis; slikts cilvēks
- sprauna mundrs, izveicīgs cilvēks
- mesters Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks
- zistoks Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks
- pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis
- kačaks Muskuļots cilvēks
- mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks
- mumspusietis Mūsu puses, mūsu apvidus cilvēks
- lorbaka Mutīgs, lielmanīgs cilvēks
- izgribis Mūžam izsalcis; nesātīgs cilvēks, badakāsis
- santimnieks nabadzīgs cilvēks
- bumbulnieks Nabadzīgs cilvēks
- sertuks Nabadzīgs cilvēks
- setoks Nabadzīgs cilvēks
- setuks Nabadzīgs cilvēks
- ubags Nabadzīgs cilvēks
- kaikalis Nabadzīgs cilvēks, plikadīda
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks
- nelgūzis Nabadzīgs, arī slimīgs, vārgs cilvēks
- papirda Nabadzīgs, nenozīmīgs cilvēks
- nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks
- bebele Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- bebelis Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- bebels Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks
- kleņķeris Naidīgs cilvēks
- lauzējs Naidīgs un plēsīgs cilvēks
- rieklis Naidīgs, ķildīgs cilvēks
- prostjaks Naivs cilvēks
- zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks
- pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks
- paipala Naivs, neatjautīgs cilvēks
- dievgosniņa naivs, nevainīgs cilvēks
- bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija
- naudas kāsis naudaskārs cilvēks
- naudelis Naudīgs, bagāts cilvēks
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt)
- Homo neanderthalensis Neandertāles cilvēks
- grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver
- uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks
- aberis Neapdomīgs cilvēks
- plīvenis Neapdomīgs cilvēks
- plīvinis Neapdomīgs cilvēks
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks
- plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks
- dildars neapdomīgs, nepastāvīgs cilvēks, trakulīgs zēns
- širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs]
- gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks
- aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa
- ķoburs Neapķērīgs cilvēks
- milmis Neapķērīgs cilvēks
- zatormožonnijs Neapķērīgs cilvēks
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga
- bezgalvis Neapķērīgs, neapdomīgs cilvēks
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks
- urkšķis Neapmierināts cilvēks; īgņa
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks
- nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā)
- bagatieris Neatkarīgs cilvēks
- derža Neatlaidīgs cilvēks
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks
- ausainis Neattapīgs cilvēks
- vista Neattapīgs cilvēks
- antons Neattapīgs cilvēks, muļķis
- pīle Neattapīgs un lēns cilvēks
- neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks
- aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks
- aitas galva neattapīgs, dumjš cilvēks
- aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
- aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
- aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks
- teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks
- aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis
- teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
- lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks
- lekmeris Neattīstīts cilvēks
- frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks
- fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks
- vēja zieds neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma
- kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis
- elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks
- ādu nodaļa neciešams cilvēks
- juris Necils cilvēks
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks
- bestija Necilvēks, briesmonis
- bezdvēselis Necilvēks, briesmonis
- stirkšis nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns
- kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks
- padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks
- mīzalpakausis Nedomājošs cilvēks
- nedraugs Nedraudzīgs cilvēks
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks
- nedrosens Nedrošs cilvēks
- nedrosīgs Nedrošs cilvēks
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts
- kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks
- rateste Negants cilvēks
- reteste Negants cilvēks
- ēdelmaiss Negausīgs cilvēks
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks
- ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks
- neglītenis neglīts cilvēks
- surķis neglīts cilvēks
- cirvjaģīmis Neglīts cilvēks
- cuža Neglīts cilvēks
- krokodīls Neglīts cilvēks
- krokošs Neglīts cilvēks
- ķurķis Neglīts cilvēks
- ņuņņāns Neglīts cilvēks
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu)
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks
- koitars Neglīts, garš cilvēks
- negodis Negodīgs cilvēks
- latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks
- negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības
- ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju
- nesatīkoņa neiecietīgs, strīdīgs cilvēks
- koka dieviņš neiejūtīgs, sauss cilvēks
- ulznis Neievērīgs, labi neredzīgs cilvēks
- pupu dirša neievērojams, nabadzīgs cilvēks
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks
- kartupelis neinteliģents cilvēks
- neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas
- krīkls neizdarīgs, nespējīgs cilvēks
- ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks
- ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks
- ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties
- mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks
- porpulis Neiznesīgs, tūļīgs cilvēks
- sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks
- čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama
- čūlis Neizveicīgs cilvēks
- ģiezis Neizveicīgs cilvēks
- klumpata Neizveicīgs cilvēks
- klumzāks Neizveicīgs cilvēks
- ļankars Neizveicīgs cilvēks
- ļembāns Neizveicīgs cilvēks
- leperis Neizveicīgs cilvēks
- ļurkāns Neizveicīgs cilvēks
- nostiņš Neizveicīgs cilvēks
- ņūžga Neizveicīgs cilvēks
- seiris Neizveicīgs cilvēks
- slāmesteris Neizveicīgs cilvēks
- tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām
- stega Neizveicīgs cilvēks, kurš pārvietojas (iet) lēnām
- stambaks Neizveicīgs cilvēks; stīvs, vecs cilvēks
- snātinis Neizveicīgs, darbā neuzmanīgs cilvēks
- ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks)
- žļeburis Neizveicīgs, neievērojams cilvēks
- nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība
- gumziķis Neizveicīgs, stīvs cilvēks
- klarģis Nejauks cilvēks
- klorģis Nejauks cilvēks
- klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds)
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks; nejaucēns
- raganis Nejauks cilvēks, dzīvnieks
- netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks
- braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks)
- ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks
- ļevaks nejēdzīgs cilvēks
- ajēga Nejēga; vientiesīgs cilvēks
- elles prauls nekam nederīgs cilvēks; nelietis
- sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
- jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks
- ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks
- lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks
- lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks
- bruceklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks
- brucekls Nekārtīgi ģērbies cilvēks
- brukums Nekārtīgi ģērbies cilvēks
- jukna Nekārtīgi ģērbies cilvēks
- mežaks Nekārtīgi ģērbies cilvēks
- pāneklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks
- lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem
- bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks
- bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks
- bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks
- šlicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks
- šļicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks
- šļucka Nekārtīgi saģērbies cilvēks
- loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks
- bez šķiemeņa nekārtīgs cilvēks
- lebeze Nekārtīgs cilvēks
- lēkša Nekārtīgs cilvēks
- lēkše Nekārtīgs cilvēks
- lēkšņa Nekārtīgs cilvēks
- plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm
- plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm
- nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm
- lumpurs Nekārtīgs cilvēks; arī dzērājs, pļēgurs
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks
- leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks
- purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks
- purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells
- šķeists nekārtīgs, nelādzīgs cilvēks
- ļurļaks Nekārtīgs, nenopietns cilvēks
- čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks
- cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks
- kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks
- čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa
- čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis)
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus)
- čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks
- lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks
- lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks
- nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks
- jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks
- šļaune Nekopts cilvēks
- jibjons Nekrietns cilvēks
- krauklis Nekrietns cilvēks
- plorzaks Nekrietns cilvēks
- zuka Nekrietns cilvēks, blēdis
- zukālis Nekrietns cilvēks, blēdis
- zuks Nekrietns cilvēks, blēdis
- nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks
- zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks
- antakrists Nekristīts cilvēks
- nekriškāns Nekristīts cilvēks
- ļeperis Nekur nederīgs cilvēks
- neķītrelis Neķītrs cilvēks
- neķitris Neķītrs cilvēks
- seksis Neķītrs cilvēks
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks
- urza Nelabas omas cilvēks
- urzulis Nelabas omas cilvēks
- ģiltine Nelabs cilvēks
- mukuris Nelabs cilvēks
- kvība Nelādzīgs, ļauns cilvēks
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists
- šekšēlis nelāga, piedauzīgs cilvēks
- nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks
- nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks
- nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks
- ērceklis Nelaipns, ļauns cilvēks, kas nicina citus
- grima Nelaipns, saīdzis cilvēks
- skābuma ķērne nelaipns, saīdzis, neapmierināts cilvēks
- īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks
- dumpnis neliela auguma cilvēks
- dumpuris neliela auguma cilvēks
- dunkuris neliela auguma cilvēks
- čilksts neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi
- puntlaks neliela auguma cilvēks, bērns
- drušķis neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis
- nelietis Nelietīgs cilvēks
- žmūglis Nelietīgs cilvēks
- nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks
- nemāķis Nemākulīgs cilvēks
- nemākulis Nemākulīgs cilvēks
- šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2)
- dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks
- skrabans nemierīgs cilvēks
- apkārttecis Nemierīgs cilvēks
- dīvelis Nemierīgs cilvēks
- dragulis Nemierīgs cilvēks
- gaisonis Nemierīgs cilvēks
- gaistars Nemierīgs cilvēks
- grelis Nemierīgs cilvēks
- īļa Nemierīgs cilvēks
- krata Nemierīgs cilvēks
- nemiernieks Nemierīgs cilvēks
- tramda Nemierīgs cilvēks
- žaisteris Nemierīgs cilvēks
- apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera
- kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt
- kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt
- dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis
- kulduris Nemierīgs cilvēks, vējagrābslis
- žauksts Nemierīgs cilvēks, žausts
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks
- nemiera gars (arī putns) nemierīgs, darbīgs cilvēks
- nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks
- džaupats Nemierīgs, darbīgs cilvēks
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns)
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns)
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa
- dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks
- šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas
- apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks
- gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks
- daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
- beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks
- biblis Nemierīgs, straujš cilvēks
- sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks
- dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
- dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
- didelnieks nemierīgs, veikls cilvēks (īpaši par bērnu)
- ābeideris Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks
- ābīderis Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks
- nemērsnieks Nenoliecīgs cilvēks
- drepelis Nenopietns cilvēks
- stimbugs Nenopietns cilvēks
- stubausis Nenopietns cilvēks
- jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt
- dzirkle Nenopietns cilvēks, kurš bieži bez iemesla smejas
- zeibelis Nenopietns, aušīgs cilvēks
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks
- gaisa grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks
- vēja grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis
- pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks
- žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei
- pusairu īrējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei
- dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks
- fledermausis Nenopietns, paviršs cilvēks
- švipaste Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- svipstiķis Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- žākurs Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- skripka Nenopietns, vieglprātīgs, gaisīgs cilvēks
- čaiča Nenormāls cilvēks
- kreizīmens Nenormāls cilvēks; dīvains cilvēks
- psihs Nenormāls, psihiski slims cilvēks
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis
- klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs
- apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks
- svaideklis Nenoteikts cilvēks
- svārsteklis Nenoteikts cilvēks
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto)
- plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks
- nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis
- nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis
- peška Nenozīmīgs cilvēks; cilvēks, ko izrīko citi
- didels Nepacietīgs un neiecietīgs cilvēks
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns)
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis
- baltais zvirbulis neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo
- pirstiķis nepastāvīgs cilvēks
- švuksts Nepastāvīgs cilvēks
- lidulis Nepastāvīgs cilvēks, tauriņš
- terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties
- klaistulis Nepastāvīgs, grozīgs cilvēks
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks)
- metulis Nepastāvīgs, neapdomīgs cilvēks
- vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt
- stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks
- riekls nepateicīgs cilvēks, kurš atmaksā labu ar ļaunu
- čuvirlo Nepatīkams cilvēks
- ulpis Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis
- ulps Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis
- koiba Nepatīkams cilvēks; lamuvārds
- korra Nepatīkams, iztapīgs cilvēks
- tumaša Nepatīkams, lēnīgs cilvēks
- jampampiņš Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks
- tūsteklis Nepatīkams, neveikls cilvēks
- nejaukņa nepatīkams, riebīgs cilvēks
- atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis
- platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks
- mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks
- alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks; rīma
- uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks
- lebijāss Nepraša, neizveicīgs cilvēks; garš cilvēks
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus
- šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis
- drāstaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks
- drāstulis Nerātns, nevaldāms cilvēks
- drāztaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks
- drāztulis Nerātns, nevaldāms cilvēks
- plosnis Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa
- dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt
- dzikaris Nesabiedrisks cilvēks
- šķērdētājs Nesaimniecisks cilvēks
- pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs
- dilda Nesaprātīgs cilvēks
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks
- aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks
- cobiķis Nesaticīgs cilvēks
- ērce Nesaticīgs cilvēks
- nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks
- plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks
- suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks
- pirška Nesaturīgs cilvēks
- piršķis Nesaturīgs cilvēks
- pirslis Nesaturīgs cilvēks
- ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks
- mežāka Nesavaldīgs cilvēks
- ārdeklis Nesavaldīgs cilvēks, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks
- karsta putra nesavaldīgs, neapdomīgs, ļoti straujš cilvēks
- nāpsla Nesimpātisks cilvēks
- nāpslis Nesimpātisks cilvēks
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos)
- mimra Nesimpātisks, garlaicīgs, arī saīdzis cilvēks
- nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks
- lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks
- netārpis Nespēcīgs cilvēks
- cābulis Nespēcīgs un neveikls cilvēks
- jendzis Nespēcīgs, arī neizveicīgs cilvēks
- švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks
- lohtačs Nespējīgs cilvēks
- nešpetnis Nešpetns cilvēks
- tasna Neticīgs cilvēks, nerīža
- ješkus Netikls cilvēks
- dida Netikls cilvēks, ielasmeita
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks
- jātaka Netikls, izvirtis cilvēks
- maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis)
- bezgodis Netikumīgs cilvēks
- kuitava Netikumīgs cilvēks
- muselis Netīri apģērbies cilvēks
- plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks
- rūška netīrīgs cilvēks
- blekte Netīrīgs cilvēks
- čuļļa Netīrīgs cilvēks
- graula Netīrīgs cilvēks
- ķepaslis Netīrīgs cilvēks
- kvēpoņa Netīrīgs cilvēks
- leksis Netīrīgs cilvēks
- murdulis Netīrīgs cilvēks
- murza Netīrīgs cilvēks
- pleska Netīrīgs cilvēks
- ruška Netīrīgs cilvēks
- rušķe Netīrīgs cilvēks
- skredna Netīrīgs cilvēks
- skretūzis Netīrīgs cilvēks
- slauna Netīrīgs cilvēks
- šmarla Netīrīgs cilvēks
- smirdeklis Netīrīgs cilvēks
- šmuceklis Netīrīgs cilvēks
- svāķis Netīrīgs cilvēks
- tarsla Netīrīgs cilvēks
- uša Netīrīgs cilvēks
- uška Netīrīgs cilvēks
- surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību
- dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs
- smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis
- smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis
- snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis
- šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis
- tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa
- smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
- šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
- smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
- šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2)
- rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis
- slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu
- smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks
- netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks
- muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks
- časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks
- čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks
- blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža
- ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis
- ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis
- graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks
- smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
- žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
- slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks
- smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks
- čarpa Netīrs cilvēks
- ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns)
- steme Netīrs cilvēks vai priekšmets
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis
- čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm
- svāpulis Netīrs cilvēks, smulis
- svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks
- namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks
- tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks
- čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks
- plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks
- ļorstaks Netīrs, noplīsis cilvēks
- blīma Netīrs, nosmērējies cilvēks
- tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks
- ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns)
- nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks
- nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks
- kvīriņš Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks (no angļu "queer")
- peizeris neuzmanīgs, neattapīgs cilvēks
- ašais Neuzticams cilvēks
- ģevuška Neuzticams cilvēks
- klimšķins Neuzticams cilvēks
- ļetars Neuzticams cilvēks
- ovčina Neuzticams cilvēks tiesāto vidū
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi
- pleksteris Neuzticams, nekārtīgs cilvēks
- pleksters Neuzticams, nekārtīgs cilvēks
- žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks
- lebeznieks Neuzvedīgs cilvēks
- leins Neuzvedīgs, nekārtīgs cilvēks
- moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu
- liekša Nevajadzīgs, lieks cilvēks
- dreberis Nevaldāms cilvēks
- slūtaģis Nevaldāms cilvēks
- slūtāķis Nevaldāms cilvēks
- jākuris Nevaldāms cilvēks vai dzīvnieks
- drigants Nevaldāms cilvēks, sevišķi bērns
- sprandlauzis Nevaldāms cilvēks; cilvēku mocītājs
- drāslis Nevaldāms cilvēks; nerātns bērns
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns
- nevaļnieks Nevaļīgs cilvēks
- nevareklis Nevarīgs cilvēks
- lerba Nevarīgs nevīžīgs cilvēks
- stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks
- balbaks Neveiklis, lempīgs cilvēks
- šmetuks neveikls cilvēks
- ambālis Neveikls cilvēks
- ambals Neveikls cilvēks
- bomis Neveikls cilvēks
- čabulis Neveikls cilvēks
- čampāns Neveikls cilvēks
- čunča Neveikls cilvēks
- dilba Neveikls cilvēks
- ģeņģis Neveikls cilvēks
- glēmausis Neveikls cilvēks
- ķeblis Neveikls cilvēks
- ķeķeris Neveikls cilvēks
- ķelksnis Neveikls cilvēks
- klampa Neveikls cilvēks
- klumburis Neveikls cilvēks
- lecēns Neveikls cilvēks
- lēpis Neveikls cilvēks
- lerpis Neveikls cilvēks
- ļerpis Neveikls cilvēks
- milausis Neveikls cilvēks
- nūžulis Neveikls cilvēks
- pampis Neveikls cilvēks
- terente Neveikls cilvēks
- tumaļa Neveikls cilvēks
- tumelis Neveikls cilvēks
- tumulis Neveikls cilvēks
- tumuls Neveikls cilvēks
- žveiris Neveikls cilvēks
- lameika Neveikls cilvēks vai dzīvnieks
- ķemberis Neveikls cilvēks, arī dzīvnieks
- bičkus Neveikls cilvēks, bifelis
- bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas
- klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem
- klambaks Neveikls cilvēks, lempis
- mūjābelis Neveikls cilvēks, lempis
- šļemba Neveikls cilvēks, nīkulis
- antons Neveikls cilvēks, tūļa
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs
- klumpis Neveikls cilvēks; klibs, nelietojams zirgs
- kluņģis Neveikls dzīvnieks vai cilvēks
- kladaņķis Neveikls gara auguma cilvēks, kas iet grīļodamies
- čokars Neveikls tūļīgs cilvēks
- cēbars Neveikls vai lēns cilvēks vai tāds dzīvnieks
- čumete Neveikls vai slinks cilvēks
- bībis Neveikls, apjucis cilvēks
- mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis
- bambāns Neveikls, arī liela auguma cilvēks
- moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts)
- glumine Neveikls, gļēvs, jēls cilvēks
- laidaks Neveikls, gļēvs, kūtrs cilvēks; sliņķis
- klurģis Neveikls, klibs cilvēks
- čāburs Neveikls, lempīgs cilvēks
- capans Neveikls, lempīgs cilvēks
- čūra Neveikls, lempīgs cilvēks
- čura Neveikls, lempīgs cilvēks
- duncenis Neveikls, lempīgs cilvēks
- kamka Neveikls, lempīgs cilvēks
- kamkāns Neveikls, lempīgs cilvēks
- labraks Neveikls, lempīgs cilvēks
- lempurs Neveikls, lempīgs cilvēks
- ļepāns Neveikls, lempīgs cilvēks
- notūlis Neveikls, lempīgs cilvēks
- teme Neveikls, lempīgs cilvēks
- temša Neveikls, lempīgs cilvēks
- tundulis Neveikls, lempīgs cilvēks
- sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
- slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
- slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks
- gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks
- ļēpa Neveikls, lēns cilvēks; lempis
- jēznieks Neveikls, liela auguma cilvēks
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks
- mešoks Neveikls, neapķērīgs cilvēks
- mormolis Neveikls, neattapīgs cilvēks
- netapļa Neveikls, neattapīgs cilvēks
- ķeņķeris Neveikls, neattīstīts cilvēks
- kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks
- ķēms Neveikls, neizdarīgs cilvēks
- teļaste Neveikls, neizdarīgs cilvēks
- klampa Neveikls, neizskatīgs cilvēks
- glemzeris neveikls, neizveicīgs cilvēks
- dūjāns Neveikls, neizveicīgs cilvēks
- gumza Neveikls, neizveicīgs cilvēks
- temme Neveikls, neizveicīgs cilvēks
- klamza Neveikls, neizveicīgs cilvēks; lempis; tūļa
- lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks
- lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks
- memmuris Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs cilvēks
- tirliņš neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu
- mīstīklas neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks
- tizlenis neveikls, nesaprātīgs cilvēks
- kluga Neveikls, netīkams cilvēks
- ģeņģīzeris Neveikls, nevaldāms cilvēks
- govinieks Neveikls, nolaidīgs cilvēks
- letauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks
- ļetauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks
- klence Neveikls, resns cilvēks
- klince Neveikls, resns cilvēks
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks
- pastumdeklis Neveikls, stumjams cilvēks
- gūmala Neveikls, tūļīgs cilvēks
- kvancis Neveikls, tūļīgs cilvēks
- lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks
- glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks
- ģeiba Neveikls, vājš cilvēks
- krapšis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs
- krapšķis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs
- glemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks
- gļemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks
- gļēmausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks; gļemausis
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks
- ķulkšis Nevērtīgs cilvēks
- suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta
- ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām
- ļepis Nevēžīgs cilvēks
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā
- nobody Neviens, nenozīmīga persona, cilvēks bez stāvokļa
- čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks
- ļurkabiksis Nevīžīgi ģērbies cilvēks
- parpalnieks Nevīžīgi ģērbies cilvēks
- lomenis Nevīžīgs cilvēks, slaists
- lomens Nevīžīgs cilvēks, slaists
- lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks
- pušvists nevīžīgs cilvēks; nevīžīgi ģērbies cilvēks
- memmurs Nevīžīgs un neattapīgs cilvēks
- sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks
- šļora Nevīžīgs, neapkopies cilvēks
- leitens nevīžīgs, nedaudz korpulents, nespēcīgs cilvēks
- leibis Nevīžīgs, neizdarīgs cilvēks
- čāpaklis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
- lidermanis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
- loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks
- plancka Nevīžīgs, nekopts cilvēks
- šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
- šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
- šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
- mirlaka Nevīžīgs, slinks cilvēks
- plauša Nevīžīgs, slinks cilvēks
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību
- ādģēris Nežēlīgs cilvēks
- āģēris Nežēlīgs cilvēks
- izuvers Nežēlīgs cilvēks
- vampīrs Nežēlīgs cilvēks, kas moka, ekspluatē citus; asinssūcējs
- razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks
- iemēklis Nicināms cilvēks
- Tersīts Nicināms cilvēks
- voška Nicināms cilvēks
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks
- utubunga nicināts, arī trūcīgs cilvēks
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām
- pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā
- spenēzis niecīgs, bet iecirtīgs zēns; maza auguma cilvēks
- novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks
- pipļuks Nievājams, necienāms cilvēks
- ņūka Nīgrs cilvēks ar izstieptu lūpu
- ērka Nikns cilvēks
- vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks
- razga nikns, bļaustīgs cilvēks
- abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks
- niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- niķpolis Niķīgs cilvēks; arī aušīgs cilvēks
- piedzēris no alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra
- izdzimtenis no dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks; deģenerāts
- zorbs no poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām
- seķis Nobarojies cilvēks vai dzīvnieks
- bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks
- aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks)
- pliska Nodriskāts, izbadējies cilvēks
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā
- elša Noguris cilvēks
- gurdelis Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis
- kukse Noguris, novārdzis cilvēks
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties
- guronis Noguris, vārgs cilvēks
- krahs Nolaidies cilvēks
- šubraks Nolaidīgi ģērbies cilvēks
- kurka Nolaidīgs cilvēks
- ļeba Nolaidīgs cilvēks
- lelis Nolaidīgs cilvēks
- lukārza Nolaidīgs cilvēks
- šļeberis Nolaidīgs cilvēks
- sluina Nolaidīgs cilvēks
- ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies
- teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks
- teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks
- šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks
- šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks
- ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks
- žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks
- šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks
- sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
- slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
- slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
- lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
- levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
- ģildenis Noliesējis cilvēks
- ģiltene Noliesējis cilvēks
- ģiltenis Noliesējis cilvēks
- ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks
- ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks
- merga Nomērējis cilvēks, vārgulis
- šļaukans Nomiegojies cilvēks
- nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais
- samoklis Nomocīts cilvēks
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks
- mēļa Nonīcis cilvēks
- nolupis cilvēks noplīsis cilvēks, skrandainis
- plušķis Noplīsis, nekopts cilvēks
- pluzna Noplucis cilvēks
- žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks
- žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks
- plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks
- stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks
- klāt norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur)
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību
- starp norāda uz to, kam (cilvēks) spēcīgi pievēršas kāda laikposma daļās
- ģēģis Nosalis cilvēks
- biete Nosarcis cilvēks
- pomidors Nosarcis cilvēks
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums
- skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis
- lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks
- lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks
- putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks
- labraks Noskrandis, panīcis cilvēks
- pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks
- kankarbunte Noskrandis, skrandās tērpies cilvēks
- zatormožonnijs Noskumis cilvēks
- ģiģis Noslēgts cilvēks
- sfinksa noslēpumains, neizprotams cilvēks
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu
- sakāda Nosmērējies cilvēks
- kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks
- blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks
- pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
- pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi
- dzīslāks Novājējis cilvēks
- dzisva Novājējis cilvēks
- gremzele Novājējis cilvēks
- kābaks Novājējis cilvēks
- tēna Novājējis cilvēks
- kneblis Novājējis cilvēks vai tāds dzīvnieks
- kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs
- knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks
- tēns Novājējis, izdēdējis cilvēks
- krilla Novājējis, novārdzis cilvēks
- džeiga Novājējis, panīcis cilvēks
- sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
- čābulis Novārdzis cilvēks
- dūdulis Novārdzis cilvēks, kas vienmēr ar nokārtu seju
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks
- gauddienis Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks
- ūkņa Ņarkstīgs cilvēks vai cūka
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos
- pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā; cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm
- Homo soveticus padomju cilvēks
- padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks
- čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks
- salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks
- kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu
- išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
- palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi
- suska Paklīdis cilvēks
- šušla Paklīdis, noplīsis cilvēks
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
- miglausis Pakurls cilvēks
- miglauss Pakurls cilvēks
- stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks
- jāklis Palaidnīgs cilvēks
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks
- žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm)
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- valdīt panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida
- padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī)
- rūdīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks
- sviedrēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1)
- sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls
- vārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1)
- izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb
- pagriezt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
- spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks
- novārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs
- norobežot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko)
- nomirdināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā
- slīcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1)
- savaldīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pacelt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks
- rūdīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas
- nodarbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam
- spārnot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt
- spirdzināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt
- notrulināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs
- samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs
- sadeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus
- satrakot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt
- satracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties
- nāvēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst
- iekustināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs
- tracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas
- saniknot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
- uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās
- nocietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties
- nogalināt panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt
- vest panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu)
- sakopt panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs
- attriekt panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet
- atdzīt panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu
- vadāt panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju)
- peldināt panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
- izvilkt panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks)
- uzgrūst panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks)
- uzlaist panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2)
- uzsūtīt panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam
- uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās)
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē
- kūrlūzis Panīcis cilvēks
- ļurga Panīcis cilvēks
- panīkulis Panīcis cilvēks
- suplaks Panīcis cilvēks
- šuplaks Panīcis cilvēks
- siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies)
- siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala
- siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala
- klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts
- būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs)
- čunčure pārāk biezi saģērbies cilvēks
- pārēdināt pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls
- šņerga pārāk izvēlīgs cilvēks
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks
- dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā
- skraidulis parasti savienojumā "pasaules skraidulis": cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pabērns parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas
- botva Parasts cilvēks (kriminālvides izpratnē)
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
- eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem
- pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks
- neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks
- neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks
- stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks
- apšaulis Pārgalvīgs cilvēks
- nerātnis Pārgalvīgs cilvēks
- kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks
- pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks
- plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks
- pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts
- aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks
- perekocennijs Pārģērbts cilvēks
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus
- ļatums Pārlieku garš cilvēks
- bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks
- sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti
- ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks
- smalkmanis Pārsmalcināts cilvēks
- vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks
- drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks
- drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks
- dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks
- upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem
- gailis pasīvais pederasts; cilvēks, ar kuru veikts pederastijas akts pret viņa gribu
- sēne Pasīvs cilvēks
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
- miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
- miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
- žmeks Paskops cilvēks
- badokšņa pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
- badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badapiesis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; arī skops, mantkārīgs cilvēks
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību
- suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks izdara stipra psihiska satricinājuma vai psihiskas slimības ietekmē
- ņurķis Pašpārliecināts, pretīgs cilvēks, verkšķis, īgņa
- in vino veritas patiesība ir vīnā (piedzēries cilvēks izpļāpā patiesību)
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus
- patvaļnieks Patvaļīgs cilvēks
- despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks; arī patvaļnieks
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to)
- ļuburis Pavājš cilvēks, kam nav iekšā stingruma
- vecoksnis Pavecs cilvēks
- pabiksts Paverdzināts cilvēks
- bibis Paviegls cilvēks, vientiesis
- ārgalis Paviegls, ģeķīgs cilvēks
- stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks
- mirlis Pavisam slinks cilvēks
- pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis
- atsišķis pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- ģēmele pēc izskata vājš cilvēks
- pēckarnieks pēckara cilvēks
- pedants Pedantisks cilvēks
- haļava Pēdējais, visnenozīmīgākais cilvēks
- izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas
- misionārs persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā
- ārcilvēks Pie mājas nepiederīgs cilvēks
- lielais Pieaudzis cilvēks
- lielcilvēks Pieaudzis cilvēks
- gadenis Pieaudzis cilvēks, kas jau labi gados
- katehūmens Pieaudzis cilvēks, kas katehēta vadībā mācās katehismu, gatavojoties kristībām
- pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem
- šļebs Pieaudzis cilvēks, kurš uzvedas kā bērns
- deideris Piedzēries cilvēks
- ļurbaks Piedzēries cilvēks
- mālis Piedzēries cilvēks
- memmulis Piedzēries cilvēks
- zveņģe Piedzēries cilvēks
- žvimbulis Piedzēries cilvēks
- targun Piedzēris cilvēks
- targuns Piedzēris cilvēks
- personcentrētā psihoterapija pieeja psihoterapijā, kuras pamatā ir atziņa, ka cilvēks pats sevi pazīst vislabāk, un sevis iepazīšana notiek psihoterapijas procesā
- copējams pieejams cilvēks romantisku attiecību izveidei
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst
- abstemijs Pieticīgs cilvēks; cilvēks, kas neieredz vīnu
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs)
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji
- sencilvēks Pirmatnējais cilvēks, senlaiku cilvēks
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums
- plānprātis plānprātīgs cilvēks
- toša Plānprātīgs cilvēks
- hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks
- pamēslis Plebejs, zemākās kārtas cilvēks, cilvēks no pūļa
- truksnis Plecīgs cilvēks
- blesis Plecīgs cilvēks vai dzīvnieks
- drošķis Plecīgs, neliela auguma cilvēks
- vīrs kā zārds plecīgs, spēcīgs gara auguma cilvēks
- suska Plukata, nolaidies cilvēks
- bašķis pļāpa, māņticīgs cilvēks
- švīkstoņa pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt
- dalkata pļāpa, muļķīgs cilvēks
- žabriņš pļāpa, nesakarīgs cilvēks
- blenkšis pļāpa, nesaturīgs cilvēks
- lankšis pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks
- plankša pļāpa, pļāpīgs cilvēks
- krošķis Pļāpa; muļķīgs cilvēks
- ērkšķis Pļāpa; strīdīgs cilvēks
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks
- lapacka pļāpīgs cilvēks
- blenkža Pļāpīgs cilvēks
- delveris Pļāpīgs cilvēks
- gauturis Pļāpīgs cilvēks
- grabile Pļāpīgs cilvēks
- kāgāns Pļāpīgs cilvēks
- klabata Pļāpīgs cilvēks
- kladzēns Pļāpīgs cilvēks
- klakšis Pļāpīgs cilvēks
- klēgainis Pļāpīgs cilvēks
- ļarpata Pļāpīgs cilvēks
- ļegata Pļāpīgs cilvēks
- ļekšis Pļāpīgs cilvēks
- ļetera Pļāpīgs cilvēks
- ļeteris Pļāpīgs cilvēks
- lorzaks Pļāpīgs cilvēks
- ļurkstiņš Pļāpīgs cilvēks
- ļurška Pļāpīgs cilvēks
- ļurza Pļāpīgs cilvēks
- mēļotājs Pļāpīgs cilvēks
- merkšķis Pļāpīgs cilvēks
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks
- pļāpkule Pļāpīgs cilvēks
- plaukšņa Pļāpīgs cilvēks
- plauža Pļāpīgs cilvēks
- pļekša Pļāpīgs cilvēks
- pļerza Pļāpīgs cilvēks
- plirstiķis Pļāpīgs cilvēks
- plirza Pļāpīgs cilvēks
- plorza Pļāpīgs cilvēks
- pļurška Pļāpīgs cilvēks
- pļuršķis Pļāpīgs cilvēks
- porkšis Pļāpīgs cilvēks
- porza Pļāpīgs cilvēks
- sparkšķis Pļāpīgs cilvēks
- terkšans Pļāpīgs cilvēks
- uika Pļāpīgs cilvēks
- žadzoņa Pļāpīgs cilvēks
- žampurs Pļāpīgs cilvēks
- vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka)
- klabis Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu
- blaužģis Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
- lancka Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
- lanckars Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
- pļāpātājs Pļāpīgs cilvēks, pļāpa
- terkšs Pļāpīgs cilvēks, tarkšķis
- klapstiņš Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs
- klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš
- ļerza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
- plekšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
- plokšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
- terza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks
- niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks
- čaukste Pļāpīgs, bezrūpīgs cilvēks
- loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks
- blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks
- lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza
- plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks
- pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs
- pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs
- Homo politicus politiskais cilvēks
- izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo
- praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks
- gribelis Prasīgs, iegribīgs cilvēks
- gribulis Prasīgs, iegribīgs cilvēks
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
- nekulturņiks Prasts, neizglītots cilvēks
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem
- punktvīrs Precīzs cilvēks
- preteklis Pretīgs cilvēks
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks
- nebrūdelis Pretīgs, riebīgs cilvēks
- ālis Priecīgs, jautrs cilvēks
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks
- kognitīvā attīstība process, kurā cilvēks apgūst, organizē un mācās izmantot zināšanas
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta
- eksternalizācija process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas
- mācība process, kurā cilvēks izglītojas, mācās; attiecīgās nodarbības
- priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu
- identificēšana process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt
- identifikācija process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem
- robežlīnija Psihiatrijā - tāds stāvoklis, kad cilvēks atrodas uz robežas starp neirozi un psihozi
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais
- traks Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais, vājprātīgais
- kleists Psihiski un fiziski mazattīstīts cilvēks
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā)
- bezapziņa Psihoanalīzē - tā personības daļa, ko cilvēks pats neapzinās un nekādos apstākļos nevar apzināties
- iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību
- puišcilaks Puišcilvēks
- kaiteris Pūķotājs; cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu)
- punduris Pundurauguma cilvēks
- purpis Purpinātājs; īgns cilvēks
- smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks
- šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1)
- lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
- pusmūdenis Pusmūža cilvēks
- pusmūžnieks Pusmūža cilvēks
- kreatūra Radība, radījums; cilvēks, dzīvnieks
- Homo scribens rakstošais cilvēks
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks
- žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni
- pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
- pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
- kņekšķis raudulīgs cilvēks
- bimbiķis Raudulīgs cilvēks
- čaula Raudulīgs cilvēks
- čura Raudulīgs cilvēks
- gņēga Raudulīgs cilvēks
- kņerkšķis Raudulīgs cilvēks
- ņerkata Raudulīgs cilvēks
- ņerksis Raudulīgs cilvēks
- šnurka Raudulīgs cilvēks
- vimba Raudulīgs cilvēks
- žeira Raudulīgs cilvēks
- žeiris Raudulīgs cilvēks
- dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns)
- ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns
- ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns
- ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns
- īška raudulīgs cilvēks, pinkšķis
- ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns
- ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns
- čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns)
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.)
