mērdeklis
mērdeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mērdeklis | mērdekļi |
| Ģen. | mērdekļa | mērdekļu |
| Dat. | mērdeklim | mērdekļiem |
| Akuz. | mērdekli | mērdekļus |
| Lok. | mērdeklī | mērdekļos |
2.apvidvārds Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ( « Kur tu tos mērdekļus ņem, ko?»
- Ļaunums lielākoties uzņem pats savu mērdekli – un saindējas.
- Tajā pašā kājā, kuru Sirmais ar mitrām smiltīm, Vecās mērdekli un paša pūlēm tik tikko bija apdziedinājis.
- Atkārusi žokli un piespiedusi plato pieri būdas režģim, Vecā vairākas dienas noraudzījās, kā Sirmais ar viņas gatavoto mērdekli rūpīgi ieziež savu slimo kāju.
- Atsevišķu planētu kolonijas veselām ģimenēm izkāva, artēziskajās akās mērdekļus sabēra, labības laukos mīnas sasēja.