ģieblis
Lietojuma biežums :
ģieblis apvidvārds
Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmdienu pēcpusdienās viņu gaidīja līdzīga tikšanās ar Ksaveru Gureviču, kurš bija kļuvis par Bironta apgādājamo, arī slimoja, arvien vairāk novecoja, dienu no dienas arvien vairāk gražojās, te sagribēja sukādes, te kādu smalku, grūti pagādājamu vīnu, te gluži vai putna pienu un kura pastāvīgajās žēlabās par dedzinātājiem un dūrējiem sānos, lauzējiem kaulos un smeldzoņu klidzenajos zobos vajadzēja klausīties vismaz trīs stundas, kamēr viņi izskatīja Bironta ienākumu un izdevumu papīrus, muižu inventārus, pārvaldnieku un vagaru atskaites un vēstules, jo zemes īpašumu bija daudz, zemnieku - vēl vairāk, un, gribot, lai mazas kļūdiņas laika gaitā nepārvērstos lielos zaudējumos, ikvienam skaitļu stabiņam uzmanīgi vajadzēja pārbraukt pāri ar pirkstu, bet nabaga Gurevičs novecoja un vairs nebija tik vērīgs kā agrāk, un veselais saprāts jau sen būtu mudinājis atteikties no šī notāra pakalpojumiem, taču vecais ģieblis pārāk daudz zināja par jauno Birontu un par tiem, maigi sakot, īpatnējiem apstākļiem, kādos viņš mantoja sev likumīgi piederošos īpašumus, tāpēc vajadzēja viņu pāpināt un lutināt, paciest viņa nebeidzamās vaimanas un gaidīt, līdz tas viss beigsies dabiski, bet pagaidām - klusi mācīties, pārņemt rēķinvedības un tieslietu noslēpumus, lai pēc tam pats spētu tikt galā ar savu mantu.