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības
- repotājs Reperis -- cilvēks, kas muzicē repa stilā
- repulis Rēpulis, resns, drukns cilvēks
- timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks
- sītaļnīks resns cilvēks
- sītuols resns cilvēks
- baļva Resns cilvēks
- bānis Resns cilvēks
- bekons Resns cilvēks
- biezeklis Resns cilvēks
- blāķis Resns cilvēks
- borķis Resns cilvēks
- draņa Resns cilvēks
- ķetāns Resns cilvēks
- lāva Resns cilvēks
- plocis Resns cilvēks
- restiķis Resns cilvēks
- steģis Resns cilvēks
- strops Resns cilvēks
- svempa Resns cilvēks
- trobis Resns cilvēks
- troksnis Resns cilvēks
- trops Resns cilvēks
- trosnis Resns cilvēks
- trubis Resns cilvēks
- truktiņš Resns cilvēks
- truslis Resns cilvēks (arī resns dzīvnieks)
- baļļa Resns cilvēks (parasti sieviete)
- dampis Resns cilvēks (parasti sieviete)
- boķis Resns cilvēks vai dzīvnieks
- gubenis Resns cilvēks vai dzīvnieks
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks; resnis
- žeirs resns cilvēks, liels izēdājs
- svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
- tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas
- ķurķis Resns dzīvnieks vai cilvēks
- slamba resns un neveikls cilvēks
- miekšis Resns un slinks, laisks cilvēks
- miekšķis Resns un slinks, laisks cilvēks
- miešķis Resns un slinks, laisks cilvēks
- boņķis Resns, apaļīgs cilvēks; arī biezās drēbē ģērbies cilvēks
- butlēris resns, cieši ģērbies, mazkustīgs neliela auguma cilvēks
- rēpulis Resns, drukns cilvēks
- ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks
- tusnis Resns, kūtrs cilvēks
- rempelis Resns, maza auguma cilvēks
- rempucis Resns, maza auguma cilvēks
- rempulis Resns, maza auguma cilvēks
- tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks
- torķis resns, nepieklājīgs cilvēks
- stembuks resns, neveikls cilvēks
- supine resns, neveikls cilvēks
- dranska Resns, neveikls cilvēks
- lešņaka Resns, neveikls cilvēks
- svampa Resns, neveikls cilvēks
- torksnis Resns, neveikls cilvēks
- tornītis Resns, neveikls cilvēks
- romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis
- bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks
- biezis Resns, slinks cilvēks
- buca Resns, slinks cilvēks
- svampis Resns, smags, neveikls cilvēks
- droņa Resns, tauks cilvēks
- drucka Resns, tauks cilvēks
- droņaks Resns, tauks cilvēks (ironiski)
- priesls Resns, tukls cilvēks
- drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu
- bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders
- treksnis Resns, uzbarojies cilvēks (arī šāda cūka)
- rara avis retums; reti sastopama lieta vai cilvēks
- glumata Riebīgs, lišķīgs cilvēks
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju
- rigorists Rigorozs cilvēks
- amilka Rijīgs cilvēks
- garnis Rijīgs cilvēks
- gūbiķis Rijīgs, mantkārīgs cilvēks
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks
- nepierīža Rijīgs, nesātīgs cilvēks
- nerīža Rijīgs, nesātīgs cilvēks
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni
- trāba Rīma (cilvēks vai dzīvnieks)
- gamrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- gāmrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- gāmrīļa Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- āmrija Rīma, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- roša Rosīgs, rīcīgs cilvēks
- parpala Rūcenis, saīdzis cilvēks
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs
- rūsmanis Rūķis, strādīgs cilvēks
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks
- atgalis Runātnīgs cilvēks
- ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt
- čabuls Runīgs cilvēks
- čeveris Runīgs cilvēks
- runātājs Runīgs cilvēks
- ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi
- kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda)
- barmalejs Rupjš cilvēks
- burzgulis Rupjš cilvēks
- rapulis Rupjš cilvēks
- rīšmete Rupjš cilvēks
- rupausis Rupjš cilvēks
- rupulis Rupjš cilvēks
- rupuls Rupjš cilvēks
- rupults Rupjš cilvēks
- rupūznis Rupjš cilvēks
- jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa
- slāniķis Rupjš, brutāls cilvēks, kurš labprāt fiziski pārmāca citus
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks
- knubiķis Rupjš, neizglītots cilvēks
- rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks
- prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi
- sadists Sadistisks cilvēks
- delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks
- suss sadusmojies, sabozies cilvēks
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks
- grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks
- bižu božuks saīdzis cilvēks
- rūgna saīdzis cilvēks
- grimža Saīdzis cilvēks
- tuktūzis Saīdzis cilvēks
- vieba Saīdzis cilvēks
- dūcmanis Saīdzis cilvēks, īgņa
- dūgmanis Saīdzis cilvēks, īgņa
- ķesaklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks
- ķeseklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks
- grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis
- rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa
- rūguma pods saīdzis cilvēks; īgņa; rūgumpods
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks
- rūgņa Saīdzis, īgns cilvēks
- glemža Saīdzis, neapmierināts cilvēks
- īga Saīdzis, sapīcis cilvēks
- īdzenis saīdzis, sapīcis cilvēks; īga
- īgonis saīdzis, sapīcis cilvēks; īga
- liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis
- liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis
- iznīkala Saimnieciski panīcis cilvēks
- karjeristisks saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms
- kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
- kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda
- dzīvība izdziest saka, ja (cilvēks) nomirst
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- parādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā
- galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas)
- stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara
- sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
- stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara
- kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu
- mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
- mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
- mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
- vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
- caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs
- kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā
- būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts
- spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs
- zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs
- vardes asinis (kādam) saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, neiejūtīgs
- mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs
- kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
- kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita
- jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs
- bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis
- sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
- biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs
- bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- vējš galvā saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs
- dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs
- bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus
- nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams
- gurdeni kauli saka, ja cilvēks ir noguris
- pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs
- pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs
- gaiša sirds saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs
- rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē)
- karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs
- ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs
- ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs
- biezs pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu
- gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas
- sirds atsilst saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību
- prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību
- reibīga galva saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību
- galva reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību
- pārpilna sirds (ar ko, kā) saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā
- sirds (arī sirdī) iesilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks
- sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks
- mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt
- sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst
- sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst
- acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst
- sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst
- acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst
- plakstiņi slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt
- putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā
- žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
- reibīga galva saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)
- galva reibst saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)
- seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt
- sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst
- mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi
- lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam)
- jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem
- viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas
- ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
- kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis
- apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties
- mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs
- ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme)
- pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne
- gūba Sakņupis, neveikls cilvēks
- colonus Sākumā zemnieks, vēlāk dzimtcilvēks
- ķumpis Sakumpis, salīcis cilvēks
- līkonis Salīcis cilvēks
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs)
- kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks
- nosaļa Salīgs cilvēks
- sasala Salīgs cilvēks
- sasaļa Salīgs cilvēks
- perverts Samaitāts cilvēks, izvirtulis
- puskābaks samērā mantkārīgs, paskops cilvēks; arī panabadzīgs, nekārtīgs cilvēks
- pusnabags samērā nabadzīgs cilvēks
- pempelis samērā resns, drukns cilvēks
- šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis
- šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis
- māklis Samulsināts cilvēks, kas ātri apjūk
- mulsis Samulsis cilvēks
- mulsoņa Samulsis cilvēks
- mulsonis Samulsis cilvēks
- murža Samulsis cilvēks
- sangviniķis Sangvinisks cilvēks; cilvēks, kam ir sangvinisks temperaments
- ērkšis Saniknots, trakojošs cilvēks
- grīnelītis Sapīcis, saskābis cilvēks
- gļemma Sapņains, lēns cilvēks
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2)
- Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči
- prādēnis Saprātīgs cilvēks
- prādēns Saprātīgs cilvēks
- prātdienis Saprātīgs cilvēks
- sapraša Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies
- pīna kuots sārts, nobarojies cilvēks
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks
- lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks
- neremonis Satraukts, nervozs cilvēks
- frīks Savādnieks, cilvēks ar dīvainībām
- savdabis Savdabīgs cilvēks
- guģis savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā
- Homo sedens sēdošais cilvēks
- selekcionārs Selekcijas (1) speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju
- seminārists Semināra (3) audzēknis; arī cilvēks, kas ir beidzis semināru
- mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls
- barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis
- laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu
- svabadnieks Senāk brīvs cilvēks, brīvnieks
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli
- Maa Heru seno ēģiptiešu reliģijā cilvēks, kas spēj attaisnoties Ozīrisa viņsaules tiesā
- bestiārijs Senromiešu cirkā cilvēks, kas cīnījās ar zvēriem
- trucis Sevī ierāvies, īgns cilvēks
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt
- nācēja sieveišu dzimuma cilvēks, kas nāk kājām
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums
- sprogaine sieviešu dzimuma cilvēks ar sprogainiem matiem
- kompanjone sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); [kompānijas]{s:2175}dalībnieks
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- gājēja sieviešu dzimuma cilvēks, kas iet kājām
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās
- ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks
- krupītis Sīka auguma cilvēks
- siksis Sīka auguma cilvēks
- sīkmanis Sīkmanīgs cilvēks
- knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks
- pazaglis Sīks zaglis, zaglīgs cilvēks
- sisenis Sīks, uzbāzīgs cilvēks
- krampis Sīksts, neatsaucīgs cilvēks
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; arī skopulis
- niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām
- punktuālists Sīkumos ļoti noteikts cilvēks
- siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni
- būzis Sirdīgs suns vai cilvēks; bubulis
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu
- absolūta nabadzība situācija, kad trūkst minimālo, izdzīvošanai nepieciešamo resursu neatkarīgi novispārējā dzīves līmeņa sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo
- krasjuka Skaists cilvēks
- krasjuks Skaists cilvēks
- skaistulis Skaists cilvēks
- žaboņa Skaļš, trokšņains cilvēks
- ķēzeklis Skandālists, ķildnieks; cilvēks, kas rupji lamājas, ķengājas
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu
- skauģis Skaudīgs cilvēks
- grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks
- kapeikpisējs skops cilvēks
- badadzeguze Skops cilvēks
- ķihariks Skops cilvēks
- piepis Skops cilvēks
- siksna Skops cilvēks
- skopulis Skops cilvēks
- naudaspūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas
- naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis
- badmira Skops cilvēks; cilvēks, kas sev liedz visnepieciešamāko
- badakāsis Skops, mantkārīgs cilvēks
- badkāsis Skops, mantkārīgs cilvēks
- silēkodējs Skops, mantkārīgs cilvēks
- sūdākodējs Skops, mantkārīgs cilvēks
