Paplašinātā meklēšana
Meklējam cilvēks.
Atrasts vārdos (28):
- cilvēks:1
- ārcilvēks:1
- necilvēks:1
- pārcilvēks:1
- puscilvēks:1
- sencilvēks:1
- tuvcilvēks:1
- viscilvēks:1
- zemcilvēks:1
- brīvcilvēks:1
- ciemcilvēks:1
- līdzcilvēks:1
- lielcilvēks:1
- pirmcilvēks:1
- puišcilvēks:1
- svešcilvēks:1
- cilvēkstunda:1
- datorcilvēks:1
- dzimtcilvēks:1
- sirdscilvēks:1
- supercilvēks:1
- vaļascilvēks:1
- dzimtscilvēks:1
- padomjcilvēks:1
- paraugcilvēks:1
- pērtiķcilvēks:1
- vīriešcilvēks:1
- zirnekļcilvēks:1
Atrasts vārdu savienojumos (41):
- akmens, ne cilvēks
- aprēķina cilvēks
- bezviltus cilvēks
- cilvēks ar galvu
- dievadots cilvēks
- ellīgs cilvēks
- ērds cilvēks
- garastāvokļa cilvēks
- ģimenes cilvēks
- Heidelbergas cilvēks
- Javas cilvēks
- konjunktūras cilvēks
- Kromaņonas cilvēks
- labas gribas cilvēks
- liels cilvēks
- mārks, ne cilvēks
- mazais cilvēks
- miera cilvēks
- Neandertāles cilvēks
- nolupis cilvēks
- nots cilvēks
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki viens cilvēks!
- paprasts cilvēks
- pazudis cilvēks
- pienākuma cilvēks
- prasmīgais cilvēks
- puiša cilvēks
- rēzus negatīvs cilvēks
- rēzus pozitīvs cilvēks
- rīta cilvēks
- sabiedrības cilvēks
- saprātīgais cilvēks
- sievieša cilvēks
- sirds cilvēks
- sniega cilvēks
- stāvošais cilvēks
- vakara cilvēks
- vecs cilvēks
- vīrieša (arī vīra) cilvēks
- zelta cilvēks
Atrasts skaidrojumos (4799):
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
- acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
- acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
- skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- rabuslis Agresīvs cilvēks.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- abuze Aizmāršīgs cilvēks.
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķemēks Ākstīgs cilvēks.
- nerēms Ākstīgs cilvēks.
- Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks.
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
- gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- apalītis Apaļīgs cilvēks.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks.
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
- zanuda Apnicīgs cilvēks.
- žvingulis Apreibis cilvēks.
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks.
- losis Aprobežots cilvēks.
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks.
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
- namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- svēplis Ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis.
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- žurga Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
- kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava.
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- aiztusnis Astmātisks cilvēks.
- cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa.
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- dirba Ātras dabas cilvēks.
- dirša Ātras dabas cilvēks.
- diršans Ātras dabas cilvēks.
- perpelis Ātras dabas cilvēks.
- tītarbiksis Ātras dabas cilvēks.
- tīterbiksis Ātras dabas cilvēks.
- vurpis Ātras dabas cilvēks.
- zibsnis Ātras dabas cilvēks.
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- svilis Ātrs, karsts cilvēks.
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
- dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks.
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- persona atsevišķs cilvēks.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
- kulainis Augumā sīks cilvēks.
- vēsais Aukstasinīgs cilvēks.
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira.
- dendis Auša, aušīgs cilvēks.
- žoldurs Aušīgs 1 cilvēks.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- ģirba Aušīgs cilvēks.
- šāklis Aušīgs cilvēks.
- žabris Aušīgs cilvēks.
- žagals Aušīgs cilvēks.
- žalga Aušīgs cilvēks.
- zārgalis Aušīgs, draisks cilvēks.
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks.
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- biezītis bagātnieks, cilvēks ar naudu.
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
- kapitālists bagāts cilvēks.
- frej-freja Bagāts cilvēks.
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
- očkomjot Bailīgs cilvēks.
- tireklis Bailīgs cilvēks.
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
- memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
- diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks.
- jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
- bālēne Bāls cilvēks.
- bālēns Bāls cilvēks.
- bālotne Bāls cilvēks.
- bālotnīte Bāls cilvēks.
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
- ģiebs Bāls, vārgs cilvēks.
- baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks.
- baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
- bārzdainis Bārdains cilvēks.
- tyučs bargs cilvēks.
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
- kārumnieks Baudkārs cilvēks.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
- emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- balodis Bērns; mīļš cilvēks.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- drabulis Bezrakstura cilvēks.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
- čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
- drapāns Biezi saģērbies cilvēks.
- ģuģine Biezi saģērbies cilvēks.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
- snapūzis blēdīgs cilvēks.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- brašulis Brašs cilvēks.
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
- kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
- nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- Frankenšteins briesmīgs cilvēks.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- brīvcilvēks Brīvs cilvēks (pretēji vergam).
- privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē.
- brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks.
- vaļinieks Brīvs cilvēks.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
- ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
- grimba Cietsirdīgs cilvēks.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- bel esprit cilvēks ar asu prātu, asprātis.
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
- cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
- mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
- rāka cilvēks ar netīru seju.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs.
- sēpata cilvēks ar plaušu problēmām.
- raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem.
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem.
- sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
- sirma galva cilvēks ar sirmiem matiem.
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
- tūba cilvēks ar trulu gaumi.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
- prāts iegriežas reti cilvēks kļūst prātīgs.
- prāts iegriežas cilvēks kļūst prātīgs.
- lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
- nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- nindža cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindzja.
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- vecs cilvēks, kam ir samērā daudz gadu
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- ūsains cilvēks, kam ir ūsas
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- tukšdirša Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- tukšpakaļa Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- vaļas vīrs cilvēks, kam nav nekādu pienākumu; brīvs cilvēks.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis.
- joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- laimes luteklis cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
- vēlētājs cilvēks, kas (kādam ko) vēl
- ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
- māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- jautātājs cilvēks, kas [jautā]{s:1214}
- skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
- modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
- miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- sadzērājs cilvēks, kas ar kādu sadzer.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
- spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
- bēgulis Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
- ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
- zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
- zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd.
- rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
- gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas.
- gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
- gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- domātājs cilvēks, kas domā, veido spriedumus, secinājumus
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā.
- robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus.
- sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
- gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- ideālists cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- izpildītājs cilvēks, kas ieraksta visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
- kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
- veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
- zōpere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā.
- ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
- improvizators Cilvēks, kas improvizē (1); cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1); improvizētājs.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
- sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- zemnieks cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa; dzimtcilvēks.
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu 1; cilvēks, kas dzīvo trimdā 1.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
- politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
- pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav.
- baumu birojs cilvēks, kas izplata baumas.
- pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
- izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
- redzētājs cilvēks, kas iztēlē veido redzes tēlus (sapņus, vīzijas)
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- antivakseris cilvēks, kas izvairās no vakcinēšanas un iebilst pret to.
- mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- mācītājs cilvēks, kas kādu māca, pamāca
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto.
- apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
- mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
- flīzētājs cilvēks, kas klāj flīzes
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
- vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav.
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- spaiseris cilvēks, kas lieto spaisu.
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
- sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
- plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
- mirējs Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām.
- sekotājs cilvēks, kas nākamais stājas kādā amatā
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā.
- voits cilvēks, kas nestrādā.
- čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
- čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
- stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
- vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
- gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
- aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
- pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
- jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
- dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
- tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
- ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
- takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
- supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
- individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī.
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs.
- tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
- vēlētājs cilvēks, kas piedalās vēlēšanās
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs.
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas.
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
- mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
- nōcierss cilvēks, kas runā par citu indīgi, ļauni.
- labais mājas gars (arī mājas dvēsele) cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- pacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
- pieaugušais Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks.
- jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- vanginīks cilvēks, kas senāk strādājis "pie kungiem".
- sēņotājs Cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo.
- sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
- sēdētājs cilvēks, kas sēž
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- spitālis cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
- Homo ludens cilvēks, kas spēlē.
- veižōns cilvēks, kas staigā vīzēs.
- pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- dienas strādnieks cilvēks, kas strādā dienas darbu.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks.
- policists cilvēks, kas strādā policijā.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
- denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
- viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
- višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
- ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
- kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu.
- sausoklis cilvēks, kas tuvu miršanai.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
- mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
- uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
- zvanītājs cilvēks, kas veic telefona zvanu
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- plānotājs cilvēks, kas veido plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora.
- zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
- kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
- aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
- mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
- rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
- rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
- ne dzīvotājs, ne mirējs cilvēks, kura materiālie līdzekļi tik tikko nodrošina eksistenci.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- ačka Cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu.
- labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks.
- pusčigāns cilvēks, kuram viens no vecākiem ir čigāns.
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
- dzimumnoziedznieks cilvēks, kurš veicis dzimumnoziegumu.
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- otrais Cits (parasti cilvēks).
- glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
- darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
- rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
- ogatns Čakls, veikls (cilvēks).
- čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
- pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
- paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts.
- hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka.
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
- cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas.
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas.
- zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis.
- gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks.
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks.
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
- naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks.
- ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- šiveris Darbīgs cilvēks.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
- karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
- karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
- luņs Degradējies cilvēks.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- ķilvēķelis Dem. --> cilvēks, nicinošā nozīmē.
- cilvēciņš Dem. --> cilvēks.
- denunciants Denuncētājs - cilvēks, kas denuncē.
- kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
- ticīgais Dievbijīgs cilvēks, reliģiozs.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- teantrops Dievs un cilvēks.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- aizčākstējis diloņslims cilvēks.
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks.
- jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šizis Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šizo Dīvains, nenormāls cilvēks.
- divkosis Divkosīgs cilvēks.
- jānuss Divkosīgs cilvēks.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- dozimetrists Dozimetrijas speciālists; cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
- draiska Draisks cilvēks; draiskulis (draiskule).
- skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks.
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- šķeternieks draiskulīgs cilvēks.
- žeiska Draiskulīgs cilvēks.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
- pirška Draiskulīgs, gražīgs cilvēks.
- zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
- bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks.
- bemberis Driskās ģērbies cilvēks.
- drošinieks Drosmīgs cilvēks; drosminieks.
- čima Drosmīgs cilvēks.
- drosminieks Drosmīgs cilvēks.
- žgučij Drosmīgs cilvēks.
- žgučijs Drosmīgs cilvēks.
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
- stampa Drukns cilvēks.
- stampals Drukns cilvēks.
- stieblaks Drukns cilvēks.
- tepča Drukns, lempīgs cilvēks.
- repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
- repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
- stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
- drūmis Drūms cilvēks.
- bāmūzis Dumjš cilvēks.
- zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- mūma Dumjš, nerunīgs cilvēks.
- mūmiķis Dumjš, nerunīgs cilvēks.
- glūmza Dumjš, neveikls cilvēks.
- du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks.
- dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
- dveselis Duselis; astma, astmatisks cilvēks.
- erbulis Dusmās ātrs cilvēks.
- verveklis Dusmīgs cilvēks, burvis.
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
- rūss dusmīgs cilvēks.
- dusmis Dusmīgs cilvēks.
- eglīte Dusmīgs cilvēks.
- perģelis Dusmīgs cilvēks.
- pūslis Dusmīgs cilvēks.
- sirsenis Dusmīgs cilvēks.
- būdelis Dusmīgs, dusmās iekaisis cilvēks.
- dusmpūķis Dusmīgs, īgns cilvēks.
- dusmpūznis Dusmīgs, īgns cilvēks.
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
- derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks.
- ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks.
- bešķis Dusmīgs, ļauns cilvēks.
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
- cāziķis Dusmīgs, naidīgs cilvēks.
- uzpurnis Dusmīgs, neapmierināts cilvēks.
- cobiķis Dusmīgs, nepatīkams cilvēks.
- ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks.
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
- meņča Dūšīgs (nadzīgs) cilvēks.
- smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks.
- biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā).
- pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
- klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
- dzimtnieks Dzimtcilvēks.
- dzimtscilvēks Dzimtcilvēks.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas.
- choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis.
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs.
- spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd.
- gāga Ēdelīgs cilvēks.
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- stakle Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- nagla Enerģisks, arī veikls, atjautīgs cilvēks.
- nemiera gars enerģisks, darbīgs cilvēks.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
- ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- mēģins Ērmots, nenopietns cilvēks.
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
- ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks.
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
- nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
- riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
- mukuris Fanātiski reliģiozs cilvēks.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- krēbulis Fiziski vājš cilvēks.
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
- flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks.
- stirna Flegmātisks cilvēks.
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
- fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists; cilvēks, kas fotografē.
- ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
- gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- dzeltengalva Gaišmatains cilvēks.
- dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
- ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem.
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
- sielains Gara auguma cilvēks.
- sielējs Gara auguma cilvēks.
- sielis Gara auguma cilvēks.
- streilis Gara auguma cilvēks.
- veršte Gara auguma cilvēks.
- šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- klemza Gara auguma vārgs cilvēks.
- klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks.
- strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks.
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks.
- kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
- aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- dūdis Garīgi ierobežots cilvēks.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- leitāns Garkājains cilvēks.
- kagāns Garkaklains cilvēks.
- sausiņš Garlaicīgs cilvēks.
- ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks.
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
- stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis.
- glīms Garš cilvēks.
- iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks).
- vembele Garš līks cilvēks.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- bizuls Garš, kalsnējs cilvēks.
- sklanda Garš, kārns cilvēks.
- sklandis Garš, kārns cilvēks.
- lošmaks Garš, liela auguma cilvēks.
- banāns Garš, neveikls cilvēks.
- štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
- garbizonis Garš, tievs cilvēks.
- stādaigs Garš, tievs cilvēks.
- šķets garš, tūļīgs cilvēks.
- fitiļs Garš, vājš cilvēks.
- žeikste Garš, vājš cilvēks.
- sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
- gauda Gaudulīgs cilvēks.
- gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks.
- kunktators Gauss cilvēks.
- luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
- gausinieks Gauss, lēns cilvēks.
- lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
- tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
- muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
- buzda Gauss, stīvs cilvēks.
- buzga Gauss, stīvs cilvēks.
- garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks.
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
- gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist.
- plauks Gļēvs cilvēks, plukata.
- glīzis Gļēvs cilvēks; glīze 1.
- ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita.
- glīze Gļēvs cilvēks.
- miekšis Gļēvs cilvēks.
- miekšķis Gļēvs cilvēks.
- miešķis Gļēvs cilvēks.
- žerbelis Gļēvs cilvēks.
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
- glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa.
- zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
- ļanka Gļēvs, ļengans cilvēks.
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
- jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
- gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis.
- glēvis Gļēvs, slinks cilvēks.
- litauris Gļēvs, slinks cilvēks.
- ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
- slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
- larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- jēlis Gļēvs, vājš cilvēks.
- netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks.
- lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks.
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
- ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks.
- komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- šeihs godājams cilvēks.
- betušnijs Godīgs cilvēks.
- bzdelovatijs Godīgs cilvēks.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
- Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem.
- godkāris Godkārīgs cilvēks.
- godmīlis Godkārīgs cilvēks.
- blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
- greilis Greizs, līks cilvēks.
- greinis Greizs, līks cilvēks.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- klibiķis Grozīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks.
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- smadzenes ar kājām gudrs cilvēks.
- gudrinieks Gudrs cilvēks.
- zubrila Gudrs cilvēks.
- ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā.
- Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
- Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks.
- Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
- bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
- holeriķis Holerisks cilvēks; cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
- humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
- gaisa kākars iedomīgs cilvēks.
