moris
moris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | moris | mori |
Ģen. | mora | moru |
Dat. | morim | moriem |
Akuz. | mori | morus |
Lok. | morī | moros |
moriete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | moriete | morietes |
Ģen. | morietes | moriešu |
Dat. | morietei | morietēm |
Akuz. | morieti | morietes |
Lok. | morietē | morietēs |
1.Tumšādains cilvēks, nēģeris.
2.Maurs 2.
3.Zilganbrūns, pelēks zirgs.
Stabili vārdu savienojumi(Mells) kā moris.
- (Mells) kā moris apvidvārds, ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat Annes tantes nopirktās brūnās kūkas mora galviņai bija baldriāna smaka.
- Kā teicis klasiķis, moris savu padarījis, moris var iet.
- Kādā moru valstī moriem jautā: “ Kā jūs vācat kokosriekstus?”
- Mori atbild: “ Nu tad ir neražas gads.”
- No viņu vārda vēlāk latviešu valodā patapināts arī moru nosaukums Āfrikas iedzīvotājiem.