- sūdēzis Skops, mantkārīgs cilvēks
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo)
- kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks
- kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks
- badmire Skops, nenovīdīgs cilvēks
- badmiris Skops, nenovīdīgs cilvēks
- stakle Skops, nenovīdīgs cilvēks
- badiņš Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks
- sukuburis Skops, skaudīgs cilvēks
- knauzers Skopulīgs, sīkumains cilvēks
- skraidulis Skraidīgs cilvēks
- skraidoņa Skraidulis; cilvēks, kas skraida apkārt, nestāv mājās; nemiera gars; dauzoņa
- skrandainis Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks
- lumpenis Skrandainis, plukata, degradējies cilvēks
- kakarbiksis Skrandains cilvēks
- nodrišķelis Skrandains cilvēks
- čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks
- skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks
- kaikaris Skrandains, pinkains cilvēks, plukata, plikadīda
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko)
- adatnieks Slaids, kalsns cilvēks
- ērds cilvēks slaids, veikls cilvēks, kam darbi iet no rokas
- šmurkstulis Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks
- šmurkstuls Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks
- slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs
- tūtiņdreijers Slaists; cilvēks ar nenopietnu attieksmi pret darbu
- lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits
- polazņiks Slāvu mitoloģijā un Jaunā gada paražās - cilvēks, tēls, kas nes auglību un laimi
- ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst
- huseins Sliktas reputācijas cilvēks
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks
- pakalnieks Slikti vai lupatās ģērbies cilvēks
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks
- ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks
- ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks
- hoļera slikts cilvēks
- pimpausis slikts cilvēks
- pīzdāmīzējs slikts cilvēks
- pizģuks slikts cilvēks
- arbūzs Slikts cilvēks
- baigainis Slikts cilvēks
- čangalis Slikts cilvēks
- čurbāns Slikts cilvēks
- frikadele Slikts cilvēks
- frišais Slikts cilvēks
- gailis Slikts cilvēks
- ģiga Slikts cilvēks
- išaks Slikts cilvēks
- ķēmgalva Slikts cilvēks
- ķirbuls Slikts cilvēks
- klamburis Slikts cilvēks
- krekls Slikts cilvēks
- kverplis Slikts cilvēks
- ļurra Slikts cilvēks
- mīkstais Slikts cilvēks
- pampoņa Slikts cilvēks
- pidars Slikts cilvēks
- piders Slikts cilvēks
- pimpis Slikts cilvēks
- reģiska Slikts cilvēks
- reņģe Slikts cilvēks
- šinders Slikts cilvēks
- sliktmanis Slikts cilvēks
- slimais Slikts cilvēks
- slimiķis Slikts cilvēks
- sūdabrālis Slikts cilvēks
- sūds Slikts cilvēks
- zaraza Slikts cilvēks
- žlobs Slikts cilvēks
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks
- namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem
- švabraks Slikts cilvēks, plukata
- švabrons Slikts cilvēks, plukata
- švonders Slikts cilvēks, plukata
- haļera Slikts cilvēks; lieto kā lamuvārdu
- jēlais Slikts cilvēks; nelietis
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis
- škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs
- morda Slikts cilvēks; nesimpātisks cilvēks
- perdelis Slikts cilvēks; riebeklis
- murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks
- elements Slikts, ļauns cilvēks
- vells Slikts, ļauns cilvēks
- vellsātans Slikts, ļauns cilvēks
- neģērtēlis slikts, nekam nederīgs cilvēks vai lieta
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals
- švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
- utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks
- pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks
- beķene Slikts, nepatīkams cilvēks
- beķens Slikts, nepatīkams cilvēks
- ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis)
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?)
- dzeguzes klukšis slimība, slimīgs paradums, kad cilvēks pa brīžiem it kā ieklukstas
- krenksis Slimīgs cilvēks
- vājdabis Slimīgs cilvēks
- nīkstulis Slimīgs cilvēks, nīkulis
- nīkoņa Slimīgs cilvēks, vārgulis
- pamirējs Slimīgs cilvēks, vārgulis
- vārgmiesis Slimīgs cilvēks, vārgulis
- emotīvitāte Slimīgs jūtīgums, kad cilvēks uzbudinās bez pietiekoša pamata
- nāvbarība Slimīgs un fiziski nevarīgs cilvēks
- nīkulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks
- mirlaka Slimīgs, izbadojies, novājējis cilvēks vai dzīvnieks
- ņirbulis Slimīgs, vārgulīgs cilvēks
- slims slims cilvēks
- bēmūzis Slinks cilvēks
- bēnūzis Slinks cilvēks
- bienis Slinks cilvēks
- garvēza Slinks cilvēks
- gāzeklis Slinks cilvēks
- kacāps Slinks cilvēks
- klams Slinks cilvēks
- klemete Slinks cilvēks
- klemets Slinks cilvēks
- laiskumpods Slinks cilvēks
- skrobaste Slinks cilvēks
- šļaumests Slinks cilvēks
- slībeņķis Slinks cilvēks
- sliņķis Slinks cilvēks
- sloņķis Slinks cilvēks
- tempis Slinks cilvēks
- zliņa Slinks cilvēks
- laīda Slinks cilvēks (parasti sieviete)
- pestis Slinks cilvēks, guļava
- zutnis Slinks cilvēks, kas daudz guļ
- vilāgs Slinks cilvēks, kas lēni kustās
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties
- lankaris Slinks cilvēks, kas no darba vairās
- pletka Slinks cilvēks, slaists; dzērājs
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns
- slinkuma maiss slinks cilvēks, sliņķis
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka
- blūzga Slinks cilvēks; kūtrs zirgs
- slīmests Slinks cilvēks; slaists
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos)
- sluņķis Slinks cilvēks; sloņķis
- šļamāns Slinks un izlaidies cilvēks; tukls radījums
- slūturis Slinks un nesaprātīgs cilvēks
- klimsts Slinks vai slims (vārgs) suns vai cilvēks
- čāpis Slinks zirgs, lēns cilvēks
- lontars Slinks, kūtrs cilvēks
- stīmēka Slinks, kūtrs cilvēks
- staņķis Slinks, kūtrs cilvēks; slaists
- ļerkša Slinks, laisks cilvēks
- stibeņķis Slinks, laisks cilvēks
- klindža Slinks, lempīgs cilvēks
- dujens Slinks, lēnīgs, neveikls cilvēks
- sutris Slinks, miegains cilvēks
- trapans Slinks, miegains cilvēks
- orla Slinks, neapdāvināts cilvēks
- milīns Slinks, neizdarīgs cilvēks
- slabraks slinks, neizveicīgs cilvēks
- sladraks slinks, neizveicīgs cilvēks
- sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks
- bimbess Slinks, neveikls cilvēks
- ļamāks Slinks, neveikls cilvēks
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt
- sledne Slinks, nevīžīgs cilvēks
- slene Slinks, nevīžīgs cilvēks
- slenis Slinks, nevīžīgs cilvēks
- lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas
- lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas
- diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists
- šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks
- ļengāns Slinks, noguris cilvēks
- lurģis Slinks, noguris cilvēks
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks
- klamasts Slinks, paviršs cilvēks (lamuvārda nozīmē)
- drabiņu maiss slinks, resns cilvēks
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks)
- slaists Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba
- zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks
- dīvānpirdējs sliņķis, nepatīkams cilvēks
- dīvānā pirdējs sliņķis, nepatīkams cilvēks; nekompetents cilvēks, kas izsaka savu viedokli
- klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus
- čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks
- čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks
- stembugs smags, neveikls cilvēks
- zvaķis Smags, resns, vienmuļīgs cilvēks
- smalcis Smalks cilvēks
- čāpuks smieklīgi apģērbies cilvēks
- bākšķis Smieklīgs cilvēks
- pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks
- svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks
- snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice
- guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs
- okeanauts speciāli sagatavots cilvēks, kas pētī okeāna dzīles
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi
- maņu orgāni specializēti veidojumi, ar kuriem dzīvnieki un cilvēks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to analīzi
- bifelis Spēcīgas miesas būves cilvēks
- būda Spēcīgas miesasbūves cilvēks
- krampis Spēcīgs cilvēks
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis)
- aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām"
- stampis Spēcīgs, arī neveikls cilvēks
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas
- nagainis Spēcīgs, izveicīgs cilvēks ar drošu roku
- laķis Spēcīgs, korpulents cilvēks
- lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks
- duze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks
- dūze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks
- spiritists Spiritisma piekritējs; cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm
- pauska Spītīgs cilvēks
- spītnieks Spītīgs cilvēks
- spītūzis Spītīgs cilvēks
- utbunga Spītīgs cilvēks
- činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks
- stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu
- ceceris Sproggalvis cilvēks
- kaikaris Sprukstiņš, nevaldāms cilvēks
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks
- kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks
- staltavietis Stalts cilvēks
- staltmanis Stalts cilvēks
- brašulis stalts, arī spēcīgs, drošs, enerģisks, mundrs cilvēks
- O starptautisks signāls _Oskar_ - nozīmē _cilvēks aiz borta_
- O "Oskar" starptautisks signāls – nozīmē "cilvēks aiz borta"
- parādu verdzība stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ
- slimošana stāvoklis, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir slims
- nebrīvība stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā
- šums stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms
- brīvība stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā
- brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2)
- svabadība stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2)
- pārsātinātība stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko)
- prombūtne stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā)
- stouns stāvoklis, kad cilvēks ir marihuānas ietekmē
- nāves miegs stāvoklis, kad cilvēks ir miris
- neatkarība stāvoklis, kad cilvēks neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- bezlaulība stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā
- bezmiegs stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī); nomods
- bezvalstniecība stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts
- bezmiegs stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs
- divvalodība stāvoklis, kad cilvēks prot divas valodas
- vienvalodība stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu
- trīsvalodība stāvoklis, kad cilvēks prot trīs valodas
- daudzvalodība stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas
- vairākvalodība stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas valodas
- parazītisms stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdība
- liekēdība stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem
- apburtība stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- pupucis Stipri, biezi satīstīts, satuntuļots cilvēks
- cietais Stiprs cilvēks
- staģis Stīvs cilvēks; tūļīgs cilvēks
- bīkšis Stīvs, kūtrs cilvēks
- bīstēgs Stīvs, kūtrs cilvēks
- bīstēks Stīvs, kūtrs cilvēks
- klambars Stīvs, neveikls cilvēks
- lumeika Stīvs, neveikls cilvēks
- stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs
- stipins Stīvs, vecs cillvēks
- taukšķis Stostīgs, stomīgs cilvēks
- balbus Stosts, cilvēks, kas stostās
- ūkša Strādīgs cilvēks
- darba vīrs strādīgs cilvēks, arī strādnieks
- rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks
- zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks
- zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks
- svelonis Straujš cilvēks
- deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks
- pirkšavnieks straujš, dusmās ātrs cilvēks
- pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks
- pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks
- pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks
- spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks
- stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks
- strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks
- virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks
- bašķieris Strīdīgs cilvēks
- ēcis Strīdīgs cilvēks
- strīdaka Strīdīgs cilvēks
- strīdmačs Strīdīgs cilvēks
- strīdmanis Strīdīgs cilvēks
- berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete
- kasu plinka strīdīgs, kašķīgs cilvēks
- āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks
- greija Strīdīgs, naidīgs cilvēks
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks
- mylyns stulbs cilvēks
- afoņa Stulbs cilvēks
- putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka
- stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko)
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka)
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
- dandars Stūrains, neveikls cilvēks
- stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks
- stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks
- krama pakausis stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks
- nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks
- atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
- dzinējs Suns vai cilvēks, kas medībās dzen medījumu uz mednieka pusi
- gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks
- apustulis Svētulīgs cilvēks
- svētulis Svētulīgs cilvēks
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju
- Litlongs Šanu (Mjanma) mitoloģijā - cilvēks, kas palika dzīvs pēc pasaules plūdiem
- ukstiņš Šaudīgs cilvēks
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi)
- šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks
- šķībacis šķībacains cilvēks
- reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot
- elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs
- Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis
- pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks
- vieninieka laiva švertlaiva, kuras apkalpē paredzēts tikai viens cilvēks
- kukaragā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- pičpaunā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas; kukaragās
- publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju
- kasains tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis
- kasaiņš tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis
- kašķaiņš tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis
- drukns tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis
- rudacains tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis
- zaļacains tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis
- vienacis tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs
- bezspēcīgs tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka; nespēcīgs
- dzirdīgs tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt
- autoritatīvs tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs
- vidējs tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi; arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu
- iecienīts tāds (cilvēks, piem., mākslinieks, speciālists), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā
- iedzimts tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm
- pills tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā
- dusmīgs tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts
- pikts tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts
- apskrandojis tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandis (2)
- apskrandis tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandojis (2)
- bakurētains tāds (cilvēks), kam ir baku rētas
- bakrētains tāds (cilvēks), kam ir baku rētas; tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām)
- brūnacains tāds (cilvēks), kam ir brūnas acis
- brunets tāds (cilvēks), kam ir brūni, tumši mati
- grumbains tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu
- dusmīgs tāds (cilvēks), kam ir dusmas
- pikts tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs (1)
- erudīts tāds (cilvēks), kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
- gaišmatains tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati
- gaišmatis tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati
- blonds tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati; gaišmatains
- debils tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā
- vispusīgs tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas
- bagāts tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni
- lēnējs tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss
- baudkārīgs tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām
- baudkārs tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām
- ievērojams tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē); izcils
- drūms tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis
- vājdzirdīgs tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
- vājredzīgs tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums
- melnbārdains tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda
- melnacains tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis
- melngalvains tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati
- melnmatains tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati
- melnmatis tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati
- neievērojams tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē)
- melnīgsnējs tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa
- pelēkacains tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis
- pelēkmatains tāds (cilvēks), kam ir pelēki mati
- daudzpusīgs tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas
- imbecils tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā
- idiotisks tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā
- defektīvs tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi
- patmīlīgs tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība; arī egoistisks
- rudbārdains tāds (cilvēks), kam ir ruda bārda
- rudmatains tāds (cilvēks), kam ir rudi mati
- rudmatis tāds (cilvēks), kam ir rudi mati
- rūsganbārdains tāds (cilvēks), kam ir rūsgana bārda
- rūsganmatains tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati
- aplaizīt tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
- sarkanvaidzis tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi
- sarkanbārdains tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda
- sarkanbārdis tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda
- sarkansejains tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja
- sarkanmatains tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati
- sarkanmatis tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati
- sārtlūpis tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas
- sārtvaidzis tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa
- nolaizīt tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
- sirmbārdains tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda
- sirmūsains tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas
- sirmmatains tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati
- štengrs tāds (cilvēks), kam ir stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs raksturs
- boiks tāds (cilvēks), kam ir straujš, ātrs raksturs
- melns tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps
- elastīgs tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības
- nolaizīts tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums
- ciets tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba
- laupītkārs tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina
- tumšbārdains tāds (cilvēks), kam ir tumša bārda
- tumšsejains tāds (cilvēks), kam ir tumša seja
- tumšacains tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis
- tumšgalvains tāds (cilvēks), kam ir tumši mati
- tumšmatains tāds (cilvēks), kam ir tumši mati
- tumšmatis tāds (cilvēks), kam ir tumši mati
- vienkājis tāds (cilvēks), kam ir viena kāja
- zābakots tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās
- zeltgalvains tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati
- zeltmatains tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati
- zeltmatis tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati
- zilacains tāds (cilvēks), kam ir zilas acis
- lēts tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu
- bezatbildīgs tāds (cilvēks), kam nav atbildības jūtu
- bezcerīgs tāds (cilvēks), kam nav cerību; tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības
- bezgodīgs tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs
- bezģimenes tāds (cilvēks), kam nav ģimenes; neprecējies
- ikdienišķs tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes
- bezidejisks tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju
- bezpasinieks tāds (cilvēks), kam nav pases
- tukšs tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi)
- bezmugurkaula tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas
- bezprincipiāls tāds (cilvēks), kam nav stingru principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas
- vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- bezzemes tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma
- cildens tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs
- cēls tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens
- izcils tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs
- burvīgs tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs
- cēlsirdīgs tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs
- gudrs tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze
- egoistisks tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs
- romantisks tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums
- lakonisks tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms
- vērienīgs tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt
- aprobežots tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs
- diskrēts tāds (cilvēks), kam var uzticēties; tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus; uzticams
- pašķirīgs tāds (cilvēks), kam viss pašķiras
- dzēlīgs tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino
- bailīgs tāds (cilvēks), kas (pastāvīgi) baidās; tāds (cilvēks), kas izjūt bailes
- asinskārs tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt
- piedauzīgs tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas
- šeptīgs tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos
- atkarpains tāds (cilvēks), kas bieži runā skarbi, asi, tieši
- šeftīgs tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos
- šeptīgs tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos
- frustrēts tāds (cilvēks), kas cieš no frustrācijas
- bezsātīgs tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu
- klaidonīgs tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata
- majestātisks tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu; dižens, varens
- krāsot tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus
- populārs tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību
- skrandaiņš tāds (cilvēks), kas ir ģērbies ļoti novalkātā, saplīsušā apģērbā
- puscepts tāds (cilvēks), kas ir iesācis (ko) mācīties, bet nav pabeidzis
- koncentrēts tāds (cilvēks), kas ir koncentrējies (2)
- ģeniāls tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām
- luterticīgs tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu; tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām
- izveicīgs tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā
- deklasēts tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu agrāko sociālo stāvokli, morāli pagrimis
- indiskrēts tāds (cilvēks), kas izpauž noslēpumus; nesmalkjūtīgs
- virspusīgs tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā
- lāga tāds (cilvēks), kas ko dara samērā lietpratīgi
- kārtējs tāds (cilvēks), kas ko regulāri dara, veic
- gudrs tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē; vērīgs, apdāvināts
- devīgs tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem
- iedevīgs tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem
- vaļīns tāds (cilvēks), kas nav aizņemts, nodarbināts
- bezvērtīgs tāds (cilvēks), kas nav piemērots, derīgs (piemēram, darbam, kādiem apstākļiem)
- bezsirdīgs tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs
- nepazīstams tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1)
- doktrinārs tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu; saistīts ar doktrināru 1, tam raksturīgs
- roidīgs tāds (cilvēks), kas nemitīgi rīkojas, darbojas (parasti ko tīrot, kārtojot); darbīgs
- kaut kāds tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs
- kāds nekāds tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds
- bezrūpīgs tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem
- bezpartejisks tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts
- briļļains tāds (cilvēks), kas nēsā brilles
- īsredzīgs tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas
- bezjūtīgs tāds (cilvēks), kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem
- greizsirdīgs tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību; tāds (cilvēks), kuram ir raksturīga greizsirdība
- dižciltīgs tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas
- buržuāzisks tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas vai atbalsta to, rīkojas tās interesēs
- aizdomīgs tāds (cilvēks), kas rada aizdomas
- daudzvārdīgs tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka
- histērisks tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains
- izlēmīgs tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt
- darbspējīgs tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu
- impulsīvs tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes; straujš
- pogaiņš tāds (cilvēks), kas tērpies paģērbā ar (daudzām) pogām
- ārišķīgs tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots
- jaunizcepts tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi
- jauniesaukts tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā
- atdevīgs tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā)
- vecākais tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu)
- jaunākais tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu)
- uzplečains tāds (cilvēks), kura apģērbam ir uzpleči (2)
- vulgārs tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša
- vienpusīgs tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2)
- skaidrīgs tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs
- lietišķs tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, arī praktiski lietderīga
- loģisks tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota
- divkosīgs tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem
- bruņniecisks tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2)
- birokrātisks tāds (cilvēks), kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms
- galīgs tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi
- dārgs tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.)
- padārgs tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.)
- daudzsološs tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē)
- draudīgs tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību
- nedrošs tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs
- harismātisks tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi
- zimzains tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā
- zimzaiņš tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā
- baigs tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni
- pusvientiesis tāds cilvēks, kas ir daļēji vientiesīgs, naivs, lētticīgs
- elberīgs tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs
- neatkarīgs tāds cilvēks, kurš neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- seksīgs tāds cilvēks, ķermeņa formas vai rīcība, kas atmodina erotiskas tieksmes, rada seksuālo pievilcību
- parazītisks tāds, darbspējīgs cilvēks, kas pēc paša gribas nestrādā, nepelna un pārtiek no citu līdzekļiem; liekēdis; tāds, kas savtīgi izmanto citus, neko nedodams pretī
- platmugura tāds, kam ir plata mugura (cilvēks vai dzīvnieks)
- vizuļains tāds, kam ir vizuļi 1 (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums
- mencis tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks
- bārdains tāds, kam uz sejas ir bārda; neskuvies (cilvēks)
- tiza tāds, kas ar grūtībām, pieklibojot kustas uz priekšu (cilvēks, zirgs u. tml.)