- miens Iedomīgs cilvēks.
- pāvs Iedomīgs cilvēks.
- kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- iegriba Iegribīgs cilvēks.
- iegribis Iegribīgs cilvēks.
- svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- puņķdegunis Iesnains cilvēks.
- darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
- ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
- erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
- raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- bozeklis Īgns cilvēks.
- dūcis Īgns cilvēks.
- rūgums Īgns cilvēks.
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks.
- dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks.
- rūgumdesa Īgņa, saīdzis cilvēks.
- dūceklis Īgņa; cilvēks, kas dūc.
- rūka Īgņa; īgns cilvēks.
- everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
- savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts.
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks.
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks.
- frukts Interesants, ievērības cienīgs cilvēks.
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- īpatnis Īpatnējs cilvēks.
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
- Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
- kosacis Īsredzīgs cilvēks.
- stepka Īss un resns cilvēks.
- stepkus Īss un resns cilvēks.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
- stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets.
- strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis.
- uzcelt no miroņiem izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- gamris Izbadējies cilvēks, kas kāri ēd.
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
- kāmeris Izbadojies cilvēks.
- prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums.
- baisais Izcils cilvēks.
- žaburis Izdarīgs cilvēks.
- žaburs Izdarīgs cilvēks.
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
- izdildirsis Izdilis, izkāmējis cilvēks.
- čiekstiņš Izdilis, slimīgs cilvēks.
- žogs Izdilis, vājš cilvēks.
- baciļnijs Izģindis cilvēks.
- ģilksnis Izkaltis cilvēks.
- ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
- diršlis Izklaidīgs cilvēks.
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis.
- ļeters Izlaidies cilvēks.
- pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks.
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
- šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags.
- ļakars Izlaidīgs cilvēks.
- ņedžga Izlaidīgs cilvēks.
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks.
- šļarga Izlaidīgs cilvēks.
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
- izlepulis Izlepis, izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks.
- izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
- ņaika Izlutināts cilvēks, kuram jebkurš ēdiens neatbilst gaumei.
- jēlmiesa Izlutināts cilvēks.
- vieksts Izlutināts cilvēks.
- izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
- lovkačs Izmanīgs, blēdīgs cilvēks.
- študente Izmanīgs, viltīgs cilvēks.
- ļunka Izmircis cilvēks.
- plūžņa Izmircis cilvēks.
- plūznis Izmircis cilvēks.
- zveņģe Izmircis cilvēks.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
- homo novus iznirelis; _burtiski_: "jauns cilvēks".
- kāksle Izsalcis cilvēks, rīma, gardēdis.
- kalksnis Izsalcis cilvēks.
- badika Izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- kamokslis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
- kamoksnis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
- begalis Izsalcis, rijīgs cilvēks.
- dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts.
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
- pūrēlis Izspūris cilvēks.
- stōdaigys izstīdzējis cilvēks.
- garķis Izstīdzējis cilvēks.
- ģeikste Izšķērdīgs cilvēks.
- leidars Izšķērdīgs cilvēks.
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns.
- izveicnieks Izveicīgs cilvēks.
- oģeris Izveicīgs cilvēks.
- puliers Izveicīgs cilvēks.
- izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns.
- šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
- izvirtulis Izvirtis cilvēks.
- pļurza Izvirtis cilvēks.
- apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks).
- viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
- jaunulis Jauns cilvēks vai dzīvnieks.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
- jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks.
- zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns).
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- jautrībnieks Jautrs cilvēks.
- tralliņš Jautrs cilvēks.
- trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks.
- rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks.
- saldene jebkas, ko cilvēks vai dzīvnieks meklē, pēc kā tiecas.
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- tuvāks Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- kaut kurš pareti jebkurš cilvēks.
- kaut kurš jebkurš cilvēks.
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- somēkls jēls, gļēvs cilvēks.
- Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis.
- žvurkstiņš Jocīgs cilvēks.
- šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
- jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
- āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
- sentimentālists Jūtīgs cilvēks.
- brāmanis Jūtīgs, viegli aizskarams cilvēks.
- pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
- cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- ķuņķis Kā budēlis kā nekā saģērbies cilvēks; lempis.
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
- čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks.
- izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
- kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele kāds cilvēks.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- ģervelis Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
- ģeņģis Kāds, kas ejot grīļojas; sadzēries, grīļīgs cilvēks.
- lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
- noplīsinis Kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks.
- miekšķis Kāds, kas ir izmircis; arī piedzēris cilvēks.
- gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
- greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
- šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
- pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
- dzādze Kalsens cilvēks.
- kalksnis Kalsens cilvēks.
- derba Kalsens, izbadojies cilvēks.
- ādenieks Kalsnējs cilvēks.
- pitka Kalsnējs cilvēks.
- zarnas Kalsns cilvēks.
- skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks.
- skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks.
- skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks.
- knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks.
- skalbunte Kalsns, tievs cilvēks.
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- iegāda Kaprīzs, untumains cilvēks.
- žauneklis Kārīgs cilvēks, grābsteklis.
- āpelte Kārīgs cilvēks.
- cūkaris Kārīgs cilvēks.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
- karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
- žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
- svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
- ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
- drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
- drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
- soburs kašķīgs cilvēks.
- grizlis Kašķīgs cilvēks.
- ķerksis Kašķīgs cilvēks.
- ķerkslis Kašķīgs cilvēks.
- ķildavnieks Kašķīgs cilvēks.
- melsākls Kašķīgs cilvēks.
- vingans Kašķīgs cilvēks.
- žeburs Kašķīgs cilvēks.
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
- kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks).
- ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks.
- eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks.
- ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks.
- ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks.
- kass Kašķis; ķildīgs cilvēks.
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
- ikviens Katrs (parasti cilvēks).
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks.
- kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks.
- kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
- kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
- pupurs Kaut kas sīks (cilvēks).
- ķelne Kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks).
- atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba.
- neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- šļumurs Klaidonis, blandonis, līderīgs cilvēks.
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
- klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks.
- sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks.
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks.
- pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
- klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
- ampelmanis Klauns; māžs; āksts; paviegls cilvēks.
- kļamse Klibojošs cilvēks.
- ķuģis Klibojošs cilvēks.
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- klipis Klibs cilvēks.
- kloškāja Klibs cilvēks.
- klibzaķis Klibs, vājš, bezrakstura cilvēks.
- klamata Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- klemete Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
- smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds).
- bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis.
- bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt.
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- goitars Koitars - nesmuks, garš cilvēks.
- konservs konservatīvās ideoloģijas cilvēks.
- mekšķis Korpulents cilvēks, arī nobarota cūka.
- brūsls Korpulents cilvēks.
- ķusis Korpulents cilvēks.
- peldriņķis Korpulents cilvēks.
- žļudzāknis Korpulents, bezveidīgs cilvēks.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- defraudants Krāpnieks, cilvēks, kas piesavinājies cita naudu.
- dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks.
- blatņiks Kriminālo aprindu cilvēks.
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks.
- Jēzus Kristus kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- Homo sapiens fossilis Kromaņonas cilvēks.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- klešņa Kropls, slimīgs cilvēks.
- krujš Krujš cilvēks - kroplis.
- kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks.
- kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
- kurlis Kurls cilvēks.
- šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns).
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
- neremonis Kustīgs, darbīgs cilvēks.
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizenis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīteris Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīters Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- kutulis Kutelīgs cilvēks.
- pankūka Kūtrs cilvēks.
- nūška Kūtrs un nekārtīgs cilvēks, tūļa.
- storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks.
- glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
- glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa.
- bīkstēglis Kūtrs, neveikls cilvēks.
- slīmestuvis Kūtrs, slinks cilvēks.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- dervelis Ķildīgs cilvēks.
- erelis Ķildīgs cilvēks.
- erģis Ķildīgs cilvēks.
- ērģis Ķildīgs cilvēks.
- ērksis Ķildīgs cilvēks.
- iestrīdnieks Ķildīgs cilvēks.
- karčaunieks Ķildīgs cilvēks.
- karneklis Ķildīgs cilvēks.
- kārneklis Ķildīgs cilvēks.
- kasīklis Ķildīgs cilvēks.
- kašķis Ķildīgs cilvēks.
- kašklis Ķildīgs cilvēks.
- ķezis Ķildīgs cilvēks.
- ķiezis Ķildīgs cilvēks.
- laukturis Ķildīgs cilvēks.
- ļerkša Ķildīgs cilvēks.
- peška Ķildīgs cilvēks.
- peska Ķildīgs cilvēks.
- peslis Ķildīgs cilvēks.
- porka Ķildīgs cilvēks.
- purka Ķildīgs cilvēks.
- skutele Ķildīgs cilvēks.
- strīdelnieks Ķildīgs cilvēks.
- strīdītājs Ķildīgs cilvēks.
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks.
- prikinutij Labi ģērbies cilvēks.
- prikinutijs Labi ģērbies cilvēks.
- frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
- lāga dvēsele labsirdīgs, izpalīdzīgs cilvēks.
- bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- bonhomme lāga cilvēks; vientiesis.
- laimes bērns laimīgs cilvēks.
- čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
- teļāks Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
- teļapēteris Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
- gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
- salānis lauku cilvēks.
- burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
- bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
- mīma Lempīgs cilvēks, kas lēni strādā un runā.
- epleris Lempīgs cilvēks, mežainis.
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
- lāpa Lempīgs cilvēks.
- lāpača Lempīgs cilvēks.
- ļurbants Lempīgs cilvēks.
- mēkšķis Lempīgs cilvēks.
- neļobs Lempīgs cilvēks.
- lutūrs Lempīgs un noslēpumains cilvēks.
- ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks.
- sumka Lempīgs, kūtrs cilvēks.
- damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks.
- lūža Lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
- lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
- ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris.
- lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
- čama Lempīgs, neveikls cilvēks.
- džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks.
- ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks.
- ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
- lampa Lempīgs, neveikls cilvēks.
- lante Lempīgs, neveikls cilvēks.
- ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
- bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks.
- lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks.
- ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
- klaņģis Lempīgs, streipuļojošs cilvēks.
- gumzaka Lempīgs, tūļīgs cilvēks.
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks.
- breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
- brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
- māķis Lempis, neveikls cilvēks.
- laidraks Lempis, nolaidīgi strādājošs cilvēks.
- vēplis Lempis, vientiesīgs cilvēks, kāds, kas runā tukšības.
- čāma Lempis; cilvēks bez zobiem.
- ļēpača Lēnām ejošs cilvēks.
- topšāt Lēnām un neveikli iet (kā vecs cilvēks iet).
- uzcennāt Lēnām uznākt (kā vecs cilvēks).
- rāmiķis Lēnas, rāmas dabas cilvēks vai dzīvnieks.
- lēndabis Lēndabīgs cilvēks.
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
- cobliņš Lēnīgs cilvēks.
- tamža Lēnīgs cilvēks.
- tuzels Lēnīgs, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- tuzeklis Lēnīgs, lempīgs cilvēks.
- lūsītis Lēnprātīgs un garīgi ierobežots cilvēks.
- ulis Lēnprātīgs, neveikls cilvēks.
- dūdulis Lēns cilvēks (lamu vārda nozīmē).
- stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā.
- gauselis Lēns cilvēks.
- čabāns Lēns, muļķīgs, biezi saģērbies cilvēks.
- ķūlīgs Lēns, nemākulīgs un slinks cilvēks.
- gūguris Lēns, neuzņēmīgs cilvēks.
- cobiķis Lēns, neveikls cilvēks.
- ģībulis Lēns, slinks cilvēks.
- čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lābāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis.
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas.
- goda miezis lepns, iedomīgs cilvēks.
- parsons lepns, iedomīgs cilvēks.
- parsuns lepns, iedomīgs cilvēks.
- krīža Lepns, iedomīgs cilvēks.
- liberasts liberālas ideoloģijas cilvēks.
- zveiris Līču loču gājējs, neveikls cilvēks.
- lūsis Līdējs, viltīgs cilvēks.
- leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks.
- aviators Lidotājs: aviācijā nodarbināts cilvēks.
- līdzenieks Līdzīgs cilvēks, otrinieks.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- (kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- glīna Liekulīgs cilvēks.
- liekulis Liekulīgs cilvēks.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks.
- svētēlis liela auguma cilvēks ar garām kājām.
- brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
- lizums Liela auguma cilvēks; lamu vārds.
- blīzums Liela auguma cilvēks.
- cilvecene Liela auguma cilvēks.
- kaikums Liela auguma cilvēks.
- klemencis Liela auguma cilvēks.
- klemendis Liela auguma cilvēks.
- koļčars Liela auguma cilvēks.
- lingāns Liela auguma cilvēks.
- klimbests Liela auguma, neizveicīgs cilvēks.
- kagaīnis Liela auguma, neveikls cilvēks.
- klamkāns Liela auguma, neveikls cilvēks.
- žmoga Liela auguma, plecīgs cilvēks.
- tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
- mērkaķgadi Liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs.
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams.
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas.
- ūzainis Lielās, platās biksēs tērpies cilvēks.
- pūslainis Lielībnieks, iedomīgs cilvēks.
- tīterbiksis Lielībnieks; lielīgs, nekārtīgs cilvēks.
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- lielības maiss lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- lielībdirša Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- plātīzers Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- lielības kule (arī maiss, biežāk gailis) lielīgs cilvēks.
- lielības gailis (retāk kule, maiss) lielīgs cilvēks.
- lielības gailis lielīgs cilvēks.
- burbulis Lielīgs cilvēks.
- ķeists Lielīgs cilvēks.
- plāvurs Lielīgs cilvēks.
- totainis Lielīgs cilvēks.
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks.
- magnāts Lielkapitālists; bagāts un varens cilvēks.
- celtenis Liels akmens (vai cits smagums), ko cilvēks spēj pacelt.
- stalbuks Liels gabals; liela auguma cilvēks.
- britans Liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets.
- kabūze Liels un neveikls cilvēks.
- meslīns Liels un neveikls cilvēks.
- didelis Liels un pamuļķīgs cilvēks.
- lamsis Liels un slinks suns vai cilvēks.
- milkāss Liels, bet svabads cilvēks.
- kamsāns Liels, dūšīgs, neveikls cilvēks.
- losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis.
- losnis Liels, garš cilvēks.
- lozms Liels, garš cilvēks.
- lembāns Liels, izguris, izlaidies cilvēks.
- ķīpa Liels, korpulents cilvēks.
- kāgans Liels, lempīgs cilvēks.
- litka Liels, lempīgs cilvēks.
- litkans Liels, lempīgs cilvēks.
- limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks.
- lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza.
- tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kobiķis Liels, nepatīkams cilvēks.
- lampata Liels, neveikls cilvēks.
- lampats Liels, neveikls cilvēks.
- lērums Liels, neveikls cilvēks.
- ļūtums Liels, neveikls cilvēks.
- mangūzis Liels, neveikls cilvēks.
- zlaņķis Liels, neveikls cilvēks.
- balvans Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
- balvāns Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
- kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
- lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- ļevāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns; ļamāns.
- klamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
- kļimāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
- ļamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
- mitraks Liels, plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- morga Liels, plecīgs cilvēks.
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete).
- bruss Liels, resns cilvēks.
- kļimka Liels, rijīgs suns; liels, neveikls cilvēks.
- lejons Liels, slinks cilvēks.
- lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks.
- blaza Liels, smagnējs (cilvēks, dzīvnieks).
- būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks.
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- dižonis Liels, spēcīgs cilvēks.
- mizaks Liels, stiprs cilvēks.
- klements Liels, stiprs, neveikls cilvēks.
