viszinis
viszinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viszinis | visziņi |
| Ģen. | visziņa | visziņu |
| Dat. | viszinim | visziņiem |
| Akuz. | viszini | visziņus |
| Lok. | viszinī | visziņos |
viszine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viszine | viszines |
| Ģen. | viszines | visziņu |
| Dat. | viszinei | viszinēm |
| Akuz. | viszini | viszines |
| Lok. | viszinē | viszinēs |
1.Viszinātājs.
2.apvidvārds Ziņkārīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi uzskata mani par dzīvu tikai tāpēc, ka nav visziņi.
- Šīs estētiskā dendija pārmērības tērpā pakāpeniski sinhronizējās ar visziņa pozu garīgajā sfērā.
- Esmu palīgs, nevis augstprātīgs viszinis, kurš var atļauties aizrādīt un kaunināt.
- — lielie Viļņas ciešanu apoloģēti, visziņi, prātnieki, talanti un poēti.
- Paši viņi bija kā staigājošas enciklopēdijas, šarmanti visziņi, modes etaloni un moderno deju eksperti.