- lielkaulis tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs)
- lielkauls tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs)
- neskarts tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā)
- katoļticīgs tāds, kas ir saistīts ar katolicismu; tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām
- pareizticīgs tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām
- knurba tāds, kas nedara darbu, lēns cilvēks
- dīdīkla tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks
- plantigrādisks tāds, kas staigā, balstoties uz visu pēdu (cilvēks, lācis)
- ekstrasensors tāds, kas uztver vairāk, nekā cilvēks ar jutekļiem parasti mēdz uztvert, pārjuteklisks
- aumonis tāds, kas vairāk rīkojas zemapziņas, ne apziņas motīvu vadīts, ļoti impulsīvs, nereti arī pārsteidzīgs cilvēks
- gūšķis tāds, kas vienu darbu nepabeidzis ķeras pie otra; straujš, neapdomīgs cilvēks, grābslis
- androcentrisks tāds, kur atsevišķs cilvēks tiek ņemts kā centrā un pēc tā aplūkotas un novērtētas viņa attiecības ar apkārtni un sabiedrību
- ražojošs tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu)
- nemīts tāds, pa kuru (cilvēks) vēl nekad nav gājis (par ceļu)
- gara milzis talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme
- dieveklis tas (cilvēks, arī parādība), ko akli dievina; elks
- nākotne tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma
- piedāvātājs tas (cilvēks, uzņēmums), kas nodarbojas ar preces vai pakalpojuma reklamēšanu, izplatīšanu un pārdošanu
- dzesētājs tas (cilvēks), kas dzesē
- nulle tas (cilvēks), kas ir neievērojams, nenozīmīgs
- nabadziņš tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs; arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs
- solonumurs tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks
- spoks tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs
- dzīvotājs tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1)
- veicējs tas (parasti cilvēks), kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panāk, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
- izīrētājs tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko)
- pārdevējs tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas pārdod (ko)
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- vērtība tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums
- aizmiģelis tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks
- ekspropriators tas (valsts, valsts vara, arī cilvēks), kas ekspropriē vai piedalās ekspropriācijā
- divkājainis tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem)
- spruksts tas, kas ātri kustas; kustīgs, jautrs cilvēks
- meimurs tas, kas grīļojas, gāzelējas, streipuļo; neveikls, lempīgs cilvēks
- līdzinieks tas, kas ir līdzīgs (kam), atgādina (ko); cilvēks, kas pārstāv grupu ar līdzīgām pazīmēm
- sovjets tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks
- kaukoņa tas, kas kauc; raudulīgs cilvēks
- šļabraks tas, kas nekārtīgi ģērbjas; nolaidīgs cilvēks
- pulētājs tas, kas pulē; cilvēks, kura nodarbošanās ir pulēšana
- velte tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes)
- balva tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas
- dabas dāvana tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas
- stabausis tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks
- identitāte tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis)
- taupmanis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis
- taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis
- taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis
- Čuda Juda tautas pasakās un mitoloģijā sastopams tēls – parasti milzīgs, neparasts un bieži vien biedējošs radījums ar pārdabiskām spējām; tas var būt briesmonis, cilvēks ar neparastām iezīmēm vai fantastiska būtne, kas izraisa izbrīnu un bažas
- dialogs tehniski pareiza uzdevuma izvirzīšana datoram, ko veic cilvēks, un vajadzīgo rezultātu saņemšana no tā
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz
- aprūpes slogs termins, ar kuru apzīmē: 1) spriedzi un stresu, ko izjūt cilvēks, ilgstoši par kādu rūpējoties; 2) fiziskās un emocionālās prasības, sociālos un finansiālos ierobežojumus, ko aprūpes pienākumi rada aprūpētājam (parasti aprūpējot kādu ģimenes locekli mājās)
- dievlūdzējs Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā
- uparts Tielīgs, tiepīgs cilvēks; stūrgalvis
- tieponis Tiepīgs cilvēks
- tiepša Tiepīgs cilvēks
- tiepis Tiepīgs cilvēks, stūrgalvis
- tieļa Tiepīgs, iedomīgs cilvēks
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks
- cērme Tievs, garš cilvēks
- dinceklis Tievs, garš cilvēks
- makaroni Tievs, garš cilvēks
- šķedārnis Tievs, kalsns cilvēks vai dzīvnieks
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem)
- kibervardarbība tīša agresīva darbība, ko veic cilvēks vai cilvēku grupa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; izšķir četras formas: 1) tiešsaistes kontakts, kas noved pie vardarbības klātienē; 2) kiberizsekošana; 3) uzmākšanās tiešsaistē; 4) pazemojošas informācijas izplatīšana
- kalmiks Tītars; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks
- kleņģis Tizls cilvēks
- aksakals Tjurku tautu vēsturē - ģints galva, vecākais, patriarhāli feodālās augstmaņu kārtas pārstāvis, vēlāk - vēlējams vecākais, arī cienījams cilvēks
- traktorbūvētājs Traktorbūves speciālists; cilvēks, kas strādā traktorbūve
- trakulis Trakulīgs cilvēks
- žausteve Trakulīgs cilvēks, pusaudzis
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks
- ellīgs cilvēks trakulīgs, nevaldāms cilvēks
- putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- drebekls Trokšņains cilvēks
- dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks
- beizīklis Trokšņains, nepacietīgs cilvēks
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls
- pakulbiksis Trūcīgs cilvēks
- plīvenis Trūcīgs cilvēks
- plīvinis Trūcīgs cilvēks
- badastaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ)
- badsstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ)
- badstakle Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ)
- badstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ)
- badstāklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ)
- ubeika Trūcīgs cilvēks, plikadīda, nabags
- utlangars Trūcīgs cilvēks; arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
- utnobars Trūcīgs cilvēks; arī nevīžīgs cilvēks
- utu nobara trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badadzeguze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badakāsis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badastaņķis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badkāsis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badmire Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badmiris Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- badstaņķis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- kābaka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- kābaks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- narcaka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- narcaks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- nercaka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- plikdīda Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- sēnaldūka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- tukšbīdele Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- tukšnieks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- kankarbiksis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks
- badabite Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; cilvēks, kas dzīvo pusbadā
- badbite Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; cilvēks, kas dzīvo pusbadā
- bumbuļnieks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; vaļinieks; sīkzemnieks
- trūlis Truls, aprobežots cilvēks
- mīksts kā pūpēdis tukls (cilvēks), labi barots (dzīvnieks)
- mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks
- pelmenis tukls cilvēks
- burbulis Tukls cilvēks
- ķunnis Tukls cilvēks ar uzblīdušu seju
- ļakāns Tukls cilvēks vai dzīvnieks
- rumbulis Tukls, apaļīgs cilvēks
- dupliķis Tukls, korpulents cilvēks
- bledāns Tukls, masīvs cilvēks
- sarķis tukls, sarkans cilvēks
- apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks)
- čogys tukšs cilvēks
- vējzaķis Tukšs cilvēks (bez patstāvīgas domāšanas)
- paukša Tukšs cilvēks, kas nenoteikti, neskaidri runā, it kā ko slēpdams; kam nevar ticēt
- ļeberis Tukšs, nenoteikts cilvēks
- mujeklis Tūļa, cilvēks, kam darbs neveicas
- mujāklis Tūļa, cilvēks, kam neveicas darbs
- mošķis Tūļa, cilvēks, kas netiek uz priekšu ar darbu; ģeķis, āksts
- mūžeklis Tūļa, cilvēks, kurš tūļājas un veselu mūžību nenāk
- pužināks tūļa, darbā neveikls cilvēks, kas neko nedara
- tošķis Tūļa; neveikls cilvēks
- počka tūļīgs cilvēks
- bīstaklis Tūļīgs cilvēks
- bīsteklis Tūļīgs cilvēks
- gausarausis Tūļīgs cilvēks
- taukšķis Tūļīgs cilvēks
- tūļa Tūļīgs cilvēks
- bīstēkls Tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks
- kūla Tūļīgs cilvēks, grabažnieks
- nuža Tūļīgs, gauss cilvēks
- nūža Tūļīgs, gauss cilvēks
- čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete)
- snaužka Tūļīgs, kūtrs cilvēks
- īkstonis Tūļīgs, kūtrs cilvēks, kam darbs neveicas
- teļnags Tūļīgs, lempīgs cilvēks; cilvēks, kas visu dara it kā negribot vai nespējot
- čāpa Tūļīgs, neveikls cilvēks
- čusna Tūļīgs, neveikls cilvēks
- lēlis Tūļīgs, neveikls cilvēks
- memmulis Tūļīgs, neveikls cilvēks
- stapans Tūļīgs, neveikls cilvēks
- čomma Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs cilvēks
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu
- troglodīts Tumsonis, nekulturāls cilvēks
- moris Tumšādains cilvēks, nēģeris
- biezais Turīgs cilvēks
- dutijs Turīgs cilvēks
- bagatieris Turīgs, bagāts cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks, kas izliekas par bagātu
- miops Tuvredzīgs cilvēks
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma
- šņerba Untumains cilvēks
- untumnieks Untumains cilvēks
- nišķis Untumains, kaprīzs, neapmierināts cilvēks (parasti bērns)
- urķis Urķīgs cilvēks
- ūsainis Ūsains cilvēks
- utēzis Utains cilvēks; arī tūļīgs, neveikls cilvēks
- utizēda Utains, ar utīm apaudzis cilvēks vai dzīvnieks
- apdribinis Uzbāzīgs cilvēks
- bāška Uzbāzīgs cilvēks
- bāža Uzbāzīgs cilvēks
- dūkņa Uzbāzīgs cilvēks
- klīsteris Uzbāzīgs cilvēks
- mālis Uzbāzīgs cilvēks
- urmaka Uzbāzīgs cilvēks
- urmāka Uzbāzīgs cilvēks
- uts Uzbāzīgs cilvēks
- kūriņš Uzbāzīgs cilvēks, kas cenšas ieņemt kāda vietu
- tiela Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
- tielis Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
- tiels Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
- tiele Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks, tielis
- eldža Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks
- maltuvis Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks
- zajoba Uzbāzīgs, uzmācīgs, ietiepīgs cilvēks
- uzklīdenis Uzklīdis dzīvnieks, arī cilvēks
- miegstoņa Uzmācīgs (ar vārdiem) cilvēks
- bākslis Uzmācīgs cilvēks
- bāšķis Uzmācīgs cilvēks
- bāzeklis Uzmācīgs cilvēks
- dakšastis Uzmācīgs cilvēks
- kruja Uzmācīgs cilvēks
- māklis Uzmācīgs cilvēks
- piedega Uzmācīgs cilvēks
- plijoknis Uzmācīgs cilvēks
- plijonis Uzmācīgs cilvēks
- ute Uzmācīgs cilvēks
- uzbāzenis Uzmācīgs cilvēks
- uzmāklis Uzmācīgs cilvēks
- uzmāktenis Uzmācīgs cilvēks
- uzmākulis Uzmācīgs cilvēks
- uzplija Uzmācīgs cilvēks
- utvanags Uzmācīgs cilvēks (arī lamuvārds)
- kurža Uzmācīgs cilvēks (lamuvārda nozīmē)
- ummāka Uzmācīgs cilvēks vai dzīvnieks
- spitāgs Uzmācīgs cilvēks, kurš visur bāž savu degunu
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks)
- nebesa Uzmācīgs, uzbāzīgs cilvēks
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā
- elefants Uzpūtīgs cilvēks
- ceizuks Uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks
- pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai
- antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs
- ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks
- percipients Uztvērējs, cilvēks, kas telepātijas eksperimentos cenšas uztvert domu signālus, ko raida cits cilvēks
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
- tulku Vadžrajānas budisma rituālajā praksē cilvēks, kas atzīts par kāda garīgā līdera reinkarnāciju
- vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūve
- grēka āzis vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu
- grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos)
- knapsieriņš Vāja rakstura cilvēks
- klinklāviņš Vāja rakstura un nedaudz vientiesīgs cilvēks
- švakmanis Vājš cilvēks
- kliņģeris Vājš cilvēks ar garām kājām
- kaltaža Vājš cilvēks vai dzīvnieks; arī sakaltuši žagari
- ļuka vājš cilvēks, vārgulis
- slabaks Vājš cilvēks, vārgulis; vājš (kāda sporta veida, darba u. tml.) speciālists
- klinklāvs Vājš gara auguma cilvēks
- stiriks Vājš, garkājains dzīvnieks (arī cilvēks)
- žņauga Vājš, garš cilvēks
- bindža Vājš, garš un slaids cilvēks