- stapāns Liels, tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
- budzis Lielsaimnieks, bagāts cilvēks; ekspluatators.
- milzēns Lielu izmēru cilvēks, milzis.
- prīškys plōciņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks.
- stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks.
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis".
- maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
- pluncis Lietū izmircis cilvēks.
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises.
- līkāns Līks greizs cilvēks.
- ķenķis Līks, kropls cilvēks.
- attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- lišķis Lišķīgs cilvēks, glaimotājs.
- tercis Lišķīgs cilvēks.
- glauniķis Lokans, smalks jauns cilvēks.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
- ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks.
- antikrists Ļauns cilvēks.
- bendesmaiss Ļauns cilvēks.
- ēdesis Ļauns cilvēks.
- ļaundabis Ļauns cilvēks.
- ļauneklis Ļauns cilvēks.
- selguča Ļauns cilvēks.
- stebere Ļauns cilvēks.
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
- neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks.
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
- ehidna ļauns, dzēlīgs, viltīgs cilvēks.
- plēstauga Ļauns, ķildīgs cilvēks.
- pūnēgs Ļauns, ķildīgs cilvēks.
- kumeļkodējs Ļauns, mežonīgs cilvēks; arī ierāvējs.
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
- azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis.
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis.
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
- vilks Ļauns, zvērisks cilvēks.
- ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- gumijkāja Ļengans cilvēks.
- tīmeklis Ļengans cilvēks.
- gļēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas; glēma 1(1).
- glēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas.
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- lumpuris Ļodzīgs cilvēks.
- ļumpuris Ļodzīgs cilvēks.
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
- knadzis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsoņa Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- tītars Ļoti augstprātīgs cilvēks.
- naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks; naudas maiss.
- naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- nababs Ļoti bagāts cilvēks.
- skaldara Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien.
- skaldaris Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas vienmēr visu dara steigā.
- nerimša Ļoti darbīgs cilvēks.
- klurga Ļoti gara auguma cilvēks.
- ribkārnis Ļoti izstīdzējis, pārliku tievs cilvēks.
- dzēzniņa Ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- dzedzīkla Ļoti kalsns cilvēks.
- sakāda Ļoti kalsns, novājējis cilvēks.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- žeberis Ļoti kustīgs cilvēks.
- dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
- eņģelis Ļoti labs cilvēks; mīļš cilvēks.
- milzis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2).
- milzenis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2).
- milzonis Ļoti liela auguma cilvēks.
- liels kā krāsns ļoti liels (cilvēks, dzīvnieks).
- bēniņš Ļoti liels, garš cilvēks.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris.
- kulcens Ļoti mazs cilvēks.
- jegris Ļoti mazs, vājš cilvēks.
- apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- plikata Ļoti nabadzīgs cilvēks; plikadīda.
- nots cilvēks ļoti nabadzīgs cilvēks.
- plikadīda Ļoti nabadzīgs cilvēks.
- pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1).
- plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
- riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
- vīruss Ļoti nesimpātisks cilvēks.
- pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks.
- šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
- inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
- niķu pūznis ļoti niķīgs, untumains cilvēks.
- koknauza Ļoti novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- škaudare Ļoti novājējis cilvēks.
- nāveskrekls Ļoti novājējis, vārgs, slims cilvēks.
- pravadņiks Ļoti pareizs, taisns cilvēks.
- pļurums Ļoti pļāpīgs cilvēks.
- ambidektrs Ļoti prasmīgs cilvēks; ambidekstrs (2).
- ambidekstrs Ļoti prasmīgs cilvēks.
- lūriķis Ļoti rāms, gauss cilvēks.
- resnvēders Ļoti resns cilvēks.
- stankants Ļoti resns cilvēks.
- ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
- skauģpiepis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis.
- skauģbānis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- skauģtupele Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis.
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- beigts Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
- ar bomi ceļams ļoti slinks (cilvēks).
- svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
- vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem.
- elmeris Ļoti strādīgs cilvēks.
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- tievs kā diegs ļoti tievs (biežāk cilvēks).
- kā brālis ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
- kōzi lukturs ļoti uzposies cilvēks.
- kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- kaulkambaris Ļoti vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- ādainis Ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- čakārnis Ļoti vecs, vājš cilvēks.
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- tupētājs Mājās tupētājs - nesabiedrisks cilvēks.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
- pindzakls Mālētājs, sīkumains, neizlēmīgs cilvēks.
- glodenis Manīgs, glums cilvēks.
- komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
- biotehniskais manipulators manipulators, kuru vada cilvēks - operators.
- munejis Mans cilvēks.
- grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks.
- mantkrāpis Mantkārīgs cilvēks, kas mēdz arī krāpties.
- mantēlis Mantkārīgs cilvēks.
- neipuce Mantkārīgs cilvēks.
- žalga Mantkārīgs cilvēks.
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
- amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
- gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
- ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
- badakoks Mantkārīgs, skops cilvēks.
- badastabs Mantkārīgs, skops cilvēks.
- badūzis Mantkārīgs, skops cilvēks.
- badenis Mantrausīgs cilvēks.
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
- bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
- mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
- mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
- gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
- gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek.
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
- masks Maskējies cilvēks.
- mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas.
- kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds).
- spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums).
- ulis Maza auguma cilvēks vai bērns.
- vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs.
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus.
- knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
- sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns.
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
- jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis.
- bembere Maza auguma cilvēks.
- čabīte Maza auguma cilvēks.
- čuberis Maza auguma cilvēks.
- družiņš Maza auguma cilvēks.
- gričkiņš Maza auguma cilvēks.
- gubiņš Maza auguma cilvēks.
- jemšiks Maza auguma cilvēks.
- ķedluks Maza auguma cilvēks.
- knariņš Maza auguma cilvēks.
- knauslis Maza auguma cilvēks.
- kroksis Maza auguma cilvēks.
- pumpaļa Maza auguma cilvēks.
- pupuris Maza auguma cilvēks.
- seperis Maza auguma cilvēks.
- sīkvīriņš Maza auguma cilvēks.
- strubiķis Maza auguma cilvēks.
- strūpenis Maza auguma cilvēks.
- zemaudzis Maza auguma cilvēks.
- zembembere Maza auguma cilvēks.
- zemkājis Maza auguma cilvēks.
- bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks.
- bezdūšelis Mazdūšīgs cilvēks.
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- nabagdvēsele Mazdūšīgs, vārgulīgs cilvēks.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
- kaupiņš Mazkustīgs cilvēks.
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks.
- sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
- epans Mazliet muļķīgs cilvēks.
- amuzītis Mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks.
- mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
- čīča Mazrunīgs cilvēks.
- klusētājs Mazrunīgs cilvēks.
- mēmulis Mazrunīgs cilvēks.
- stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks.
- strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks.
- bebijs Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
- bebītis Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
- čeverītis Mazs kropls cilvēks.
- bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
- sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- pumpulis mazs, augumā atpalicis cilvēks.
- depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs.
- pēplis mazs, nevērtīgs cilvēks.
- demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks.
- ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks).
- struņķis Mazs, resns cilvēks.
- vempulis Mazs, resns cilvēks.
- kūkainītis Mazs, sīks cilvēks.
- depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
- susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks.
- džilksts Mazs, vājš cilvēks.
- sprikstiņš mazs, veikls cilvēks.
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- bisinieks Mednieks, ar bisi apbruņots cilvēks.
- ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- melsoņa Melīgs cilvēks.
- mermelis Melīgs cilvēks.
- vāvulis Melīgs cilvēks.
- melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets.
- čarvāns Melnīgsnējs cilvēks.
- kvēpiņš Melnīgsnējs cilvēks.
- bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
- bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
- melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks.
- jēlais Memmesdēliņš; gļēvs cilvēks.
- memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks.
- mēmis Mēms cilvēks.
- memulis Mēms cilvēks.
- mēmulis Mēms cilvēks.
- bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks.
- plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- mēra septiskā forma (arī ādas buboņu mēra forma, buboņu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- varvērze Mežonīgs cilvēks.
- mežika Mežonīgs, izlaidies, neizglītots cilvēks.
- mežmiķelis Mežonīgs, noplucis, apdauzījies, apjucis cilvēks.
- tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks.
- midzis Miegacis - miegains cilvēks.
- miegacis Miegains cilvēks; midzis.
- miguzis Miegains cilvēks; migacis.
- migoņa Miegains cilvēks; migonis.
- migulis Miegains cilvēks; migonis.
- miegons Miegains cilvēks.
- migacis Miegains cilvēks.
- migonis Miegains cilvēks.
- tvāpulis Miegains un noguris cilvēks; domāt nespējīgs darbinieks.
- lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks.
- vieglis Miegu zaudējis cilvēks.
- asaka Miesās vājš cilvēks.
- kārsprāklis Miesaskārīgs cilvēks.
- satīrs Miesaskārīgs, kaislīgs cilvēks.
- špīsers Mietpilsonis, cilvēks ar šauru redzesloku.
- Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
- ļepāns Mīkstčaulis, vārgulis, ļengans cilvēks.
- ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- mīkstulis Mīkstulīgs cilvēks.
- čabulītis Mīļš cilvēks (bieži uzrunas funkcijā).
- mīluža Mīļš, patīkams, jauks cilvēks.
- nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
- mirušais miris cilvēks; persona, kas atzīta par mirušu.
- vītuksnis Mirstošs cilvēks.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips.
- kentaurs Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem.
- vāravbērns Mitoloģiska būtne – pus cilvēks (jaunava), pus zivs.
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā.
- pozētājs Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
- frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- vēsais Moderns cilvēks.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}.
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks.
- bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
- tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār).
- šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties.
- žāksteklis Muļķīgs cilvēks, āksts.
- čuibis Muļķīgs cilvēks.
- šmulka Muļķīgs cilvēks.
- žāba Muļķīgs cilvēks.
- smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- mājēklis Muļķīgs, aušīgs cilvēks, ģeķis.
- biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks.
- pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- macis Muļķīgs, truls cilvēks.
- temuks Muļķis, dumjš cilvēks.
- temuļa Muļķis, dumjš cilvēks.
- debiloīds muļķis, nepatīkams cilvēks.
- dalbajobs muļķis, slikts cilvēks.
- dalbis muļķis, slikts cilvēks.
- stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
- bauris Muļķis; cilvēks ar psihiskiem traucējumiem.
- āmuriņš Muļķis; garīgi atpalicis cilvēks.
- edmundiņš Muļķis; naivs cilvēks.
- pāķis Muļķis; nemākulis; naivs cilvēks.
- pampālis Muļķis; slikts cilvēks.
- sprauna mundrs, izveicīgs cilvēks.
- mesters Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- zistoks Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis.
- kačaks Muskuļots cilvēks.
- mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- mumspusietis Mūsu puses, mūsu apvidus cilvēks.
- lorbaka Mutīgs, lielmanīgs cilvēks.
- izgribis Mūžam izsalcis; nesātīgs cilvēks, badakāsis.
- kaikalis Nabadzīgs cilvēks, plikadīda.
- santimnieks nabadzīgs cilvēks.
- bumbulnieks Nabadzīgs cilvēks.
- sertuks Nabadzīgs cilvēks.
- setoks Nabadzīgs cilvēks.
- setuks Nabadzīgs cilvēks.
- ubags Nabadzīgs cilvēks.
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks.
- nelgūzis Nabadzīgs, arī slimīgs, vārgs cilvēks.
- papirda Nabadzīgs, nenozīmīgs cilvēks.
- nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- bebele Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- bebelis Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- bebels Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks.
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- kleņķeris Naidīgs cilvēks.
- lauzējs Naidīgs un plēsīgs cilvēks.
- rieklis Naidīgs, ķildīgs cilvēks.
- zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina.
- naivulis Naivs cilvēks.
- prostjaks Naivs cilvēks.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks.
- paipala Naivs, neatjautīgs cilvēks.
- bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks.
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
- naudas kāsis naudaskārs cilvēks.
- naudelis Naudīgs, bagāts cilvēks.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- Homo neanderthalensis Neandertāles cilvēks.
- grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver.
- uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
- aberis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvenis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvinis Neapdomīgs cilvēks.
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
- plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
- širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
- gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
- ķoburs Neapķērīgs cilvēks.
- milmis Neapķērīgs cilvēks.
- zatormožonnijs Neapķērīgs cilvēks.
- bezgalvis Neapķērīgs, neapdomīgs cilvēks.
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
- urkšķis Neapmierināts cilvēks; īgņa.
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem.
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
- nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā).
- bagatieris Neatkarīgs cilvēks.
- derža Neatlaidīgs cilvēks.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
- antons Neattapīgs cilvēks, muļķis.
- ausainis Neattapīgs cilvēks.
- vista Neattapīgs cilvēks.
- pīle Neattapīgs un lēns cilvēks.
- neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks.
- aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
- aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
- teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
- aitas galva neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
- frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- lekmeris Neattīstīts cilvēks.
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
- vēja zieds neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis.
- elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
- ādu nodaļa neciešams cilvēks.
- juris Necils cilvēks.
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks.
- bestija Necilvēks, briesmonis.
- bezdvēselis Necilvēks, briesmonis.
- stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks.
- padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
- mīzalpakausis Nedomājošs cilvēks.
- nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- nedrosens Nedrošs cilvēks.
- nedrosīgs Nedrošs cilvēks.
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
- rateste Negants cilvēks.
- reteste Negants cilvēks.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ēdelmaiss Negausīgs cilvēks.
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
- ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks.
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
- surķis neglīts cilvēks.
- cirvjaģīmis Neglīts cilvēks.
- cuža Neglīts cilvēks.
- krokodīls Neglīts cilvēks.
- krokošs Neglīts cilvēks.
- ķurķis Neglīts cilvēks.
- ņuņņāns Neglīts cilvēks.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
- koitars Neglīts, garš cilvēks.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks.
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
- negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
- ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju.
- koka dieviņš neiejūtīgs, sauss cilvēks.
- ulznis Neievērīgs, labi neredzīgs cilvēks.
- pupu dirša neievērojams, nabadzīgs cilvēks.
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- kartupelis neinteliģents cilvēks.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- krīkls neizdarīgs, nespējīgs cilvēks.
- ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks.
- ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- porpulis Neiznesīgs, tūļīgs cilvēks.
- sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
- čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām.
- stega Neizveicīgs cilvēks, kurš pārvietojas (iet) lēnām.
- stambaks Neizveicīgs cilvēks; stīvs, vecs cilvēks.
- čūlis Neizveicīgs cilvēks.
- ģiezis Neizveicīgs cilvēks.
- klumpata Neizveicīgs cilvēks.
- klumzāks Neizveicīgs cilvēks.
- ļankars Neizveicīgs cilvēks.
- ļembāns Neizveicīgs cilvēks.
- leperis Neizveicīgs cilvēks.
- ļurkāns Neizveicīgs cilvēks.
- nostiņš Neizveicīgs cilvēks.
- ņūžga Neizveicīgs cilvēks.
- seiris Neizveicīgs cilvēks.
- slāmesteris Neizveicīgs cilvēks.
- snātinis Neizveicīgs, darbā neuzmanīgs cilvēks.
- ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks).
- žļeburis Neizveicīgs, neievērojams cilvēks.
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks.
- gumziķis Neizveicīgs, stīvs cilvēks.
- klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds).
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks; nejaucēns.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- raganis Nejauks cilvēks, dzīvnieks.
- klarģis Nejauks cilvēks.
- klorģis Nejauks cilvēks.
- netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks.
- braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
- ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks.
- ļevaks nejēdzīgs cilvēks.
- ajēga Nejēga; vientiesīgs cilvēks.
