mērdēklis
mērdēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mērdēklis | mērdēkļi |
Ģen. | mērdēkļa | mērdēkļu |
Dat. | mērdēklim | mērdēkļiem |
Akuz. | mērdēkli | mērdēkļus |
Lok. | mērdēklī | mērdēkļos |
mērdeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mērdeklis | mērdekļi |
Ģen. | mērdekļa | mērdekļu |
Dat. | mērdeklim | mērdekļiem |
Akuz. | mērdekli | mērdekļus |
Lok. | mērdeklī | mērdekļos |
Līdzeklis (parasti viela) nonāvēšanai.
Avoti: LLVV