- ķēmeklis Vājš, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
- mirļa Vājš, izbadējies dzīvnieks, arī cilvēks
- mērdeklis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis
- mērģis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis
- mērdelis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis; tāds, kas tikko velk dzīvību
- miroņbībele Vājš, izdilis cilvēks
- ādenis Vājš, kalsnējs cilvēks
- čaučere Vājš, kalsns cilvēks
- dreberis Vājš, kalsns cilvēks
- ģiblis Vājš, kalsns cilvēks
- kaikaris Vājš, kalsns cilvēks
- kaikars Vājš, kalsns cilvēks
- kaldoņa Vājš, kalsns cilvēks
- sisinis Vājš, kalsns cilvēks
- krīklis Vājš, kalsns cilvēks (ar tievu kaklu)
- ķirnis Vājš, kalsns cilvēks vai dzīvnieks
- ģīlis Vājš, kalsns cilvēks; vārgulis
- kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks
- kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris
- ķemburis Vājš, maza auguma cilvēks
- rempis Vājš, maza auguma cilvēks
- jendziņš Vājš, nepilngadīgs cilvēks
- vēgliņš Vājš, nespēcīgs cilvēks
- supuris vājš, nespēcīgs cilvēks (retāk: tāds dzīvnieks)
- pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks
- žaiksts Vājš, slaids cilvēks
- žieblis Vājš, slimīgs cilvēks vai dzīvnieks
- ģirulis Vājš, slims cilvēks
- dievkociņš Vājš, vārgs cilvēks
- lerķis Vājš, vārgs cilvēks
- mireklis Vājš, vārgs cilvēks; vārgulis
- pačabiņš Vājš, vecs cilvēks, bez enerģijas
- pačāblītis Vājš, vecs cilvēks, bez enerģijas
- autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus
- emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls
- ļerga Valodā izlaidīgs cilvēks
- pirmā valoda valoda, kuru cilvēks hronoloģiski apgūst pirmo
- mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda
- mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam); cilvēks, kas veic šo amatu
- dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis
- valšķis Valšķīgs cilvēks
- oksts Varas oksts - spēcīgs cilvēks
- mīmis Vārdos skops cilvēks
- pieņemts vārds vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā
- pievārds Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam
- ģieblis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks
- ģiebulis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks
- knapuča Vārgs cilvēks
- čāksts Vārgs cilvēks; vārgulis
- klaburis Vārgs, arī kropls cilvēks
- mirla Vārgs, arī neveikls cilvēks
- mirlis Vārgs, arī neveikls cilvēks
- jērlipa Vārgs, bailīgs cilvēks
- drebelis Vārgs, drebelīgs cilvēks
- žļedzēns Vārgs, gļēvs, slinks cilvēks
- ļoba Vārgs, grīļīgs, lempīgs cilvēks
- rempelis Vārgs, maza auguma cilvēks
- rempucis Vārgs, maza auguma cilvēks
- rempulis Vārgs, maza auguma cilvēks
- ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks
- nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis
- ņapis Vārgs, neliela auguma cilvēks
- šņerglis Vārgs, nespēcīgs cilvēks
- ģilda Vārgs, noliesējis cilvēks
- ķīķūzis Vārgs, novājējis cilvēks
- ģelzenis Vārgs, vājš cilvēks
- ģelzens Vārgs, vājš cilvēks
- ģilzens Vārgs, vājš cilvēks
- slimbuks vārgs,izguris, slims cilvēks
- knapzaķis Vārgulīgs cilvēks
- spitālis Vārgulīgs, neveikls, nemākulīgs cilvēks
- mērga Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks
- mērdziņš Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks; mērga
- žurbulis Vārgulīgs, slimīgs cilvēks
- vervērze Varvērze, mežonīgs cilvēks
- budēlis vastlāvju maskā tērpies cilvēks; ķekatnieks
- kambrāns Vdecs cilvēks
- krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs
- čaplis Vecāks cilvēks, kas lēnāks ejot un darbā
- skrapāns Vecs (nespēcīgs) cilvēks vai dzīvnieks
- kābars Vecs cilvēks
- kraģis Vecs cilvēks
- krāpāns Vecs cilvēks
- vecainis Vecs cilvēks
- večulis Vecs cilvēks
- zebenieks Vecs cilvēks (nicīgs apzīmējums)
- diengalis Vecs cilvēks vai ēka, kuru dienām tuvojas gals
- sepenis vecs cilvēks, kas slimo ar kādu krūšu kaiti
- gubiņš Vecs cilvēks, kas staigā salīcis
- vecietis Vecs cilvēks, sirmgalvis
- dievainis Vecs dievbijīgs cilvēks
- klemberis Vecs un nekārtīgs cilvēks, kustonis vai kāda lieta
- patriarhs Vecs, ļoti cienījams cilvēks (kādā cilvēku grupā)
- grausts Vecs, nespēcīgs cilvēks
- budzis Vecs, nespēcīgs, novājināts cilvēks
- krapainis Vecs, nevarīgs cilvēks; vecs, vājš zirgs
- skruķis Vecs, neveikls kustonis, cilvēks, lieta
- krenkša Vecs, nīkulīgs cilvēks
- skreblis Vecs, noskrandājies cilvēks
- baukna Vecs, sakupis cilvēks
- krēklis Vecs, slimīgs cilvēks
- vītenis Vecs, slimīgs cilvēks
- stute Vecs, stīvs cilvēks
- čabulis Vecs, vājš cilvēks
- grečis Vecs, vājš cilvēks
- skraķis Vecs, vājš cilvēks vai dzīvnieks
- krancis Vecs, vājš dzīvnieks vai cilvēks
- zvanārs Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks
- skrabans vecs, vārgs cilvēks
- tirekls Vecs, vārgs cilvēks, vai novārdzis dzīvnieks
- kraķis Vecs, vārgs, arī slims cilvēks
- linga Veikls cilvēks
- lotaga Veikls cilvēks
- nagaļa Veikls cilvēks
- veiklinieks Veikls cilvēks
- ulis Veikls cilvēks (sevišķi bērns), kas visur spēj pielīst
- āgeris Veikls cilvēks, kas ātri tiek uz priekšu
- zutis Veikls, apsviedīgs cilvēks
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu
- smelteris Veikls, drosmīgs, spēcīgs cilvēks
- nazis Veikls, enerģisks, drosmīgs cilvēks
- žučoks Veikls, izveicīgs cilvēks
- malacis Veikls, izveicīgs, apķērīgs cilvēks
- žipčiks Veikls, kustīgs cilvēks
- virsūdensskrējējs Vēja grābslis, vieglprātīgs cilvēks
- strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis
- strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
- strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
- stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis
- spruksts Vējagrābslis, trakulis; viegla rakstura cilvēks
- žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
- žauslis Vējagrābslis; tukšs, ātrs cilvēks
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- acainis Vērīgs cilvēks
- revelis veselīgs bērns; tukls cilvēks
- koka gabals vēss, vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks
- dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo
- Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena
- viduvējība Viduvējs (2) cilvēks
- fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai
- tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu
- jefiņš Viegla rakstura cilvēks; sprukstiņš
- susla Viegli aizvainojams cilvēks
- džinrikša Viegli divriteņu rati, ko velk cilvēks; rikša
- šņapstiņš Viegli iespaidojams, pakļāvīgas dabas cilvēks
- zilene Viegli uzbudināms cilvēks
- lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
- lidermanis Vieglprātīgas uzvedības cilvēks
- čaupata Vieglprātīgs cilvēks
- ģēvelis Vieglprātīgs cilvēks
- jauslis Vieglprātīgs cilvēks
- lamsis Vieglprātīgs cilvēks
- lētdabis Vieglprātīgs cilvēks
- lētprātis Vieglprātīgs cilvēks
- pleduris Vieglprātīgs cilvēks
- pļūka Vieglprātīgs cilvēks
- spidilka Vieglprātīgs cilvēks
- stirkša Vieglprātīgs cilvēks
- vējagramslis Vieglprātīgs cilvēks
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks
- žāklis Vieglprātīgs cilvēks
- žāksts Vieglprātīgs cilvēks
- gaisenieks Vieglprātīgs cilvēks, gaisa grābslis
- gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties
- viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas
- viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis
- plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa
- žulburs Vieglprātīgs cilvēks, vējagrābslis
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks
- gaisa strīpa vieglprātīgs, arī nenoteikts cilvēks
- krētelis Vieglprātīgs, ātras dabas cilvēks
- alkacis Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks
- čaukurs Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks
- dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem)
- daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem)
- plauķis Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks
- plauks Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks
- drabeņa Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- gaisika Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- gaisons Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- gaisputns Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- pluksts Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- šolderis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- tišiņš Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks
- vējgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, nenoteikts cilvēks
- zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis
- tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks
- skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks
- svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele
- skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks
- čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
- putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
- žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks
- žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša
- leps Viegls cilvēks, kas stāsta visu bez apdoma
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts
- ledus gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks
- saltumlaidis Vienaldzīgs, vēss cilvēks, īgņa
- kā ledus vienaldzīgs, vēss, neiejūtīgs (cilvēks)
- vienīgā dzīvā dvēsele vienīgais cilvēks
- mazais cilvēks vienkāršais darba cilvēks
- mirstīgs vienkāršs, parasts cilvēks
- badakunna vienmēr izbadējies, izsalcis cilvēks vai dzīvnieks; skops mantkārīgs cilvēks
- badcūka vienmēr izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks
- erslaka vienmēr steidzīgs cilvēks
- komandors viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina
- biliņģis vientiesīgs cilvēks
- kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks
- lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks
- nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks
- dievadots cilvēks vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks
- vieglais Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks
- abderīts Vientiesis, aprobežots cilvēks
- pemperis Vientiesis, panīcis cilvēks
- pempiņš Vientiesis, panīcis cilvēks
- pempis Vientiesis, panīcis cilvēks
- vāliņģis vieta labībā vai zālē, kur kāds dzīvnieks vai cilvēks gulējis
- dzimtene vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties
- jerņiks Viltīgs cilvēks
- palšenieks Viltīgs cilvēks
- pigulants viltīgs cilvēks, jokdaris
- šulers Viltīgs cilvēks, krāpnieks
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks
- viltnieks Viltīgs cilvēks; cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu
- morslaka Viltīgs un plēsīgs cilvēks
- blēnis Viltīgs, blēdīgs cilvēks
- pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks
- pārvīrietis vīriešu dzimuma pārcilvēks
- vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti)
- pirža virspusējs, viegla satura cilvēks
- ērču encefalīts vīrusu infekcija, ar ko cilvēks parasti inficējas, ja viņam piesūcas inficēta ērce vai ja uzturā tiek lietoti inficēti dzīvnieku produkti
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko)
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko)
- ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā)
- aizgūtnis Visai rijīgs dzīvnieks vai cilvēks
- patriarhs Visizcilākais, arī visvecākais cilvēks (kādā darbības sterā)
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību
- telantrops Vissenākais fosilais cilvēks, kura atliekas (līdz ar parantropu) atrastas Dienvidāfrikā
- stūķis Vīstoklis; satīts bērns, biezi saģērbies cilvēks
- viszinātājs Viszinīgs cilvēks
- vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks
- gudrdegunis Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks
- voluntārists Voluntārismā (2) piekritējs; cilvēks, kas rīkojas voluntāri
- grābstoņa Zaglīgs cilvēks
- gramslis Zaglīgs cilvēks
- gramstaļa Zaglīgs cilvēks
- knīpe Zaglīgs cilvēks
- krāmelis Zaglīgs cilvēks
- krujējs Zaglīgs cilvēks
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks
- sesks Zemisks cilvēks
- rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks)
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi
- Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā
- visziņa Ziņkārīgs cilvēks
- viszinis Ziņkārīgs cilvēks
- ziņkārs Ziņkārīgs cilvēks
- zikte Ziņkārīgs cilvēks, kurš mēdz iztaujāt
- nūska Ziņkārīgs cilvēks, okšķeris
- važonis Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks
- asmēlis Zobgalis, cilvēks ar asu mēli
- garmēlis Zobgalis; cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt; zākātājs
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris
- vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks
- ķaupis Zvirbulis; uzpūtīgs cilvēks
- samarieši Žēlsirdīgs cilvēks
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks
- plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks
- pleika Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis
- plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis
- plenders Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis
- pleizeris Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis; nelietis
vēks citās vārdnīcās:
MEV