- elles prauls nekam nederīgs cilvēks; nelietis.
- sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
- jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
- bruceklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brucekls Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brukums Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- jukna Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- mežaks Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- pāneklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- šlicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļucka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
- lumpurs Nekārtīgs cilvēks; arī dzērājs, pļēgurs.
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
- bez šķiemeņa nekārtīgs cilvēks.
- lebeze Nekārtīgs cilvēks.
- lēkša Nekārtīgs cilvēks.
- lēkše Nekārtīgs cilvēks.
- lēkšņa Nekārtīgs cilvēks.
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
- purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
- leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks.
- šķeists nekārtīgs, nelādzīgs cilvēks.
- ļurļaks Nekārtīgs, nenopietns cilvēks.
- čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
- kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
- čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
- lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- šļaune Nekopts cilvēks.
- zuka Nekrietns cilvēks, blēdis.
- zukālis Nekrietns cilvēks, blēdis.
- zuks Nekrietns cilvēks, blēdis.
- jibjons Nekrietns cilvēks.
- krauklis Nekrietns cilvēks.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- plorzaks Nekrietns cilvēks.
- nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks.
- antakrists Nekristīts cilvēks.
- nekriškāns Nekristīts cilvēks.
- ļeperis Nekur nederīgs cilvēks.
- neķītrelis Neķītrs cilvēks.
- neķitris Neķītrs cilvēks.
- seksis Neķītrs cilvēks.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- urza Nelabas omas cilvēks.
- urzulis Nelabas omas cilvēks.
- ģiltine Nelabs cilvēks.
- mukuris Nelabs cilvēks.
- kvība Nelādzīgs, ļauns cilvēks.
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
- šekšēlis nelāga, piedauzīgs cilvēks.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks.
- nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks.
- nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks.
- ērceklis Nelaipns, ļauns cilvēks, kas nicina citus.
- grima Nelaipns, saīdzis cilvēks.
- skābuma ķērne nelaipns, saīdzis, neapmierināts cilvēks.
- īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks.
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
- čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
- puntlaks Neliela auguma cilvēks, bērns.
- dumpnis Neliela auguma cilvēks.
- dumpuris Neliela auguma cilvēks.
- dunkuris Neliela auguma cilvēks.
- drušķis Neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs.
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- žmūglis Nelietīgs cilvēks.
- nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks.
- nemāķis Nemākulīgs cilvēks.
- nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
- šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2).
- dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
- apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera.
- kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
- kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
- dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis.
- kulduris Nemierīgs cilvēks, vējagrābslis.
- žauksts Nemierīgs cilvēks, žausts.
- skrabans nemierīgs cilvēks.
- apkārttecis Nemierīgs cilvēks.
- dīvelis Nemierīgs cilvēks.
- dragulis Nemierīgs cilvēks.
- gaisonis Nemierīgs cilvēks.
- gaistars Nemierīgs cilvēks.
- grelis Nemierīgs cilvēks.
- īļa Nemierīgs cilvēks.
- krata Nemierīgs cilvēks.
- nemiernieks Nemierīgs cilvēks.
- tramda Nemierīgs cilvēks.
- žaisteris Nemierīgs cilvēks.
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks.
- nemiera gars (arī putns) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- džaupats Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks.
- šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
- daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks.
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
- biblis Nemierīgs, straujš cilvēks.
- sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks.
- dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- ābeideris Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- ābīderis Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- nemērsnieks Nenoliecīgs cilvēks.
- jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns.
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
- dzirkle Nenopietns cilvēks, kurš bieži bez iemesla smejas.
- drepelis Nenopietns cilvēks.
- stimbugs Nenopietns cilvēks.
- stubausis Nenopietns cilvēks.
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- zeibelis Nenopietns, aušīgs cilvēks.
- vēja grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis.
- gaisa grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei.
- pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks.
- fledermausis Nenopietns, paviršs cilvēks.
- vēja pistole nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- švipaste Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- svipstiķis Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- žākurs Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- skripka Nenopietns, vieglprātīgs, gaisīgs cilvēks.
- kreizīmens Nenormāls cilvēks; dīvains cilvēks.
- čaiča Nenormāls cilvēks.
- psihs Nenormāls, psihiski slims cilvēks.
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
- apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
- svaideklis Nenoteikts cilvēks.
- svārsteklis Nenoteikts cilvēks.
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
- plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks.
- nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis.
- nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis.
- peška Nenozīmīgs cilvēks; cilvēks, ko izrīko citi.
- didels Nepacietīgs un neiecietīgs cilvēks.
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis.
- baltais zvirbulis neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- lidulis Nepastāvīgs cilvēks, tauriņš.
- terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- pirstiķis nepastāvīgs cilvēks.
- švuksts Nepastāvīgs cilvēks.
- klaistulis Nepastāvīgs, grozīgs cilvēks.
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
- metulis Nepastāvīgs, neapdomīgs cilvēks.
- vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt.
- stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks.
- riekls nepateicīgs cilvēks, kurš atmaksā labu ar ļaunu.
- ulpis Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
- ulps Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
- koiba Nepatīkams cilvēks; lamuvārds.
- čuvirlo Nepatīkams cilvēks.
- korra Nepatīkams, iztapīgs cilvēks.
- tumaša Nepatīkams, lēnīgs cilvēks.
- jampampiņš Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
- tūsteklis Nepatīkams, neveikls cilvēks.
- atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks.
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- nejaukņa Nepatīkms, riebīgs cilvēks.
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
- platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
- alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks; rīma.
- uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks.
- lebijāss Nepraša, neizveicīgs cilvēks; garš cilvēks.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- plosnis Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa.
- drāstaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāstulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāztaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāztulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- dzikaris Nesabiedrisks cilvēks.
- šķērdētājs Nesaimniecisks cilvēks.
- pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
- dilda Nesaprātīgs cilvēks.
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
- aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- cobiķis Nesaticīgs cilvēks.
- ērce Nesaticīgs cilvēks.
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks.
- pirška Nesaturīgs cilvēks.
- piršķis Nesaturīgs cilvēks.
- pirslis Nesaturīgs cilvēks.
- ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks.
- ārdeklis Nesavaldīgs cilvēks, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu.
- mežāka Nesavaldīgs cilvēks.
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
- nāpsla Nesimpātisks cilvēks.
- nāpslis Nesimpātisks cilvēks.
- mimra Nesimpātisks, garlaicīgs, arī saīdzis cilvēks.
- nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks.
- lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
- netārpis Nespēcīgs cilvēks.
- cābulis Nespēcīgs un neveikls cilvēks.
- jendzis Nespēcīgs, arī neizveicīgs cilvēks.
- švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
- lohtačs Nespējīgs cilvēks.
- nešpetnis Nešpetns cilvēks.
- tasna Neticīgs cilvēks, nerīža.
- dida Netikls cilvēks, ielasmeita.
- ješkus Netikls cilvēks.
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis).
- jātaka Netikls, izvirtis cilvēks.
- bezgodis Netikumīgs cilvēks.
- kuitava Netikumīgs cilvēks.
- muselis Netīri apģērbies cilvēks.
- plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks.
- surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
- dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs.
- smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis.
- tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa.
- šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2).
- smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis.
- rūška netīrīgs cilvēks.
- blekte Netīrīgs cilvēks.
- čuļļa Netīrīgs cilvēks.
- graula Netīrīgs cilvēks.
- ķepaslis Netīrīgs cilvēks.
- kvēpoņa Netīrīgs cilvēks.
- leksis Netīrīgs cilvēks.
- murdulis Netīrīgs cilvēks.
- murza Netīrīgs cilvēks.
- pleska Netīrīgs cilvēks.
- ruška Netīrīgs cilvēks.
- rušķe Netīrīgs cilvēks.
- skredna Netīrīgs cilvēks.
- skretūzis Netīrīgs cilvēks.
- slauna Netīrīgs cilvēks.
- šmarla Netīrīgs cilvēks.
- smirdeklis Netīrīgs cilvēks.
- šmuceklis Netīrīgs cilvēks.
- svāķis Netīrīgs cilvēks.
- tarsla Netīrīgs cilvēks.
- uša Netīrīgs cilvēks.
- uška Netīrīgs cilvēks.
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
- slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks.
- smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks.
- netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
- časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
- smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns).
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
- steme Netīrs cilvēks vai priekšmets.
- čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm.
- svāpulis Netīrs cilvēks, smulis.
- čarpa Netīrs cilvēks.
- svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks.
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
- namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks.
- tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks.
- čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks.
- plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
- ļorstaks Netīrs, noplīsis cilvēks.
- blīma Netīrs, nosmērējies cilvēks.
- tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks.
- ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
- nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kvīriņš Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks (no angļu "queer").
- ovčina Neuzticams cilvēks tiesāto vidū.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- ašais Neuzticams cilvēks.
- ģevuška Neuzticams cilvēks.
- klimšķins Neuzticams cilvēks.
- ļetars Neuzticams cilvēks.
- pleksteris Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- pleksters Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks.
- lebeznieks Neuzvedīgs cilvēks.
- leins Neuzvedīgs, nekārtīgs cilvēks.
- moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks.
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- liekša Nevajadzīgs, lieks cilvēks.
- jākuris Nevaldāms cilvēks vai dzīvnieks.
- drigants Nevaldāms cilvēks, sevišķi bērns.
- sprandlauzis Nevaldāms cilvēks; cilvēku mocītājs.
- drāslis Nevaldāms cilvēks; nerātns bērns.
- dreberis Nevaldāms cilvēks.
- slūtaģis Nevaldāms cilvēks.
- slūtāķis Nevaldāms cilvēks.
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks.
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
- nevaļnieks Nevaļīgs cilvēks.
- nevareklis Nevarīgs cilvēks.
- lerba Nevarīgs nevīžīgs cilvēks.
- stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
- balbaks Neveiklis, lempīgs cilvēks.
- lameika Neveikls cilvēks vai dzīvnieks.
- ķemberis Neveikls cilvēks, arī dzīvnieks.
- bičkus Neveikls cilvēks, bifelis.
- bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
- klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem.
- klambaks Neveikls cilvēks, lempis.
- mūjābelis Neveikls cilvēks, lempis.
- šļemba Neveikls cilvēks, nīkulis.
- antons Neveikls cilvēks, tūļa.
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
- klumpis Neveikls cilvēks; klibs, nelietojams zirgs.
- ambālis Neveikls cilvēks.
- ambals Neveikls cilvēks.
- bomis Neveikls cilvēks.
- čabulis Neveikls cilvēks.
- čampāns Neveikls cilvēks.
- čunča Neveikls cilvēks.
- dilba Neveikls cilvēks.
- ģeņģis Neveikls cilvēks.
- glēmausis Neveikls cilvēks.
- ķeblis Neveikls cilvēks.
- ķeķeris Neveikls cilvēks.
- ķelksnis Neveikls cilvēks.
- klampa Neveikls cilvēks.
- klumburis Neveikls cilvēks.
- lecēns Neveikls cilvēks.
- lēpis Neveikls cilvēks.
- lerpis Neveikls cilvēks.
- ļerpis Neveikls cilvēks.
- milausis Neveikls cilvēks.
- nūžulis Neveikls cilvēks.
- pampis Neveikls cilvēks.
- terente Neveikls cilvēks.
- tumaļa Neveikls cilvēks.
- tumelis Neveikls cilvēks.
- tumulis Neveikls cilvēks.
- tumuls Neveikls cilvēks.
- žveiris Neveikls cilvēks.
- kluņģis Neveikls dzīvnieks vai cilvēks.
- kladaņķis Neveikls gara auguma cilvēks, kas iet grīļodamies.
- čokars Neveikls tūļīgs cilvēks.
- cēbars Neveikls vai lēns cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- čumete Neveikls vai slinks cilvēks.
- bībis Neveikls, apjucis cilvēks.
- mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis.
- bambāns Neveikls, arī liela auguma cilvēks.
- moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- glumine Neveikls, gļēvs, jēls cilvēks.
- laidaks Neveikls, gļēvs, kūtrs cilvēks; sliņķis.
- klurģis Neveikls, klibs cilvēks.
- sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- čāburs Neveikls, lempīgs cilvēks.
- capans Neveikls, lempīgs cilvēks.
- čūra Neveikls, lempīgs cilvēks.
- čura Neveikls, lempīgs cilvēks.
- duncenis Neveikls, lempīgs cilvēks.
- kamka Neveikls, lempīgs cilvēks.
- kamkāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
- labraks Neveikls, lempīgs cilvēks.
- lempurs Neveikls, lempīgs cilvēks.
- ļepāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
- notūlis Neveikls, lempīgs cilvēks.
- teme Neveikls, lempīgs cilvēks.
- temša Neveikls, lempīgs cilvēks.
- tundulis Neveikls, lempīgs cilvēks.
- gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks.
- ļēpa Neveikls, lēns cilvēks; lempis.
- jēznieks Neveikls, liela auguma cilvēks.
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
- mešoks Neveikls, neapķērīgs cilvēks.
- mormolis Neveikls, neattapīgs cilvēks.
- netapļa Neveikls, neattapīgs cilvēks.
- ķeņķeris Neveikls, neattīstīts cilvēks.
- kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- ķēms Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- teļaste Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- klampa Neveikls, neizskatīgs cilvēks.
- klamza Neveikls, neizveicīgs cilvēks; lempis; tūļa.
- dūjāns Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
- gumza Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
- temme Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
- lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- memmuris Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs cilvēks.
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- mīstīklas Neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks.
- kluga Neveikls, netīkams cilvēks.
- ģeņģīzeris Neveikls, nevaldāms cilvēks.
- govinieks Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- letauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- ļetauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- klence Neveikls, resns cilvēks.
- klince Neveikls, resns cilvēks.
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- pastumdeklis Neveikls, stumjams cilvēks.
- gūmala Neveikls, tūļīgs cilvēks.
- kvancis Neveikls, tūļīgs cilvēks.
- lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
- glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks.
- ģeiba Neveikls, vājš cilvēks.
- krapšis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
- krapšķis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
- gļēmausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks; gļemausis.
- glemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks.
- gļemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks.
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks.
- suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta.
- ķulkšis Nevērtīgs cilvēks.
- ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
- ļepis Nevēžīgs cilvēks.
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā.
- neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele neviens cilvēks.
- neviena dzīve dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele neviens cilvēks.
- nobody Neviens, nenozīmīga persona, cilvēks bez stāvokļa.
- čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
- ļurkabiksis Nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- parpalnieks Nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- lomenis Nevīžīgs cilvēks, slaists.
- lomens Nevīžīgs cilvēks, slaists.
- lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks.
- pušvists nevīžīgs cilvēks; nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- memmurs Nevīžīgs un neattapīgs cilvēks.
- sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
- šļora Nevīžīgs, neapkopies cilvēks.
- leibis Nevīžīgs, neizdarīgs cilvēks.
- čāpaklis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- lidermanis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks.
- plancka Nevīžīgs, nekopts cilvēks.
- šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- mirlaka Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- plauša Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- vampīrs Nežēlīgs cilvēks, kas moka, ekspluatē citus; asinssūcējs.
- ādģēris Nežēlīgs cilvēks.
- āģēris Nežēlīgs cilvēks.
- izuvers Nežēlīgs cilvēks.
- razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks.
- iemēklis Nicināms cilvēks.
- Tersīts Nicināms cilvēks.
- voška Nicināms cilvēks.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā.
- spenēzis niecīgs, bet iecirtīgs zēns; maza auguma cilvēks.
- novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks.
- pipļuks Nievājams, necienāms cilvēks.
- ņūka Nīgrs cilvēks ar izstieptu lūpu.
- ērka Nikns cilvēks.
- vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks.
- razga nikns, bļaustīgs cilvēks.
- abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks.
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- niķpolis Niķīgs cilvēks; arī aušīgs cilvēks.
- piedzēris No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks; deģenerāts.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- seķis Nobarojies cilvēks vai dzīvnieks.
- bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks.
- aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks).
- pliska Nodriskāts, izbadējies cilvēks.
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- elša Noguris cilvēks.
- gurdelis Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis.
- kukse Noguris, novārdzis cilvēks.
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties.
- guronis Noguris, vārgs cilvēks.
- krahs Nolaidies cilvēks.
- šubraks Nolaidīgi ģērbies cilvēks.
- ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies.
- kurka Nolaidīgs cilvēks.
- ļeba Nolaidīgs cilvēks.
- lelis Nolaidīgs cilvēks.
- lukārza Nolaidīgs cilvēks.
- šļeberis Nolaidīgs cilvēks.
- sluina Nolaidīgs cilvēks.
- teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks.
- sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ģildenis Noliesējis cilvēks.
- ģiltene Noliesējis cilvēks.
- ģiltenis Noliesējis cilvēks.
- ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks.
- ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks.
- merga Nomērējis cilvēks, vārgulis.
- šļaukans Nomiegojies cilvēks.
- nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
- samoklis Nomocīts cilvēks.
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- mēļa Nonīcis cilvēks.
- nolupis cilvēks noplīsis cilvēks, skrandainis.
- plušķis Noplīsis, nekopts cilvēks.
- žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- pluzna Noplucis cilvēks.
- plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks.
- stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- starp Norāda uz to, kam (cilvēks) spēcīgi pievēršas kāda laikposma daļās.
- ģēģis Nosalis cilvēks.
- biete Nosarcis cilvēks.
- pomidors Nosarcis cilvēks.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks.
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis.
- lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
- lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
- putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks.
- labraks Noskrandis, panīcis cilvēks.
- pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks.
- kankarbunte Noskrandis, skrandās tērpies cilvēks.
- zatormožonnijs Noskumis cilvēks.
- ģiģis Noslēgts cilvēks.
- sfinksa noslēpumains, neizprotams cilvēks.
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- sakāda Nosmērējies cilvēks.
- kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks.
- blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
- pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- kneblis Novājējis cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- dzīslāks Novājējis cilvēks.
- dzisva Novājējis cilvēks.
- gremzele Novājējis cilvēks.
- kābaks Novājējis cilvēks.
- tēna Novājējis cilvēks.
- kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs.
- knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- tēns Novājējis, izdēdējis cilvēks.
- krilla Novājējis, novārdzis cilvēks.
- džeiga Novājējis, panīcis cilvēks.
- sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
- dūdulis Novārdzis cilvēks, kas vienmēr ar nokārtu seju.
- čābulis Novārdzis cilvēks.
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- gauddienis Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks.
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
- ūkņa Ņarkstīgs cilvēks vai cūka.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā; cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm.
- Homo soveticus padomju cilvēks.
- padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks.
- čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks.
- salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks.
- kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
- išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks.
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
- palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi.
- suska Paklīdis cilvēks.
- šušla Paklīdis, noplīsis cilvēks.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- miglausis Pakurls cilvēks.
- miglauss Pakurls cilvēks.
- stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- jāklis Palaidnīgs cilvēks.
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks.
- žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks.
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks.
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- vest panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
- siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies).
- kūrlūzis Panīcis cilvēks.
- ļurga Panīcis cilvēks.
- panīkulis Panīcis cilvēks.
- suplaks Panīcis cilvēks.
- šuplaks Panīcis cilvēks.
- klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks.
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība.
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts.
- būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā.
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- čunčure Pārāk biezi saģērbies cilvēks.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- šņerga Pārāk izvēlīgs cilvēks.
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- tizls Paralizēts, kropls cilvēks; arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
- dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā.
- skraidulis Parasti savienojumā "pasaules skraidulis": cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- botva Parasts cilvēks (kriminālvides izpratnē).
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks.
- neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
- kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks.
- pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks.
- apšaulis Pārgalvīgs cilvēks.
- nerātnis Pārgalvīgs cilvēks.
- plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks.
- pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks.
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts.
- aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks.
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
- perekocennijs Pārģērbts cilvēks.
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks.
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
- ļatums Pārlieku garš cilvēks.
- bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks.
- sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti.
- ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
- vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts.
- smalkmanis Pārsmalcināts cilvēks.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks.
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
- upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks.
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- gailis pasīvais pederasts; cilvēks, ar kuru veikts pederastijas akts pret viņa gribu.
- sēne Pasīvs cilvēks.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes.
- žmeks Paskops cilvēks.
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badokšņa pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badapiesis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; arī skops, mantkārīgs cilvēks.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks izdara stipra psihiska satricinājuma vai psihiskas slimības ietekmē.
- ņurķis Pašpārliecināts, pretīgs cilvēks, verkšķis, īgņa.
- in vino veritas patiesība ir vīnā (piedzēries cilvēks izpļāpā patiesību).
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- patvaļnieks Patvaļīgs cilvēks.
- despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka.
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks; arī patvaļnieks.
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- ļuburis Pavājš cilvēks, kam nav iekšā stingruma.
- vecoksnis Pavecs cilvēks.
- pabiksts Paverdzināts cilvēks.
- bibis Paviegls cilvēks, vientiesis.
- ārgalis Paviegls, ģeķīgs cilvēks.
- stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
- mirlis Pavisam slinks cilvēks.
- pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis.
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- ģēmele Pēc izskata vājš cilvēks.
- pēckarnieks pēckara cilvēks.
- pedants Pedantisks cilvēks.
- haļava Pēdējais, visnenozīmīgākais cilvēks.
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas.
- izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks.
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- ārcilvēks Pie mājas nepiederīgs cilvēks.
- gadenis Pieaudzis cilvēks, kas jau labi gados.
- katehūmens Pieaudzis cilvēks, kas katehēta vadībā mācās katehismu, gatavojoties kristībām.
- pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem.
- šļebs Pieaudzis cilvēks, kurš uzvedas kā bērns.
- lielais Pieaudzis cilvēks.
- lielcilvēks Pieaudzis cilvēks.
- deideris Piedzēries cilvēks.
- ļurbaks Piedzēries cilvēks.
- mālis Piedzēries cilvēks.
- memmulis Piedzēries cilvēks.
- zveņģe Piedzēries cilvēks.
- žvimbulis Piedzēries cilvēks.
- targun Piedzēris cilvēks.
- targuns Piedzēris cilvēks.
- personcentrētā psihoterapija pieeja psihoterapijā, kuras pamatā ir atziņa, ka cilvēks pats sevi pazīst vislabāk, un sevis iepazīšana notiek psihoterapijas procesā.
- copējams pieejams cilvēks romantisku attiecību izveidei.
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- abstemijs Pieticīgs cilvēks; cilvēks, kas neieredz vīnu.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji.
- sencilvēks Pirmatnējais cilvēks, senlaiku cilvēks.
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- plānprātis plānprātīgs cilvēks
- toša Plānprātīgs cilvēks.
- hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu.
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- pamēslis Plebejs, zemākās kārtas cilvēks, cilvēks no pūļa.
- blesis Plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- truksnis Plecīgs cilvēks.
- drošķis Plecīgs, neliela auguma cilvēks.
- suska Plukata, nolaidies cilvēks.
- bašķis Pļāpa, māņticīgs cilvēks.
- švīkstoņa Pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt.
- dalkata Pļāpa, muļķīgs cilvēks.
- žabriņš Pļāpa, nesakarīgs cilvēks.
- blenkšis Pļāpa, nesaturīgs cilvēks.
- lankšis Pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks.
- plankša Pļāpa, pļāpīgs cilvēks.
- krošķis Pļāpa; muļķīgs cilvēks.
- ērkšķis Pļāpa; strīdīgs cilvēks.
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
- vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka).
- klabis Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
- blaužģis Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- lancka Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- lanckars Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- pļāpātājs Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- terkšs Pļāpīgs cilvēks, tarkšķis.
- klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš.
- klapstiņš Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs.
- ļerza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- plekšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- plokšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- terza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- blenkža Pļāpīgs cilvēks.
- delveris Pļāpīgs cilvēks.
- gauturis Pļāpīgs cilvēks.
- grabile Pļāpīgs cilvēks.
- kāgāns Pļāpīgs cilvēks.
- klabata Pļāpīgs cilvēks.
- kladzēns Pļāpīgs cilvēks.
- klakšis Pļāpīgs cilvēks.
- klēgainis Pļāpīgs cilvēks.
- ļarpata Pļāpīgs cilvēks.
- ļegata Pļāpīgs cilvēks.
- ļekšis Pļāpīgs cilvēks.
- ļetera Pļāpīgs cilvēks.
- ļeteris Pļāpīgs cilvēks.
- lorzaks Pļāpīgs cilvēks.
- ļurkstiņš Pļāpīgs cilvēks.
- ļurška Pļāpīgs cilvēks.
- ļurza Pļāpīgs cilvēks.
- mēļotājs Pļāpīgs cilvēks.
- merkšķis Pļāpīgs cilvēks.
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks.
- pļāpkule Pļāpīgs cilvēks.
- plaukšņa Pļāpīgs cilvēks.
- plauža Pļāpīgs cilvēks.
- pļekša Pļāpīgs cilvēks.
- pļerza Pļāpīgs cilvēks.
- plirstiķis Pļāpīgs cilvēks.
- plirza Pļāpīgs cilvēks.
- plorza Pļāpīgs cilvēks.
- pļurška Pļāpīgs cilvēks.
- pļuršķis Pļāpīgs cilvēks.
- porkšis Pļāpīgs cilvēks.
- porza Pļāpīgs cilvēks.
- sparkšķis Pļāpīgs cilvēks.
- terkšans Pļāpīgs cilvēks.
- uika Pļāpīgs cilvēks.
- žadzoņa Pļāpīgs cilvēks.
- žampurs Pļāpīgs cilvēks.
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks.
- niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- čaukste Pļāpīgs, bezrūpīgs cilvēks.
- plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks.
- larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks.
- lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza.
- plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks.
- pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks.
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs.
- blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs.
- loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- Homo politicus politiskais cilvēks.
- izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo.
- praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
- gribelis Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
- gribulis Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā.
- nekulturņiks Prasts, neizglītots cilvēks.
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem.
- punktvīrs Precīzs cilvēks.
- preteklis Pretīgs cilvēks.
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- nebrūdelis Pretīgs, riebīgs cilvēks.
- ālis Priecīgs, jautrs cilvēks.
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks.
- kognitīvā attīstība process, kurā cilvēks apgūst, organizē un mācās izmantot zināšanas.
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- mācība process, kurā cilvēks izglītojas, mācās; attiecīgās nodarbības
- priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
- identificēšana Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- identifikācija Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- robežlīnija Psihiatrijā - tāds stāvoklis, kad cilvēks atrodas uz robežas starp neirozi un psihozi.
- traks Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais, vājprātīgais.
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais.
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
- kleists Psihiski un fiziski mazattīstīts cilvēks.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- bezapziņa Psihoanalīzē - tā personības daļa, ko cilvēks pats neapzinās un nekādos apstākļos nevar apzināties.
- iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- puišcilaks Puišcilvēks.
- kaiteris Pūķotājs; cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- purpis Purpinātājs; īgns cilvēks.
- šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1).
- smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks.
- lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- pusmūdenis Pusmūža cilvēks.
- pusmūžnieks Pusmūža cilvēks.
- kreatūra Radība, radījums; cilvēks, dzīvnieks.
- Homo scribens rakstošais cilvēks.
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
- pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
- ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns.
- ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns.
- ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns.
- bimbiķis Raudulīgs cilvēks.
- čaula Raudulīgs cilvēks.
- čura Raudulīgs cilvēks.
- gņēga Raudulīgs cilvēks.
- kņerkšķis Raudulīgs cilvēks.
- ņerkata Raudulīgs cilvēks.
- ņerksis Raudulīgs cilvēks.
- šnurka Raudulīgs cilvēks.
- vimba Raudulīgs cilvēks.
- žeira Raudulīgs cilvēks.
- žeiris Raudulīgs cilvēks.
- ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
- repotājs Reperis -- cilvēks, kas muzicē repa stilā.
- repulis Rēpulis, resns, drukns cilvēks.
- timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- truslis Resns cilvēks (arī resns dzīvnieks).
- baļļa Resns cilvēks (parasti sieviete).
- dampis Resns cilvēks (parasti sieviete).
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks; resnis.
- boķis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- gubenis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- žeirs resns cilvēks, liels izēdājs.
- svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
- tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
- sītaļnīks resns cilvēks.
- sītōls resns cilvēks.
- baļva Resns cilvēks.
- bānis Resns cilvēks.
- bekons Resns cilvēks.
- biezeklis Resns cilvēks.
- blāķis Resns cilvēks.
- borķis Resns cilvēks.
- draņa Resns cilvēks.
- ķetāns Resns cilvēks.
- lāva Resns cilvēks.
- plocis Resns cilvēks.
- restiķis Resns cilvēks.
- steģis Resns cilvēks.
- strops Resns cilvēks.
- svempa Resns cilvēks.
- trobis Resns cilvēks.
- troksnis Resns cilvēks.
- trops Resns cilvēks.
- trosnis Resns cilvēks.
- trubis Resns cilvēks.
- truktiņš Resns cilvēks.
- ķurķis Resns dzīvnieks vai cilvēks.
- slamba resns un neveikls cilvēks.
- miekšis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miekšķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miešķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- boņķis Resns, apaļīgs cilvēks; arī biezās drēbē ģērbies cilvēks.
- rēpulis Resns, drukns cilvēks.
- ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks.
- tusnis Resns, kūtrs cilvēks.
- rempelis Resns, maza auguma cilvēks.
- rempucis Resns, maza auguma cilvēks.
- rempulis Resns, maza auguma cilvēks.
- tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks.
- romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis.
- supine resns, neveikls cilvēks.
- dranska Resns, neveikls cilvēks.
- lešņaka Resns, neveikls cilvēks.
- svampa Resns, neveikls cilvēks.
- torksnis Resns, neveikls cilvēks.
- tornītis Resns, neveikls cilvēks.
- bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
- biezis Resns, slinks cilvēks.
- buca Resns, slinks cilvēks.
- svampis Resns, smags, neveikls cilvēks.
- droņaks Resns, tauks cilvēks (ironiski).
- droņa Resns, tauks cilvēks.
- drucka Resns, tauks cilvēks.
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
- bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma.
- drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu.
- priesls Resns, tukls cilvēks.
- treksnis Resns, uzbarojies cilvēks (arī šāda cūka).
- rara avis retums; reti sastopama lieta vai cilvēks.
- glumata Riebīgs, lišķīgs cilvēks.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- rigorists Rigorozs cilvēks.
- amilka Rijīgs cilvēks.
- garnis Rijīgs cilvēks.
- gūbiķis Rijīgs, mantkārīgs cilvēks.
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
- nepierīža Rijīgs, nesātīgs cilvēks.
- nerīža Rijīgs, nesātīgs cilvēks.
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- trāba Rīma (cilvēks vai dzīvnieks).
- gamrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- gāmrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- gāmrīļa Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- āmrija Rīma, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- roša Rosīgs, rīcīgs cilvēks.
- parpala Rūcenis, saīdzis cilvēks.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- rūsmanis Rūķis, strādīgs cilvēks.
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- atgalis Runātnīgs cilvēks.
- ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt.
- ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
- čabuls Runīgs cilvēks.
