svilpaste
svilpaste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilpaste | svilpastes |
| Ģen. | svilpastes | svilpastu |
| Dat. | svilpastei | svilpastēm |
| Akuz. | svilpasti | svilpastes |
| Lok. | svilpastē | svilpastēs |
1.Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
1.1.apvidvārds Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
2.Tautasdziesmās zirga epitets.
Avoti: LLVV, LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīnumainā kārtā svilpastes paliek bizenīgas arī pēc gūtajām galvas un muguras traumām.
- Migle, tā svilpaste, noslēpumaini smaidīdama, pasniedza nelielu kartona kārbiņu.
- Ar to svilpasti, to dziedātāju, viņš lauzīs kaklu.
- Tu patiešām izšķīries no savas sievas tās svilpastes dēļ?
- Tur tagad kaut kāda svilpaste dzīvo, viņai bagāts sponsors to dzīvokli nopircis.