badabite
badabite sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badabite | badabites |
Ģen. | badabites | badabišu |
Dat. | badabitei | badabitēm |
Akuz. | badabiti | badabites |
Lok. | badabitē | badabitēs |
1.Bite, kas nenes medu.
2.Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; cilvēks, kas dzīvo pusbadā.
Avoti: LivP