- čeveris Runīgs cilvēks.
- runātājs Runīgs cilvēks.
- kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
- jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa.
- barmalejs Rupjš cilvēks.
- burzgulis Rupjš cilvēks.
- rapulis Rupjš cilvēks.
- rīšmete Rupjš cilvēks.
- rupausis Rupjš cilvēks.
- rupulis Rupjš cilvēks.
- rupuls Rupjš cilvēks.
- rupults Rupjš cilvēks.
- rupūznis Rupjš cilvēks.
- slāniķis Rupjš, brutāls cilvēks, kurš labprāt fiziski pārmāca citus.
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
- knubiķis Rupjš, neizglītots cilvēks.
- prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis.
- rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi.
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- sadists Sadistisks cilvēks.
- delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks.
- suss sadusmojies, sabozies cilvēks.
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks.
- dūcmanis Saīdzis cilvēks, īgņa.
- dūgmanis Saīdzis cilvēks, īgņa.
- ķesaklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
- ķeseklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
- grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis.
- rūguma pods saīdzis cilvēks; īgņa; rūgumpods.
- rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa.
- bižu božuks saīdzis cilvēks.
- rūgna saīdzis cilvēks.
- grimža Saīdzis cilvēks.
- tuktūzis Saīdzis cilvēks.
- vieba Saīdzis cilvēks.
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks.
- rūgņa Saīdzis, īgns cilvēks.
- glemža Saīdzis, neapmierināts cilvēks.
- īdzenis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
- īgonis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
- īga Saīdzis, sapīcis cilvēks.
- liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- iznīkala Saimnieciski panīcis cilvēks.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- dzīvība izdziest saka, ja (cilvēks) nomirst.
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas.
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst.
- galva (ap)reibst saka, ja cilvēks apreibst.
- stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
- sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara.
- kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
- mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā.
- būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts.
- spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
- zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs.
- vardes asinis (kādam) saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, neiejūtīgs.
- mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita.
- jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs.
- bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis.
- biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
- bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus.
- nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
- gurdeni kauli saka, ja cilvēks ir noguris.
- pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
- ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- pārpilna sirds (ar ko, kā) saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt.
- sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
- sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
- acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
- sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
- acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
- plakstiņi slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- galva noreibst (arī apreibst) saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
- ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā.
- žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas.
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
- smaga roka saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
- sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst.
- lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
- jūtīga dvēsele (arī sirds) saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk.
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
- apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
- mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
- gūba Sakņupis, neveikls cilvēks.
- colonus Sākumā zemnieks, vēlāk dzimtcilvēks.
- ķumpis Sakumpis, salīcis cilvēks.
- līkonis Salīcis cilvēks.
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks.
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks.
- nosaļa Salīgs cilvēks.
- sasala Salīgs cilvēks.
- sasaļa Salīgs cilvēks.
- perverts Samaitāts cilvēks, izvirtulis.
- puskābaks Samērā mantkārīgs, paskops cilvēks; arī panabadzīgs, nekārtīgs cilvēks.
- pusnabags Samērā nabadzīgs cilvēks.
- pempelis Samērā resns, drukns cilvēks.
- šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- māklis Samulsināts cilvēks, kas ātri apjūk.
- mulsis Samulsis cilvēks.
- mulsoņa Samulsis cilvēks.
- mulsonis Samulsis cilvēks.
- murža Samulsis cilvēks.
- sangviniķis Sangvinisks cilvēks; cilvēks, kam ir sangvinisks temperaments.
- ērkšis Saniknots, trakojošs cilvēks.
- grīnelītis Sapīcis, saskābis cilvēks.
- gļemma Sapņains, lēns cilvēks.
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči.
- sapraša Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
- prādēnis Saprātīgs cilvēks.
- prādēns Saprātīgs cilvēks.
- prātdienis Saprātīgs cilvēks.
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
- pīna kōts sārts, nobarojies cilvēks.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību.
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- neremonis Satraukts, nervozs cilvēks.
- frīks Savādnieks, cilvēks ar dīvainībām.
- savdabis Savdabīgs cilvēks.
- izcirtējs Savienojumā "gaļas izcirtējs": cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- guģis Savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- puskoka Savienojumā "puskoka lēcējs": cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā.
- Homo sedens sēdošais cilvēks.
- selekcionārs Selekcijas (1) speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju.
- seminārists Semināra (3) audzēknis; arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
- mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu.
- svabadnieks Senāk brīvs cilvēks, brīvnieks.
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās.
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- Maa Heru seno ēģiptiešu reliģijā cilvēks, kas spēj attaisnoties Ozīrisa viņsaules tiesā.
- bestiārijs Senromiešu cirkā cilvēks, kas cīnījās ar zvēriem.
- sērferis Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērfotājs.
- sērfotājs Sērfists - cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā.
- trucis Sevī ierāvies, īgns cilvēks.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
- krupītis Sīka auguma cilvēks.
- siksis Sīka auguma cilvēks.
- sīkmanis Sīkmanīgs cilvēks.
- knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks.
- pazaglis Sīks zaglis, zaglīgs cilvēks.
- sisenis Sīks, uzbāzīgs cilvēks.
- krampis Sīksts, neatsaucīgs cilvēks.
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; arī skopulis.
- niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām.
- punktuālists Sīkumos ļoti noteikts cilvēks.
- siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni.
- būzis Sirdīgs suns vai cilvēks; bubulis.
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu.
- absolūta nabadzība situācija, kad trūkst minimālo, izdzīvošanai nepieciešamo resursu neatkarīgi novispārējā dzīves līmeņa sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo.
- krasjuka Skaists cilvēks.
- krasjuks Skaists cilvēks.
- skaistulis Skaists cilvēks.
- žaboņa Skaļš, trokšņains cilvēks.
- ķēzeklis Skandālists, ķildnieks; cilvēks, kas rupji lamājas, ķengājas.
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- skauģis Skaudīgs cilvēks.
- grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
- naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis.
- naudaspūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas.
- badmira Skops cilvēks; cilvēks, kas sev liedz visnepieciešamāko.
- kapeikpisējs skops cilvēks.
- badadzegoze Skops cilvēks.
- badadzeguse Skops cilvēks.
- badadzeguze Skops cilvēks.
- badadzegūze Skops cilvēks.
- baddzegoze Skops cilvēks.
- baddzeguse Skops cilvēks.
- baddzeguze Skops cilvēks.
- baddzegūze Skops cilvēks.
- ķihariks Skops cilvēks.
- piepis Skops cilvēks.
- siksna Skops cilvēks.
- skopulis Skops cilvēks.
- badakāsis Skops, mantkārīgs cilvēks.
- badkāsis Skops, mantkārīgs cilvēks.
- silēkodējs Skops, mantkārīgs cilvēks.
- sūdākodējs Skops, mantkārīgs cilvēks.
- sūdēzis Skops, mantkārīgs cilvēks.
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo).
- kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks.
- kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks.
- badmire Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- badmiris Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- stakle Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- badiņš Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks.
- sukuburis Skops, skaudīgs cilvēks.
- knauzers Skopulīgs, sīkumains cilvēks.
- skraidulis Skraidīgs cilvēks.
- skraidoņa Skraidulis; cilvēks, kas skraida apkārt, nestāv mājās; nemiera gars; dauzoņa.
- skrandainis Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks.
- lumpenis Skrandainis, plukata, degradējies cilvēks.
- kakarbiksis Skrandains cilvēks.
- nodrišķelis Skrandains cilvēks.
- čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks.
- kaikaris Skrandains, pinkains cilvēks, plukata, plikadīda.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- adatnieks Slaids, kalsns cilvēks.
- ērds cilvēks slaids, veikls cilvēks, kam darbi iet no rokas.
- šmurkstulis Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- šmurkstuls Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs.
- tūtiņdreijers Slaists; cilvēks ar nenopietnu attieksmi pret darbu.
- lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits.
- polazņiks Slāvu mitoloģijā un Jaunā gada paražās - cilvēks, tēls, kas nes auglību un laimi.
- ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst.
- huseins Sliktas reputācijas cilvēks.
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks.
- pakalnieks Slikti vai lupatās ģērbies cilvēks.
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
- ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
- ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
- pimpausis slikts cilvēks
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
- švabraks Slikts cilvēks, plukata.
- švabrons Slikts cilvēks, plukata.
- švonders Slikts cilvēks, plukata.
- haļera Slikts cilvēks; lieto kā lamuvārdu.
- škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs.
- jēlais Slikts cilvēks; nelietis.
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
- morda Slikts cilvēks; nesimpātisks cilvēks.
- perdelis Slikts cilvēks; riebeklis.
- hoļera slikts cilvēks.
- arbūzs Slikts cilvēks.
- baigainis Slikts cilvēks.
- čangalis Slikts cilvēks.
- čurbāns Slikts cilvēks.
- frikadele Slikts cilvēks.
- frišais Slikts cilvēks.
- gailis Slikts cilvēks.
- ģiga Slikts cilvēks.
- išaks Slikts cilvēks.
- ķēmgalva Slikts cilvēks.
- ķirbuls Slikts cilvēks.
- klamburis Slikts cilvēks.
- krekls Slikts cilvēks.
- kverplis Slikts cilvēks.
- ļurra Slikts cilvēks.
- mīkstais Slikts cilvēks.
- pampoņa Slikts cilvēks.
- pidars Slikts cilvēks.
- piders Slikts cilvēks.
- pimpis Slikts cilvēks.
- reģiska Slikts cilvēks.
- reņģe Slikts cilvēks.
- šinders Slikts cilvēks.
- sliktmanis Slikts cilvēks.
- slimais Slikts cilvēks.
- slimiķis Slikts cilvēks.
- sūdabrālis Slikts cilvēks.
- sūds Slikts cilvēks.
- zaraza Slikts cilvēks.
- žlobs Slikts cilvēks.
- murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks.
- elements Slikts, ļauns cilvēks.
- vells Slikts, ļauns cilvēks.
- vellsātans Slikts, ļauns cilvēks.
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
- švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks.
- ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis).
- pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķene Slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķens Slikts, nepatīkams cilvēks.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- dzeguzes klukšis slimība, slimīgs paradums, kad cilvēks pa brīžiem it kā ieklukstas.
- nīkstulis Slimīgs cilvēks, nīkulis.
- nīkoņa Slimīgs cilvēks, vārgulis.
- vārgmiesis Slimīgs cilvēks, vārgulis.
- krenksis Slimīgs cilvēks.
- vājdabis Slimīgs cilvēks.
- emotīvitāte Slimīgs jūtīgums, kad cilvēks uzbudinās bez pietiekoša pamata.
- nāvbarība Slimīgs un fiziski nevarīgs cilvēks.
- nīkulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- mirlaka Slimīgs, izbadojies, novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- ņirbulis Slimīgs, vārgulīgs cilvēks.
- slims Slims cilvēks.
- laīda Slinks cilvēks (parasti sieviete).
- pestis Slinks cilvēks, guļava.
- zutnis Slinks cilvēks, kas daudz guļ.
- vilāgs Slinks cilvēks, kas lēni kustās.
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
- lankaris Slinks cilvēks, kas no darba vairās.
- pletka Slinks cilvēks, slaists; dzērājs.
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- slinkuma maiss slinks cilvēks, sliņķis.
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka.
- blūzga Slinks cilvēks; kūtrs zirgs.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- slīmests Slinks cilvēks; slaists.
- sluņķis Slinks cilvēks; sloņķis.
- bēmūzis Slinks cilvēks.
- bēnūzis Slinks cilvēks.
- bienis Slinks cilvēks.
- garvēza Slinks cilvēks.
- gāzeklis Slinks cilvēks.
- kacāps Slinks cilvēks.
- klams Slinks cilvēks.
- klemete Slinks cilvēks.
- klemets Slinks cilvēks.
- laiskumpods Slinks cilvēks.
- skrobaste Slinks cilvēks.
- šļaumests Slinks cilvēks.
- slībeņķis Slinks cilvēks.
- sliņķis Slinks cilvēks.
- sloņķis Slinks cilvēks.
- tempis Slinks cilvēks.
- zliņa Slinks cilvēks.
- šļamāns Slinks un izlaidies cilvēks; tukls radījums.
- slūturis Slinks un nesaprātīgs cilvēks.
- klimsts Slinks vai slims (vārgs) suns vai cilvēks.
- čāpis Slinks zirgs, lēns cilvēks.
- staņķis Slinks, kūtrs cilvēks; slaists.
- lontars Slinks, kūtrs cilvēks.
- stīmēka Slinks, kūtrs cilvēks.
- ļerkša Slinks, laisks cilvēks.
- stibeņķis Slinks, laisks cilvēks.
- klindža Slinks, lempīgs cilvēks.
- dujens Slinks, lēnīgs, neveikls cilvēks.
- sutris Slinks, miegains cilvēks.
- trapans Slinks, miegains cilvēks.
- orla Slinks, neapdāvināts cilvēks.
- milīns Slinks, neizdarīgs cilvēks.
- slabraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sladraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks.
- bimbess Slinks, neveikls cilvēks.
- ļamāks Slinks, neveikls cilvēks.
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
- lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists.
- sledne Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- slene Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- slenis Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks.
- ļengāns Slinks, noguris cilvēks.
- lurģis Slinks, noguris cilvēks.
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks.
- klamasts Slinks, paviršs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- drabiņu maiss slinks, resns cilvēks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- slaists Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba.
- zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks.
- dīvānpirdējs sliņķis, nepatīkams cilvēks.
- klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
- čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
- čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
- zvaķis Smags, resns, vienmuļīgs cilvēks.
- smalcis Smalks cilvēks.
- čāpuks smieklīgi apģērbies cilvēks.
- bākšķis Smieklīgs cilvēks.
- pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks.
- svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks.
- snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice.
- guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks.
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- okeanauts speciāli sagatavots cilvēks, kas pētī okeāna dzīles.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- maņu orgāni specializēti veidojumi, ar kuriem dzīvnieki un cilvēks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to analīzi.
- bifelis Spēcīgas miesas būves cilvēks.
- būda Spēcīgas miesasbūves cilvēks.
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- krampis Spēcīgs cilvēks.
- aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
- stampis Spēcīgs, arī neveikls cilvēks.
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- nagainis Spēcīgs, izveicīgs cilvēks ar drošu roku.
- laķis Spēcīgs, korpulents cilvēks.
- lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
- duze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks.
- dūze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks.
- spiritists Spiritisma piekritējs; cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm.
- činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi.
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
- pauska Spītīgs cilvēks.
- spītnieks Spītīgs cilvēks.
- spītūzis Spītīgs cilvēks.
- utbunga Spītīgs cilvēks.
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- ceceris Sproggalvis cilvēks.
- kaikaris Sprukstiņš, nevaldāms cilvēks.
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
- kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks.
- staltavietis Stalts cilvēks.
- staltmanis Stalts cilvēks.
- O "Oskar" starptautisks signāls – nozīmē "cilvēks aiz borta".
- O Starptautisks signāls "Oskar" - nozīmē "cilvēks aiz borta".
- parādu verdzība stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- slimošana stāvoklis, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir slims
- nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- šums Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
- neatkarība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- svabadība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- brīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- prombūtne Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
- stouns stāvoklis, kad cilvēks ir marihuānas ietekmē.
- nāves miegs stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- bezlaulība Stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī); nomods.
- bezvalstniecība Stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- divvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot divas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas valodas.
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdība.
- liekēdība Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus.
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks.
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pupucis Stipri, biezi satīstīts, satuntuļots cilvēks.
- cietais Stiprs cilvēks.
- staģis Stīvs cilvēks; tūļīgs cilvēks.
- bīkšis Stīvs, kūtrs cilvēks.
- bīstēgs Stīvs, kūtrs cilvēks.
- bīstēks Stīvs, kūtrs cilvēks.
- klambars Stīvs, neveikls cilvēks.
- lumeika Stīvs, neveikls cilvēks.
- stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks.
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs.
- taukšķis Stostīgs, stomīgs cilvēks.
- balbus Stosts, cilvēks, kas stostās.
- darba vīrs strādīgs cilvēks, arī strādnieks.
- ūkša Strādīgs cilvēks.
- rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks.
- zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks.
- zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- svelonis Straujš cilvēks.
- deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- pirkšavnieks straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks.
- stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks.
- strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks.
- virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks.
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete.
- bašķieris Strīdīgs cilvēks.
- ēcis Strīdīgs cilvēks.
- strīdaka Strīdīgs cilvēks.
- strīdmačs Strīdīgs cilvēks.
- strīdmanis Strīdīgs cilvēks.
- kasu plinka strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
- āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
- greija Strīdīgs, naidīgs cilvēks.
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks.
- putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka.
- mylyns stulbs cilvēks.
- afoņa Stulbs cilvēks.
- stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks.
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- dandars Stūrains, neveikls cilvēks.
- stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks.
- stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks.
- krama pakausis stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks.
- nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
- atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- dzinējs Suns vai cilvēks, kas medībās dzen medījumu uz mednieka pusi.
- gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks.
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks.
- apustulis Svētulīgs cilvēks.
- svētulis Svētulīgs cilvēks.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- Litlongs Šanu (Mjanma) mitoloģijā - cilvēks, kas palika dzīvs pēc pasaules plūdiem.
- ukstiņš Šaudīgs cilvēks.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks.
- šķībacis šķībacains cilvēks.
- reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot.
- elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
- Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis.
- pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks.
- vieninieka laiva švertlaiva, kuras apkalpē paredzēts tikai viens cilvēks.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju.
- kasains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kasaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kašķaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka; nespēcīgs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
- vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi; arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
- iecienīts Tāds (cilvēks, piem., mākslinieks, speciālists), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- apskrandojis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandis (2).
- apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandojis (2).
- bakrētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas; tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
- bakurētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
- brūnacains Tāds (cilvēks), kam ir brūnas acis.
- brunets Tāds (cilvēks), kam ir brūni, tumši mati.
- brīnišķīgs Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības; lielisks.
- grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs (1).
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas.
- erudīts Tāds (cilvēks), kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- blonds Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati; gaišmatains.
- gaišmatains Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- gaišmatis Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- lēnējs Tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss.
- baudkārīgs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- ievērojams Tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē); izcils.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
- melngalvains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatis Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- pelēkacains Tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis.
- pelēkmatains Tāds (cilvēks), kam ir pelēki mati.
- daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
- imbecils Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā.
- idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība; arī egoistisks.
- rudbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda bārda.
- rudmatains Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rudmatis Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rūsganbārdains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgana bārda.
- rūsganmatains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
- sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
- sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sārtlūpis Tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
- sirmūsains Tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas.
- sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
- boiks Tāds (cilvēks), kam ir straujš, ātrs raksturs.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- elastīgs Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
- nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
- ciets Tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba.
- laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- tumšbārdains Tāds (cilvēks), kam ir tumša bārda.
- tumšsejains Tāds (cilvēks), kam ir tumša seja.
- tumšacains Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
- tumšgalvains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatis Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- vienkājis Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
- zābakots Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
- zeltgalvains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatis Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zilacains Tāds (cilvēks), kam ir zilas acis.
- lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
- bezatbildīgs Tāds (cilvēks), kam nav atbildības jūtu.
- bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību; tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- bezģimenes Tāds (cilvēks), kam nav ģimenes; neprecējies.
- ikdienišķs Tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- bezidejisks Tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju.
- bezpasinieks Tāds (cilvēks), kam nav pases.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav stingru principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens.
- izcils Tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs.
- lakonisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties; tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus; uzticams.
- pašķirīgs Tāds (cilvēks), kam viss pašķiras.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
- bailīgs Tāds (cilvēks), kas (pastāvīgi) baidās; tāds (cilvēks), kas izjūt bailes.
- asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
- piedauzīgs Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
- atkarpains Tāds (cilvēks), kas bieži runā skarbi, asi, tieši.
- šeftīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- frustrēts Tāds (cilvēks), kas cieš no frustrācijas.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- majestātisks Tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu; dižens, varens.
- krāsot Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
- populārs Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- skrandaiņš Tāds (cilvēks), kas ir ģērbies ļoti novalkātā, saplīsušā apģērbā.
- puscepts Tāds (cilvēks), kas ir iesācis (ko) mācīties, bet nav pabeidzis.
- koncentrēts Tāds (cilvēks), kas ir koncentrējies (2).
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu; tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
- izveicīgs Tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu agrāko sociālo stāvokli, morāli pagrimis.
- indiskrēts Tāds (cilvēks), kas izpauž noslēpumus; nesmalkjūtīgs.
- virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
- lāga Tāds (cilvēks), kas ko dara samērā lietpratīgi.
- kārtējs Tāds (cilvēks), kas ko regulāri dara, veic.
- gudrs Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē; vērīgs, apdāvināts.
- devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- iedevīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- vaļīns Tāds (cilvēks), kas nav aizņemts, nodarbināts.
- bezvērtīgs Tāds (cilvēks), kas nav piemērots, derīgs (piemēram, darbam, kādiem apstākļiem).
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1).
- doktrinārs Tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu; saistīts ar doktrināru 1, tam raksturīgs.
- roidīgs Tāds (cilvēks), kas nemitīgi rīkojas, darbojas (parasti ko tīrot, kārtojot); darbīgs.
- kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds.
- kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs.
- bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
- bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts.
- briļļains Tāds (cilvēks), kas nēsā brilles.
- īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību; tāds (cilvēks), kuram ir raksturīga greizsirdība.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas vai atbalsta to, rīkojas tās interesēs.
- aizdomīgs Tāds (cilvēks), kas rada aizdomas.
- daudzvārdīgs Tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka.
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt.
- darbspējīgs Tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes; straujš.
- pogaiņš Tāds (cilvēks), kas tērpies paģērbā ar (daudzām) pogām.
- ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- uzplečains Tāds (cilvēks), kura apģērbam ir uzpleči (2).
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- skaidrīgs Tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs.
- lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
- bruņniecisks Tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2).
- birokrātisks Tāds (cilvēks), kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms.
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- daudzsološs Tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē).
- draudīgs Tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- zimzains Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- zimzaiņš Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- baigs Tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni.
- pusvientiesis tāds cilvēks, kas ir daļēji vientiesīgs, naivs, lētticīgs.
- elberīgs Tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs.
- parazītisks Tāds, darbspējīgs cilvēks, kas pēc paša gribas nestrādā, nepelna un pārtiek no citu līdzekļiem; liekēdis; tāds, kas savtīgi izmanto citus, neko nedodams pretī.
- platmugura Tāds, kam ir plata mugura (cilvēks vai dzīvnieks).
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi 1 (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- mencis Tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks.
- bārdains tāds, kam uz sejas ir bārda; neskuvies (cilvēks)
- tiza Tāds, kas ar grūtībām, pieklibojot kustas uz priekšu (cilvēks, zirgs u. tml.).
- lielkaulis Tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs).
- lielkauls Tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs).
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu; tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
- knurba Tāds, kas nedara darbu, lēns cilvēks.
- dīdīkla Tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks.
- plantigrādisks Tāds, kas staigā, balstoties uz visu pēdu (cilvēks, lācis).
- ekstrasensors Tāds, kas uztver vairāk, nekā cilvēks ar jutekļiem parasti mēdz uztvert, pārjuteklisks.
- aumonis Tāds, kas vairāk rīkojas zemapziņas, ne apziņas motīvu vadīts, ļoti impulsīvs, nereti arī pārsteidzīgs cilvēks.
- gūšķis Tāds, kas vienu darbu nepabeidzis ķeras pie otra; straujš, neapdomīgs cilvēks, grābslis.
- androcentrisks Tāds, kur atsevišķs cilvēks tiek ņemts kā centrā un pēc tā aplūkotas un novērtētas viņa attiecības ar apkārtni un sabiedrību.
- ražojošs Tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu).
- nemīts Tāds, pa kuru (cilvēks) vēl nekad nav gājis (par ceļu).
- gara milzis talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- dieveklis Tas (cilvēks, arī parādība), ko akli dievina; elks.
- nākotne Tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma.
- piedāvātājs tas (cilvēks, uzņēmums), kas nodarbojas ar preces vai pakalpojuma reklamēšanu, izplatīšanu un pārdošanu
- dzesētājs Tas (cilvēks), kas dzesē.
- nulle Tas (cilvēks), kas ir neievērojams, nenozīmīgs.
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs; arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- veicējs Tas (parasti cilvēks), kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panāk, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- izīrētājs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
- pārdevējs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas pārdod (ko).
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
- aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- ekspropriators Tas (valsts, valsts vara, arī cilvēks), kas ekspropriē vai piedalās ekspropriācijā.
- divkājainis Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
- spruksts Tas, kas ātri kustas; kustīgs, jautrs cilvēks.
- meimurs Tas, kas grīļojas, gāzelējas, streipuļo; neveikls, lempīgs cilvēks.
- līdzinieks tas, kas ir līdzīgs (kam), atgādina (ko); cilvēks, kas pārstāv grupu ar līdzīgām pazīmēm.
- sovjets Tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks.
- kaukoņa Tas, kas kauc; raudulīgs cilvēks.
- šļabraks Tas, kas nekārtīgi ģērbjas; nolaidīgs cilvēks.
- pulētājs Tas, kas pulē; cilvēks, kura nodarbošanās ir pulēšana.
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- dabas dāvana tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- balva Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- dzinējs tas, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- stabausis Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
- identitāte Tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis).
- taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
- taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
- taupmanis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis.
- dialogs tehniski pareiza uzdevuma izvirzīšana datoram, ko veic cilvēks, un vajadzīgo rezultātu saņemšana no tā.
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz.
- aprūpes slogs termins, ar kuru apzīmē: 1) spriedzi un stresu, ko izjūt cilvēks, ilgstoši par kādu rūpējoties; 2) fiziskās un emocionālās prasības, sociālos un finansiālos ierobežojumus, ko aprūpes pienākumi rada aprūpētājam (parasti aprūpējot kādu ģimenes locekli mājās).
- dievlūdzējs Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.
- uparts Tielīgs, tiepīgs cilvēks; stūrgalvis.
- tiepis Tiepīgs cilvēks, stūrgalvis.
- tieponis Tiepīgs cilvēks.
- tiepša Tiepīgs cilvēks.
- tieļa Tiepīgs, iedomīgs cilvēks.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
- cērme Tievs, garš cilvēks.
- dinceklis Tievs, garš cilvēks.
- makaroni Tievs, garš cilvēks.
- šķedārnis Tievs, kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
- kibervardarbība tīša agresīva darbība, ko veic cilvēks vai cilvēku grupa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; izšķir četras formas: 1) tiešsaistes kontakts, kas noved pie vardarbības klātienē; 2) kiberizsekošana; 3) uzmākšanās tiešsaistē; 4) pazemojošas informācijas izplatīšana.
- kalmiks Tītars; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
- kleņģis Tizls cilvēks.
- tizlenis Tizls cilvēks.
- aksakals Tjurku tautu vēsturē - ģints galva, vecākais, patriarhāli feodālās augstmaņu kārtas pārstāvis, vēlāk - vēlējams vecākais, arī cienījams cilvēks.
- traktorbūvētājs Traktorbūves speciālists; cilvēks, kas strādā traktorbūve.
- žausteve Trakulīgs cilvēks, pusaudzis.
- trakulis Trakulīgs cilvēks.
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- ellīgs cilvēks trakulīgs, nevaldāms cilvēks.
- putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis.
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- drebekls Trokšņains cilvēks.
- dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks.
- beizīklis Trokšņains, nepacietīgs cilvēks.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- badastaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badsstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstakle Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstāklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- ubeika Trūcīgs cilvēks, plikadīda, nabags.
- utlangars Trūcīgs cilvēks; arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- utnobars Trūcīgs cilvēks; arī nevīžīgs cilvēks.
- pakulbiksis Trūcīgs cilvēks.
- plīvenis Trūcīgs cilvēks.
- plīvinis Trūcīgs cilvēks.
- utubunga Trūcīgs, arī nicināts cilvēks.
- utu nobara trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- kankarbiksis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks.
- badabite Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; cilvēks, kas dzīvo pusbadā.
- badbite Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; cilvēks, kas dzīvo pusbadā.
- bumbuļnieks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; vaļinieks; sīkzemnieks.
- badadzegoze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badadzeguse Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badadzeguze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badadzegūze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badakāsis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badastaņķis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- baddzegoze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- baddzeguse Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- baddzeguze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- baddzegūze Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badkāsis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badmire Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badmiris Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- badstaņķis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- kābaka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- kābaks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- narcaka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- narcaks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- nercaka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- plikdīda Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- sēnaldūka Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- tukšbīdele Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- tukšnieks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- trūlis Truls, aprobežots cilvēks.
- mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks.
- pelmenis tukls cilvēks
- ķunnis Tukls cilvēks ar uzblīdušu seju.
- ļakāns Tukls cilvēks vai dzīvnieks.
- burbulis Tukls cilvēks.
- rumbulis Tukls, apaļīgs cilvēks.
- dupliķis Tukls, korpulents cilvēks.
- bledāns Tukls, masīvs cilvēks.
- sarķis tukls, sarkans cilvēks.
- vējzaķis Tukšs cilvēks (bez patstāvīgas domāšanas).
- paukša Tukšs cilvēks, kas nenoteikti, neskaidri runā, it kā ko slēpdams; kam nevar ticēt.
- čogys tukšs cilvēks.
- ļeberis Tukšs, nenoteikts cilvēks.
- mujeklis Tūļa, cilvēks, kam darbs neveicas.
- mujāklis Tūļa, cilvēks, kam neveicas darbs.
- mošķis Tūļa, cilvēks, kas netiek uz priekšu ar darbu; ģeķis, āksts.
- mūžeklis Tūļa, cilvēks, kurš tūļājas un veselu mūžību nenāk.
- pužināks tūļa, darbā neveikls cilvēks, kas neko nedara.
- tošķis Tūļa; neveikls cilvēks.
- počka tūļīgs cilvēks
- bīstēkls Tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kūla Tūļīgs cilvēks, grabažnieks.
- bīstaklis Tūļīgs cilvēks.
- bīsteklis Tūļīgs cilvēks.
- gausarausis Tūļīgs cilvēks.
- taukšķis Tūļīgs cilvēks.
- tūļa Tūļīgs cilvēks.
- nuža Tūļīgs, gauss cilvēks.
- nūža Tūļīgs, gauss cilvēks.
- čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete).
- īkstonis Tūļīgs, kūtrs cilvēks, kam darbs neveicas.
- snaužka Tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- teļnags Tūļīgs, lempīgs cilvēks; cilvēks, kas visu dara it kā negribot vai nespējot.
- čāpa Tūļīgs, neveikls cilvēks.
- čusna Tūļīgs, neveikls cilvēks.
- lēlis Tūļīgs, neveikls cilvēks.
- memmulis Tūļīgs, neveikls cilvēks.
- stapans Tūļīgs, neveikls cilvēks.
- čomma Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs cilvēks.
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
- troglodīts Tumsonis, nekulturāls cilvēks.
- moris Tumšādains cilvēks, nēģeris.
- biezais Turīgs cilvēks.
- dutijs Turīgs cilvēks.
- bagatieris Turīgs, bagāts cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks, kas izliekas par bagātu.
- miops Tuvredzīgs cilvēks.
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
- šņerba Untumains cilvēks.
- untumnieks Untumains cilvēks.
- nišķis Untumains, kaprīzs, neapmierināts cilvēks (parasti bērns).
- urķis Urķīgs cilvēks.
- ūsainis Ūsains cilvēks.
- utēzis Utains cilvēks; arī tūļīgs, neveikls cilvēks.
- utizēda Utains, ar utīm apaudzis cilvēks vai dzīvnieks.
- kūriņš Uzbāzīgs cilvēks, kas cenšas ieņemt kāda vietu.
- apdribinis Uzbāzīgs cilvēks.
- bāška Uzbāzīgs cilvēks.
- bāža Uzbāzīgs cilvēks.
- dūkņa Uzbāzīgs cilvēks.
- klīsteris Uzbāzīgs cilvēks.
- mālis Uzbāzīgs cilvēks.
- urmaka Uzbāzīgs cilvēks.
- urmāka Uzbāzīgs cilvēks.
- uts Uzbāzīgs cilvēks.
- tiele Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks, tielis.
- tiela Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks.
- tielis Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks.
- tiels Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks.
- eldža Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks.
- maltuvis Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks.
- zajoba Uzbāzīgs, uzmācīgs, ietiepīgs cilvēks.
- uzklīdenis Uzklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- miegstoņa Uzmācīgs (ar vārdiem) cilvēks.
- utvanags Uzmācīgs cilvēks (arī lamuvārds).
- kurža Uzmācīgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- ummāka Uzmācīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- spitāgs Uzmācīgs cilvēks, kurš visur bāž savu degunu.
- bākslis Uzmācīgs cilvēks.
- bāšķis Uzmācīgs cilvēks.
- bāzeklis Uzmācīgs cilvēks.
- dakšastis Uzmācīgs cilvēks.
- kruja Uzmācīgs cilvēks.
- māklis Uzmācīgs cilvēks.
- piedega Uzmācīgs cilvēks.
- plijoknis Uzmācīgs cilvēks.
- plijonis Uzmācīgs cilvēks.
- ute Uzmācīgs cilvēks.
- uzbāzenis Uzmācīgs cilvēks.
- uzmāklis Uzmācīgs cilvēks.
- uzmāktenis Uzmācīgs cilvēks.
- uzmākulis Uzmācīgs cilvēks.
- uzplija Uzmācīgs cilvēks.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- nebesa Uzmācīgs, uzbāzīgs cilvēks.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- elefants Uzpūtīgs cilvēks.
- ceizuks Uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
- pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots.
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai.
- antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs.
- ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- percipients Uztvērējs, cilvēks, kas telepātijas eksperimentos cenšas uztvert domu signālus, ko raida cits cilvēks.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- tulku Vadžrajānas budisma rituālajā praksē cilvēks, kas atzīts par kāda garīgā līdera reinkarnāciju.
- vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūve.
- grēka āzis vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
- grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- knapsieriņš Vāja rakstura cilvēks.
- klinklāviņš Vāja rakstura un nedaudz vientiesīgs cilvēks.
- kliņģeris Vājš cilvēks ar garām kājām.
- kaltaža Vājš cilvēks vai dzīvnieks; arī sakaltuši žagari.
- slabaks Vājš cilvēks, vārgulis; vājš (kāda sporta veida, darba u. tml.) speciālists.
- švakmanis Vājš cilvēks.
- klinklāvs Vājš gara auguma cilvēks.
- stiriks Vājš, garkājains dzīvnieks (arī cilvēks).
- žņauga Vājš, garš cilvēks.
- bindža Vājš, garš un slaids cilvēks.
- ķēmeklis Vājš, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- mirļa Vājš, izbadējies dzīvnieks, arī cilvēks.
- mērdelis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis; tāds, kas tikko velk dzīvību.
- mērdeklis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
- mērģis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
- miroņbībele Vājš, izdilis cilvēks.
- ādenis Vājš, kalsnējs cilvēks.
- krīklis Vājš, kalsns cilvēks (ar tievu kaklu).
- ķirnis Vājš, kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- ģīlis Vājš, kalsns cilvēks; vārgulis.
- čaučere Vājš, kalsns cilvēks.
- dreberis Vājš, kalsns cilvēks.
- ģiblis Vājš, kalsns cilvēks.
- kaikaris Vājš, kalsns cilvēks.
- kaikars Vājš, kalsns cilvēks.
- kaldoņa Vājš, kalsns cilvēks.
- sisinis Vājš, kalsns cilvēks.
- kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris.
- kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks.
- ķemburis Vājš, maza auguma cilvēks.
- rempis Vājš, maza auguma cilvēks.
- jendziņš Vājš, nepilngadīgs cilvēks.
- supuris vājš, nespēcīgs cilvēks (retāk: tāds dzīvnieks).
- vēgliņš Vājš, nespēcīgs cilvēks.
- pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks.
- žaiksts Vājš, slaids cilvēks.
- žieblis Vājš, slimīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ģirulis Vājš, slims cilvēks.
- mireklis Vājš, vārgs cilvēks; vārgulis.
- dievkociņš Vājš, vārgs cilvēks.
- lerķis Vājš, vārgs cilvēks.
- pačabiņš Vājš, vecs cilvēks, bez enerģijas.
- pačāblītis Vājš, vecs cilvēks, bez enerģijas.
- autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus.
- emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- ļerga Valodā izlaidīgs cilvēks.
- pirmā valoda valoda, kuru cilvēks hronoloģiski apgūst pirmo.
- mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda.
- mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam); cilvēks, kas veic šo amatu.
- dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- valšķis Valšķīgs cilvēks.
- oksts Varas oksts - spēcīgs cilvēks.
- mīmis Vārdos skops cilvēks.
- pieņemts vārds vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
- pievārds Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam.
- ģieblis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
- ģiebulis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
- čāksts Vārgs cilvēks; vārgulis.
- knapuča Vārgs cilvēks.
- klaburis Vārgs, arī kropls cilvēks.
- mirla Vārgs, arī neveikls cilvēks.
- mirlis Vārgs, arī neveikls cilvēks.
- jērlipa Vārgs, bailīgs cilvēks.
- drebelis Vārgs, drebelīgs cilvēks.
- žļedzēns Vārgs, gļēvs, slinks cilvēks.
- ļoba Vārgs, grīļīgs, lempīgs cilvēks.
- rempelis Vārgs, maza auguma cilvēks.
- rempucis Vārgs, maza auguma cilvēks.
- rempulis Vārgs, maza auguma cilvēks.
- ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks.
- nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis.
- ņapis Vārgs, neliela auguma cilvēks.
- šņerglis Vārgs, nespēcīgs cilvēks.
- ģilda Vārgs, noliesējis cilvēks.
- ķīķūzis Vārgs, novājējis cilvēks.
- ģelzenis Vārgs, vājš cilvēks.
- ģelzens Vārgs, vājš cilvēks.
- ģilzens Vārgs, vājš cilvēks.
- slimbuks vārgs,izguris, slims cilvēks.
- knapzaķis Vārgulīgs cilvēks.
- spitālis Vārgulīgs, neveikls, nemākulīgs cilvēks.
- mērdziņš Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks; mērga.
- mērga Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks.
- žurbulis Vārgulīgs, slimīgs cilvēks.
- vervērze Varvērze, mežonīgs cilvēks.
- budēlis Vastlāvju maskā tērpies cilvēks; ķekatnieks.
- kambrāns Vdecs cilvēks.
- krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs.
- čaplis Vecāks cilvēks, kas lēnāks ejot un darbā.
- skrapāns Vecs (nespēcīgs) cilvēks vai dzīvnieks.
- zebenieks Vecs cilvēks (nicīgs apzīmējums).
- diengalis Vecs cilvēks vai ēka, kuru dienām tuvojas gals.
- sepenis vecs cilvēks, kas slimo ar kādu krūšu kaiti.
- gubiņš Vecs cilvēks, kas staigā salīcis.
- vecietis Vecs cilvēks, sirmgalvis.
- kābars Vecs cilvēks.
- kraģis Vecs cilvēks.
- krāpāns Vecs cilvēks.
- vecainis Vecs cilvēks.
- večulis Vecs cilvēks.
- dievainis Vecs dievbijīgs cilvēks.
- klemberis Vecs un nekārtīgs cilvēks, kustonis vai kāda lieta.
- patriarhs Vecs, ļoti cienījams cilvēks (kādā cilvēku grupā).
- grausts Vecs, nespēcīgs cilvēks.
- budzis Vecs, nespēcīgs, novājināts cilvēks.
- krapainis Vecs, nevarīgs cilvēks; vecs, vājš zirgs.
- skruķis Vecs, neveikls kustonis, cilvēks, lieta.
- krenkša Vecs, nīkulīgs cilvēks.
- skreblis Vecs, noskrandājies cilvēks.
- baukna Vecs, sakupis cilvēks.
- krēklis Vecs, slimīgs cilvēks.
- vītenis Vecs, slimīgs cilvēks.
- stute Vecs, stīvs cilvēks.
- skraķis Vecs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- čabulis Vecs, vājš cilvēks.
- grečis Vecs, vājš cilvēks.
- krancis Vecs, vājš dzīvnieks vai cilvēks.
- zvanārs Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
- tirekls Vecs, vārgs cilvēks, vai novārdzis dzīvnieks.
- skrabans vecs, vārgs cilvēks.
- kraķis Vecs, vārgs, arī slims cilvēks.
- ulis Veikls cilvēks (sevišķi bērns), kas visur spēj pielīst.
- āgeris Veikls cilvēks, kas ātri tiek uz priekšu.
- linga Veikls cilvēks.
- lotaga Veikls cilvēks.
- nagaļa Veikls cilvēks.
- veiklinieks Veikls cilvēks.
- zutis Veikls, apsviedīgs cilvēks.
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
- smelteris Veikls, drosmīgs, spēcīgs cilvēks.
- nazis Veikls, enerģisks, drosmīgs cilvēks.
- žučoks Veikls, izveicīgs cilvēks.
- malacis Veikls, izveicīgs, apķērīgs cilvēks.
- žipčiks Veikls, kustīgs cilvēks.
- virsūdensskrējējs Vēja grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
- strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
- strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
- stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
- spruksts Vējagrābslis, trakulis; viegla rakstura cilvēks.
- žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- žauslis Vējagrābslis; tukšs, ātrs cilvēks.
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- acainis Vērīgs cilvēks.
- revelis veselīgs bērns; tukls cilvēks
- koka gabals vēss, vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
- dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
- Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu.
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena.
- viduvējība Viduvējs (2) cilvēks.
- fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai.
- tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu.
- jefiņš Viegla rakstura cilvēks; sprukstiņš.
- susla Viegli aizvainojams cilvēks.
- džinrikša Viegli divriteņu rati, ko velk cilvēks; rikša.
- šņapstiņš Viegli iespaidojams, pakļāvīgas dabas cilvēks.
- zilene Viegli uzbudināms cilvēks.
- lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks.
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- lidermanis Vieglprātīgas uzvedības cilvēks.
- gaisenieks Vieglprātīgs cilvēks, gaisa grābslis.
- gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties.
- viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis.
- viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
- plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa.
- žulburs Vieglprātīgs cilvēks, vējagrābslis.
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- čaupata Vieglprātīgs cilvēks.
- ģēvelis Vieglprātīgs cilvēks.
- jauslis Vieglprātīgs cilvēks.
- lamsis Vieglprātīgs cilvēks.
- lētdabis Vieglprātīgs cilvēks.
- lētprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- pleduris Vieglprātīgs cilvēks.
- pļūka Vieglprātīgs cilvēks.
- spidilka Vieglprātīgs cilvēks.
- stirkša Vieglprātīgs cilvēks.
- vējagramslis Vieglprātīgs cilvēks.
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- žāklis Vieglprātīgs cilvēks.
- žāksts Vieglprātīgs cilvēks.
- gaisa strīpa vieglprātīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- krētelis Vieglprātīgs, ātras dabas cilvēks.
- alkacis Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
- čaukurs Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
- dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem).
- plauķis Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
- plauks Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- drabeņa Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisika Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisons Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisputns Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- pluksts Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- šolderis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- tišiņš Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks.
- vējgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, nenoteikts cilvēks.
- zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis.
- tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele.
- skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks.
- čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
- žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
- žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša.
- leps Viegls cilvēks, kas stāsta visu bez apdoma.
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.
- ledus (arī koka) gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
- koka (arī ledus) gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
- saltumlaidis Vienaldzīgs, vēss cilvēks, īgņa.
- kā ledus vienaldzīgs, vēss, neiejūtīgs (cilvēks).
- vienīgā dzīvā dvēsele vienīgais cilvēks.
- mazais cilvēks vienkāršais darba cilvēks.
- mirstīgs Vienkāršs, parasts cilvēks.
- badakunna Vienmēr izbadējies, izsalcis cilvēks vai dzīvnieks; skops mantkārīgs cilvēks.
- badcūka Vienmēr izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- erslaka Vienmēr steidzīgs cilvēks.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats.
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina.
- kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks.
- lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
- nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- dievadots cilvēks vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
- vieglais Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
- abderīts Vientiesis, aprobežots cilvēks.
- pemperis Vientiesis, panīcis cilvēks.
- pempiņš Vientiesis, panīcis cilvēks.
- pempis Vientiesis, panīcis cilvēks.
- vāliņģis Vieta labībā vai zālē, kur kāds dzīvnieks vai cilvēks gulējis.
- dzimtene Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
- pigulants viltīgs cilvēks, jokdaris.
- šulers Viltīgs cilvēks, krāpnieks.
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs cilvēks; cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
- jerņiks Viltīgs cilvēks.
- palšenieks Viltīgs cilvēks.
- morslaka Viltīgs un plēsīgs cilvēks.
- blēnis Viltīgs, blēdīgs cilvēks.
- pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks.
- pārvīrietis Vīriešu dzimuma pārcilvēks.
- vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
- pirža virspusējs, viegla satura cilvēks.
- ērču encefalīts vīrusu infekcija, ar ko cilvēks parasti inficējas, ja viņam piesūcas inficēta ērce vai ja uzturā tiek lietoti inficēti dzīvnieku produkti.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā).
- aizgūtnis Visai rijīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- patriarhs Visizcilākais, arī visvecākais cilvēks (kādā darbības sterā).
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- telantrops Vissenākais fosilais cilvēks, kura atliekas (līdz ar parantropu) atrastas Dienvidāfrikā.
- stūķis Vīstoklis; satīts bērns, biezi saģērbies cilvēks.
- viszinātājs Viszinīgs cilvēks.
- vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
- gudrdegunis Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks.
- voluntārists Voluntārismā (2) piekritējs; cilvēks, kas rīkojas voluntāri.
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
- grābstoņa Zaglīgs cilvēks.
- gramslis Zaglīgs cilvēks.
- gramstaļa Zaglīgs cilvēks.
- knīpe Zaglīgs cilvēks.
- krāmelis Zaglīgs cilvēks.
- krujējs Zaglīgs cilvēks.
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
- sesks Zemisks cilvēks.
- rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā.
- zikte Ziņkārīgs cilvēks, kurš mēdz iztaujāt.
- nūska Ziņkārīgs cilvēks, okšķeris.
- visziņa Ziņkārīgs cilvēks.
- viszinis Ziņkārīgs cilvēks.
- ziņkārs Ziņkārīgs cilvēks.
- važonis Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
- asmēlis Zobgalis, cilvēks ar asu mēli.
- garmēlis Zobgalis; cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt; zākātājs.
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
- vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks.
- ķaupis Zvirbulis; uzpūtīgs cilvēks.
- samarieši Žēlsirdīgs cilvēks.
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- pleizeris Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis; nelietis.
- pleika Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plenders Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
cilvēks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV